Saskaņā ar vēstures avotiem, agrākajos gadsimtos šajā apkaimē bijis vairāk dienvidigauņu dialektu runātāju (Pajusalu 1996:, 31-–32).
1. Tehniskais noformējums;
|
Apkaimes valodai ir bijušas raksturīgas vēl vairākas dienvidigauņu dialekta rietumdaļai tipiskas valodas iezīmes, piemēram., inesīvs ar -n galotni (külän ‘ciemā’), kas atšķiras no austrumdaļas inesīva ar -h galotni (küläh ‘ciemā’).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Viņiemu kultūras un izglītības centrs bija Alūksne.
6.1. Saistāmība;
|
Patlaban viņi tomēr šeit ir darīšana air bilingvāliem (dienvidigauņu-–latviešu) iedzīvotājiem, kas publiskajā saziņā lieto latviešu valodu, savukārt mājās un ar paziņām runājot – dienvidigauņu dialektu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Viņu valodas lietojumā vērojamas vairākas arhaiskas iezīmes, piemēram., -hn inesīvs: külähn ‘ciemā’, arī savdabīgi jaunievednājumi, piemēram., allatīvs inesīva vietā: küläl ‘ciemā;, ciemos’ (Iva 2009).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nomenu morfoloģijas ziņā ir ievērojamis, ka gan Ludzas, gan Veclaicenes apkaimes valodā daudz izmantoti ārvietas locījumi, pat tur, kur būtu sagaidānepieciešams iekšvietas locījums. Īpaši izplatīts tas ir allatīva jeb “‘uz kurieni”’ locījuma gadījumā: Briģi kerigole ‘uz baznīcu’ Briģos, sal. ig. kirikusse, Kornetu mõtsalõ ‘uz mežu’ Kornetos, sal. ig. metsa; r. Retāk sastopama arī inesīva pielīdzināšana allatdesīvam: kerigol ‘baznīcā’, sal. ig. kirikus, mõtsal ‘mežā’, sal. ig. metsas. Ārvietas locījumi negaidīti sastopami arī leivu valodā, piemēram., soulõ ‘uz purvu’, sal. ig. sohu, maalõ ’‘zemē’, sal. ig. maha;. Ludzas igauņu valodā šis princips produktīvi izmantots arī veida apstākļa vārdu darināšanā: aohnalõ ‘lēnām’, sal. ig. aegsasti.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Igaunijā šāds minēto formasu lietojums galvenokārt pazīstams rietumveru izloksnēs.
4.1. Lietvārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Inesīva -hn(a) pazīme varēja būs vispārt izplatīta dienvidigauņu izloksnēs otrā gadu tūkstoša pirmajā pusē un vidū, kas liecina par visai agrīnu dienvidu izlokšņu atdalīšanos no Veru un Setu dialektiem. No otras puses, Latvijas dienvidigauņu izloksnēs, no otras puses, atsevišķās formās sastopamas pārsteidzošas līdzības ar vistālāk austrumos esošrunātajām dienvidigauņu izloksnēm arī salīdzinoši tālu uz rietumiem esošajā areālā, kur Igaunijā dienvidigauņu izloksnēs tas nav iespējams.
3. Vārddarināšana;
4.2. Darbības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Piemēram, līdzīgākais ar vistālāk uz austrumiem esošo dienvidigauņu Setu dialektu no nomena locījumiem ir -st translatīvs, piemēram., suurõst mihest ‘par lielu vīru’, sal. ig. suureks meheks; -st translatīvs sastopams blakus -s(s) translatīvam gan leivu, gan Ludzas igauņu izloksnē (Pildā ieparastāks gan ir -s(s)) u, gan dažiem teicējiem Veclaicenes apkaimē.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Visāos līdz šim izpētītajāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos kā salīdzinājuma pārākās pakāpes pazīme ir -b, piemēram., suurõb ‘lielāks’, sal. ig. suurem, inäb ‘vairāk’, sal. ig. enam, līdztekus tai vietām sastopama arī -mb: paŕemb ‘labāks’. -b pazīme, no vienas puses, ir raksturīga dienvidu Mulgi dialektam un, no otras puses, dienvidu Setu dialektam. Ņemot vērā tā esastopamību Latvijas dienvidigauņu valodas formās, izmaiņaspaveidos, pārveidojumu *mpi > mb > b varētu uzskatīt par visas dienvidigauņu valodas dienvidu daļas jauninājumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Plašāk nekā dienvidigauņu izloksnēs Igaunijā sastopama divu konjugāciju nošķiršana, turklāt jauns bieži ir tieši refleksīvs verba lietojums, piemēram., līdztekus mõsk ‘mazgā’ arī mõskus ‘nomazgājas’; šī parādība visregulārākā ir Ludzas igauņu izloksnē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Visāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos ir izplatīts imperfektsa pagātne ar -e un -(d)se pazīmēm, piem., tull´e ‘nāca’, sal. ig. tuli, oll´e ‘bija’, sal. ig. oli, mõistse ‘saprata’, sal. ig. mõistis, taču šoīs pēc analoģijas ceļā radveidojušoās laika pazīmju sastopamība pakļaujases atbilst noteiktiem noteikumprincipiem, un ir iespējsastopamas noteiktiem verbu tipiem (Pajusalu 2005); t. Tādi paši noteikumi konstatēti arī Veclaicenes un Alūksnes teicēju valodas lietojumā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Apvērstais noliegums tomēr mijas ar parasto nolieguma konstrukciju saskaņā ar noteiktieām sintaktiskieām likumieībām.
3. Vārddarināšana;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Verba pozīcija teikumā un vārdu secība plašāk Latvijas dienvidigauņu valodā noteikti ir tēma, par kurāu vērts turpināt pētījumus.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lielāka iedziļināšanās nekā līdz šim nepieciešama apstāklim, pētot faktu, ka teritoriāli viena no otras tālu izvietotās leivu un Ludzas igauņu izloksnes leksikas ziņā visvairāk līdzinās viena otrai un tikai pēc tam citām dienvidigauņu izloksnēm (Wiik 1999), no kurām izceļas, no vienas puses,, pirmkārt, minama rietumveru Harglas izloksne un, no otras pusesotrkārt, Setu dialekts.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savdabību Latvijas dienvidigauņu leksikā līdztekus latviešu u. c. kopīgiem aizguvumiem izraisījusi līdzīgu sufikspiedēkļu produktivitāte: kõrvus ‘auskars’, võius ‘ziede’, tõisilda ‘citādi’; priekšrokas došan tikusi dota ārvietas locījumiem arī apstākļa vārdos: piemēram., maal ‘zemē’, sal. ig. maas, un savdabīgi celmi, piemēram., haiglõma ‘sāpēt’, kõht ‘spēks’, natto ‘ļoti’, reinik ‘rijkuris’, saganõ ‘līdzīgs’.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Latvijas dienvidigauņu valodas izredzes Dienvidigauņu izloksnes Igaunijā divās pēdējpēdējās divās desmitgadēs ir pieredzēdzīvojušas atdzimšanu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Senču valodas prestiža pacēlums jauniešu vidū ir palīdzējis rasties jauniem valodniekiem, kuriem dzimtās ir dienvidigauņu izloksnes ir dzimtās, un veicinājis dienvidigauņu izlokšņu labāku izpēti.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Latvijas dienvidigauņu valodai ir svarīga vieta kopēja priekšstata radīšanā par igauņu, dienvidigauņu un vēl plašāk Baltijas jūras somu un somugru valodu veidošanos, kā arī tai ir svarīga loma Baltijas jūras somu un baltu valodu kontaktu precīzā izpētē un igauņu un latviešu reģionālo kontaktu savdabības izprašanā. No otras puses, irĻoti būtiski, lai mantojumsu saglabātos arī stu, kaut vai apzinoties savas dzimtas tradīcijas, arpī cilvēkiem ar dienvidigauņu saknēm, kas jau mainījuši valodu, kaut vai caur savas dzimtas tradīciju pārzināšanu.
8. Tekstveide;
|
Dienvidigauņu valodu Latvijā acīmredzot nav iespējams un arī nevajagav nepieciešams veidot par ikdienas saziņas valodu, taču tai tomēr ir sava vieta kā valodas mantojumam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|