Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Latvijā runātāos dienvidigauņu valodas formapaveidus līdz šim visplašāk pētījis Lembits Vaba, galvenokārt, lai noskaidrotu tajāos sastopamo latviešu valodas ietekmi (Vaba 1997a, 2011).
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dienvidigauņu rakstu valoda nebalstījās uz luterāņu reformāciju un vācu tradīciju, kam bijusi pirmšķirīgagalvenā bijusi loma ziemeļigauņu jeb Tallinas valodas, tādējādi arī mūsdienu igauņu valodas, izveidē.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir svarīgi to atcerēties, ja mēs seaplūkojam dienvidigauņu valodas liktenim Baltijas centrālās daļas kultūrvēsturiskajā kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēsturiskā Tartu rakstu valoda ir bijusi viena no svarīgajām dienvidigauņu valodas identitātes formām, kas caur kultūras tradīciju ziņām apvienoja tās lietotājus ar dienvidu kaimiņu latgaliešu kultūru.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Līdztekus lībiešiem mūsdienu Latvijas robežās iesniegusšies gan dienvidigauņu, gan ziemeļigauņu apdzīvotībaie apvidi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr tāas ir vienīgāais ziemeļigauņu izloksnēm piederīgāais igauņu valodas formapaveids, kuras teritorija iesniegusies Latvijā. Un vVēsturiski tās pamatos tā tomēr bijusi senajā lībiešu zemē Metsepolē lietotā lībiešu valodas izloksne.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Iekšzemē uz austrumiem gar Igaunijas un Latvijas robežu Latvijā iesniegušās jaubijušas tikai dienvidigauņu izlokšņu „pussalas”, lai gan ikvienā no tām runāta atšķirīga dienvidigauņu izloksne.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdztekus tām pastāvējušas leivu un Ludzas igauņu valoduas saliņas (Mela 2001), sk. 1. karti.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena Baltijas jūras somu tauta bija 15. gadsimtas. vidū Bauskas pils apkaimē nomitinātie voti, kurus vietējie dēvēja par krieviņiem (par tiemlašāk sk. Winkler 1997); k. Krieviņi valodas ziņā asimilējās jau 19. gadsimtās.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dienvidigauņu valodas teritorijas Latvijā: Igaunijas un Latvijas robežjosla (šķērseniskslīps svītrojums). Leivu valodas sala (horizontāls svītrojums) un Ludzas valodas sala (vertikāls svītrojums) (Mela 2001, 1. karte ar papildinājumiem; sal.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vēlāk viņa apskarakstījusi Latvijas igauņus arī atsevišķi dienvidigauņu kontekstā (Mela 2004).
6.5. Izteicēja izveide;
M. Mela ir centusies sniegt iespējami daudzpusīgu priekšstatu par Latvijas igauņiem, to vēsturi un mūsdienu sociālo pozīcijustāvokli.
7.3. Neiederīgs vārds;
Viņas pētniecībasiskā darba mērķauditorija bija Latvijas iedzīvotāji, kas sevi uzskatījuši sevia par igauņiem.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Līdztekus jau pieminētajai Ainažu apkaimei un Latvijas pilsētās dzīvojošajiem igauņiem visas tradicionālās igauņu kopienas Latvijā ir runājušas dienvidigauņu valodā; 20.–21. gadsimtā viņišie iedzīvotāji 20.–21. gs. bijuši divvalodīgi (dienvidigauņu – –latviešu), uzskatījuši sevi par Latvijai piederīgiem un atbilstoši arī izvēlējušies pilsonību.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad 2008. gadā kopā ar Tartu Universitātes studentiem apmeklējām Ludzas un Alūksnes apkaimes dienvidigauņus, izrādījās, ka to lielākā daļa sevi uzskata sevi par latviešiem.
6.4. Vārdu secība;
Latvijas dienvidigauņu valoda līdz šim apskatīta, galvenokārt vadvisbiežāk balstoties pēcuz runātāju identitātesi vai pētot valodu kontaktus.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kā reģionus ar jauktu apdzīvotību Latvijas pierobežā viņš min (sākot no rietumiem) Ainažus (Heinaste), Ipiķus (Ööbiku), Ķirbeni (Kirbeli), Araksti, Ērģemi (Härgmäe), Pedeli (Pedeli), Lugažus (Luke), Api (Hopa), Veclaiceni (Vana-Laitsna) u. c. (ibid.turpat, 115). Šo robežreģionu dienvidigauņu iedzīvotāju valodas lietojumu viņš plašāk neapskata.
1. Tehniskais noformējums;
Minētoinētajos reģionus igauņu apdzīvotība atšķirībā no valodas salām daudzviet ir visai vēlīna, radusies, piemēram., saimniecību izpirkšanas gaitā, taču līdztekus pastāv arī senas dienvidigauņu apdzīvotas saliņas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Arī 19. gadsimtas. otrajā pusē Ziemeļlatvijā saimniecības nopirkušo dienvidigauņu zemnieku pēcteču valoda neapšaubāmi ir izpētes vērta.
2.2. Saīsinājuma izveide;