Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Kā vienām, tā otrām svarīgi bija rituāli, kuros skaitlim 13, kā liekasšķiet, bija sava loma.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ne vienmēr pozitīva un ne vienmēr negatīva, bet allaž nozīmīga. 13 bija kā pārleēciens uz jaunu ciklu, jaunu telpu, un kā jebkurš pārleēciens – bīstams.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Trīspadsmitais -– triksteris Lokijs jeb Loke -– ar viltu panāca, ka gaismas un sezonas dievība Baldrs tika nogalināts.
1. Tehniskais noformējums;
Varētu secināt, ka tieši šis trīspadsmitais iemieso nāvi, ļaunumu, bet – nevar nepamanīt, ka Lokijs iemieso sevī arī pārmaiņu sākotni.
7.1. Liekvārdība;
Viņš iniciē pāreju no harmonijas haosa stāvoklī, radot priekšnoteikumu laika cikliskai kustībai (dzimšana – miršana – atdzimšana). Skaitā 12 galvenie dievi minēti ne tikai skandināvu, bet arī vairknēākās cituās mitoloģijuās.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Saglabājušās leģendas par sengrieķu varoņa Herkulesa jeb Herkula 12 nemirstīgajiem varoņdarbiem.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Ir 12 mēneši gadā un 12 zodiaka zīmes, un vēl daudzas citas vienības skaitā pa divpadsmit. Divpadsmit12. 12 ietver samērotu un drošu vienību.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, tāpat kā gadījumā ar Baldru un Lokiju, bez regulāras transformācijas šķietami drošā kārtība pārkaulojas un kļūst par statiskau.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tieši tāpēc ir 13, kas norāda uz pārejas iespējamību, nepieciešamību, gan arī vienlaikus uz šīs pārejas bīstamību.
7.2. Mazvārdība;
Starp šiem skaitļiem ierindojams arī 13. Gados jauni, kā rāda aptauja, vairāk atvērti pārmaiņām, varbūt tāpēc viņu attieksme pret 13 ir aktīvāk pozitīva nekā gados vecākiem, kuri vairāk alkst pēc stabilitātesr arī 13.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Piemēram, somu valodas gramatikā ir tāds jēdziens kā vokāļpatskaņu harmonijas likums, t. i., vārdā esošo patskaņu saskaņošana.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Igauņu valodā vokāļpatskaņu harmonijas likums daļēji saglabājies Dienvidigaunijas dialekta izloksnēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir iespējams uzrakstīt veselu teikumu no vārdiem, kuros ir tikai patskaņi un divskaņi – õe õue aia oa õie öö (‘māsas pagalma dārza pupas zieda nakts)’. Šajā teikumā, izņemot „öö” ( ‘nakts)’, kas ir nominatīvā, visi pārējie vārdi ir ģenitīva locījumā.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejolis, salīdzinot ar dziesmu, ir kā putns bez spārna, kā “„putns ar salauztu spārnu”.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmatnējā igauņu tautasdziesma nebija tikai ganu saucieni vien, bet arī kāzu dziesmas – kaasitamine, populāras bija arī pļaujas dziesmas ar refrēnu üles, kuras dēvē par – leesitus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latvietis zina kādas divas trīs rindas, kurās atrodami aliterāciju un asonanšu pāri: „Riti, riti, rīta rasa”, „; Gludu, gludu galvu glaudu” vai „Liptin lipa liepu lapa”.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Igauņu valodā sākumatskaņas varam atrast arī parastā teikumā: päike paistab palavalt (‘saule spīd karsti)’, murest murtud (‘no bēdām salauzts jeb bēdu salauzts)’, soe süda (‘silta sirds)’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;