Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Tādā ziņā Trampa un Vensa augstprātīgie komentāri par Eiropu nav nekas jauns, tāpat kā mēģinājumi izlikties, ka Eiropas SavienībaS ir fikcija, un pastāv tikai atsevišķas valstis, kā arī noraidošā attieksme pret eiro vai ES ekonomisko varu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Eiropai nav nozīmes, jo Krievijai vairs nav nozīmes, nozīme ir citai lielai valstij.
7.1. Liekvārdība;
Atbilstoši Ukrainai un Eiropai ir jāmaksā, ja tās grib ASV iesaistīšanos.
6.1. Saistāmība;
Patiesībā šeit slēpjas zināms pamats optimismam,: proti, ka amerikāņi tomēr secinās, ka gluži pārraut saites ar Eiropu viņiem nav izdevīgi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Zināms pārbaudījums būs miera sarunas ar Krieviju – kas, piemēram, notiks, ja, piemēram, Trampam šķitīs, ka viņš ir atradis labu risinājumu, bet eiropieši un ukraiņi tam nepiekritīs?
6.4. Vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tas, protams, ir Eiropas SavienībasS grūtais uzdevums kopš dibināšanas – kā savākt kopā šo kakofoniju.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Piedod, ja esi iemantojis sava vectēva dzimtas sāpes.
3. Vārddarināšana;
Mēs toās mēdzām saukt par lāstiemu, bet patiesībā tā bija nolaidība, tā bija vardarbība, tās bija ģenētiski pārmantotas garīgās kaites un atkarības.
4.1. Lietvārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nepārproti, esmu bijusi arī laimīga, pat ļoti laimīga, līdz asarām laimīga, bet pārsvarā skatījos uz neveiksmīgākm kārtīm, lai gan mācēju arī blefot, mīļais dēls, kā es mācēju blefot.!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pilni pētījuma rezultāti vēl nav pieejami, taču mēs aicinājām vairākus autorus iepazīties ar nelielu datu izlasi un, tajā balstoties, piedāvāt savu redzējumu par Latvijas sabiedrības saliedētību kvīru tiesību, vides aizsardzības, mediju telpas, pilsoniskās iesaistes, attieksmes pret karu Ukrainā un sabiedrības sociālo saišu kontekstā. Sērija top ar projekta "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012–2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024–2025)" finansējumu.
8. Tekstveide;
Vai iespēja vienoties par to, kas ir patiesība, kļūst arvien nedrošgrūtāka?
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvijā ļoti daudzi šaubās, vai žurnālisti patiesi atspoguļo notikumus patiesi.
6.4. Vārdu secība;
Mūsdienās plašsaziņas mediji ir zaudējuši informācijas avota monopola statusu un pakāpeniski samazinās uzticēšanās profesionālajiem medijiem, aizvietojot žurnālistikužurnālistika tiek aizvietota ar citām kultūras formām. Būtiska loma irŠo procesu paātrina populistisku politiķu kampaņas pret medijiem vērstajām kampaņām.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 8. Tekstveide;
Vairāk nekā puse (51,9%) no pētījumā aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem pilnībā nepiekrīt (15,4%) vai drīzāk nepiekrīt (36,5%) (turpmāk - nepiekrīt), ka “Žžurnālisti atspoguļo notikumus tādus, kādi tie ir patiesībā”.
2.3. Sākumburti;
Attieksme pret žurnālistu veidotā satura patiesumu atšķiras dažādu tautību respondentu atbildēsstarpā: 38% latviešu (22% krieviu, 32% - citas tautības pārstāvjiu) piekrīt, ka tas ir patiess.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mazāk nekā puse latviešu (48%), bet lielākā daļa (59%) krievu un (57%) citas tautības pārstāvju - tam nepiekrīt.
5.2. Lieka pieturzīme;
To var skaidrot ar tendenci, ka daļa sabiedrības informācijas plūsmā un tās sniedzēju dažādībā slikti atpazīst žurnālistiku, jo retāk ar to sastopas.
7.1. Liekvārdība;
Informācijas daudzveidība platformās lietotājiem rada nepamatotu pārliecību par savām politiskajām zināšanām, un tas daļai auditorijas palīdz pamatot atteikšanos no žurnālistu veidotā satura. Sabiedrību aAttiecības ar patiesību satricina arī pieaugošais dezinformācijas pieaugošais apjoms.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tā drīzāk ir piesardzība, pragmatiska skepse, kuraso rada pretrunīga pieredze.
7.3. Neiederīgs vārds;
To raksturoProti, ikdienas spriedze starp regulāru sastapšanos ar maldinošu informāciju un lēmumu paļauties uz konkrētiem medijiem kā noderīgu realitātes izpratnes avotu.
7.3. Neiederīgs vārds;