Tātad patiesībā sabiedrības kopējai attieksmei ir nozīme, un mēs iegūstam dīvainu situāciju.
7.1. Liekvārdība;
|
Lai kādas būtu atsevišķi NATO dalībvalstu (Spānija, Beļģija, Slovākija) atrunas, Hāgas samitā norunātais, visticamāk, tiks pildīts un militārā rūpniecība uzplauks, bet nepieciešamā infrastruktūra (tilti, ceļi) tiks sakārtota.
7.1. Liekvārdība;
|
Tomēr situāciju papildus sarežģī tas, ka gatavība nogalināt un tikt nogalinātam nav kaut kas cilvēkam dabiski piemītošs. Man vieglāk pPaskaidrotšu šo domu ar Vācijas starpkaru perioda piemēru. PIr sarakstīti simtiem pētījumu par posmu līdz brīdim, kad Hitlera vadītie nacisti pilnībā pārņēma varu, ir sarakstīti simtiem pētījumu [3], tomēr gandrīz visos parādās jautājums: kāpēc sociāldemokrāti un centristi, kuru rīcībā bija pietiekoši daudzskaitlīgas t.s. paramilitārās grupas, piemēram, “"Dzelzs fronte”" [4], nepretojās agresīvāk?
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Pirmā pasaules kara rūdījums bija gan nacistiem, gan viņu oponentiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jā, mēs karojām, saņēmām apbalvojumus par drosmi, bet karš, par laimi, ir beidzies. Tā ir mManā skatījumā tā ir pilnīgi normāla attieksme. Nelaimīgā kārtā nacistiem karš, tēlaini izsakoties,acistiem karš nebija beidzies, un viņi turpināja sevī kultivēt gatavību uz kara apstākļiem raksturīguai vardarbībuai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Nacistu oponentu paramilitārās vienības gādāja par savu pasākumu drošību, un izkauties krogosā ar “"brūnkrekliem” arī" nebija liela problēma.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
4.1. Lietvārds;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tas bija nevisnav abstrakts “pacifisms”, bet cilvēkam, manuprāt, raksturīga vēlme noturēt vardarbību kaut cik pieciešamās robežās.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ar pretēju nostāju vienmēr ir dzīvojis tikai mazākums.
7.1. Liekvārdība;
|
Tas, iespējams, būsir ļoti riskants salīdzinājums, tomēr mūsdienu karot negribošo eiropiešu situācija man nedaudz atgādina asās debates ap Hannas Ārentes pārmetumiem [5] ebreju kopienu līderiem par viņu – es ļoti vienkāršoju – neizlēmīgumbu, saskaroties ar nacismu. Jā, varbūtVar jau būt, ka šie līderi maldināja sevi un kopienu, cerot, ka “"varbūt kaut kā”", tomēbet ir viegli tā spriest, ja pats neesi konkrētajā situācijā.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vai 21. gadsimta trešās desmitgades eiropietis var saprast, ar ko viņam darīšana Putina Krievijas personā? Īsi sakot, mā? Mani, protams, skumdina prognoze, ka visādu samitu rezultātā Eiropa saražos kaudzi ar ieročiem, kurus nebūs, kam lietot.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Racionālais kompromiss manā skatījumā ir šāds: ja eiropiešu vairākums paši karot nevēlas, tad viņiem vismaz ir jāpiekrīt, ka pret Krieviju ekonomiskās sankcijas pret Krieviju kļūst skarbākas.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Tas bija laiks, kad pie rūpnīcu ieejāmas proletariātu sagaidīja pirmrindnieku attēli.
4.1. Lietvārds;
|
Ar portretiem uz rokāms un uz ratiņiemos gāja demonstrācijās, tēlnieki kala krūšutēlus, un gleznotāji ņēmās, atspērušies – šodienas Latvijas muzeji ir pilni ar parastajiem, dubultajiem un grupu portretiem visās iespējamās stīvuma pozās.
6.1. Saistāmība;
|
Tomēr kulminācija pienāca, padomju laikiem beidzoties, un iestājoties mežonīgajiem denviņdesmitajiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jaunizceptie biznesmeņi, izkāpuši no padomju bloķenes pelēcības un ierausušies tajos limuzīnos, ko redzējabija noskatījuši amerikāņu gangsterfilmās, tagad pēkšņi, tāpat kā komunistu vadoņi, varēja tapt iemūžināti un spēja pasūtīt savus portretus labākajiem un dārgākajiem māksliniekiem.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt Ivars Poikāns izveidojāsbija gluži kā Poļa pretmets – viņš nevis gleznoja slavenības pastelīgi retušētus, bet tieši otrādi – uzsvēra maisus zem acīm, dubultzodus, bet pupainās meitenes fonā ieguva nomocītu un pārstrādājušos skaistuļu imidžu.
6.3. Noliegums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No autora portālam ArterritoryMuža intervijas noprotams, ka Lancmanis sākotnēji bija lūdzis fotoreālismu, kas pašam ļoti tuvs, bet pēcāk bija atkāpies uz to reālismu, kādā ap 1910. gadu strādāja Jāanis Rozentāls ap 1910. gadu. “Mute man bija ciet un strādāju!”, atceras Muzis.(3) Valsts pieprasīto stilu turpināja jaunais talants Ritums Ivanovs, gleznojot Andri Bērziņu, un arī šeit Imanta Lancmaņa uzstādījums bija spēkā: “jJābūt līdzībām ar galma portretu, portretiem, kas ir ar senu vēsturi, tradīcijām.”. Ritums Ivanovs, Raimonds Vējonis un Andris Bērziņš pie sava portreta. 2019 Foto: Valsts Prezidenta kanceleja Vai nu Lancmanis bija noguris, vai kā, bet pēdējais gleznotais prezidents ir savādākcitāds.
8. Tekstveide;
|
Pirmkārt, to ir gleznojusi sieviete – Frančeska Kirke.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Raimonds Vējonis ir manāmi ieliecies ceļos, un to var saprast – pandēmijas laiks mums visiem bija smags, un vientuļaā pļaviņa, kas viņam fonā, bija raksturīga vieta, kur pastaigāties pašizolēšanās periodā. Frančeska Kirke. Raimonda Vējoņa portrets. 2021. Foto: LETA Līdzīgi kārobam Latvijas prezidentu bildēs rob bija pusgadsimta garumā, arī Rīgas birģermeistaru jeb mēru portretu tradīcijai nācās pārciest sausuma periodu. Neviens nav redzējis slavenā cietumnieka Alfreda Rubika portretu, pēdējā padomju varas iemiesojuma vietvarā. Dziesmotā revolūcija atjaunoja arī mēru gleznošanas tradīciju unTo pārtrauca dziesmotā revolūcija, pēc kuras domes gaitenī regulāri sāka sist nagliņas jaunu portretu izkāršanai.
4.3. Īpašības vārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
No 1994-. līdz 1997. gadiem pilsētu vadīja Māris Purgailis, es nezinu, kā dome izvēlējās māksliniekus, betun pēc zeltītās mēra ķēdes nodošanas nākamajam vadītājam darbiņš tika uzticēts mums jau labi zināmajam Miervaldim Polim. Šķiet, Rīgas pils diktētais oficiālais skatījums bija nogurdinājis autoru, un Polis, izskatās, ir izspēlējisa mazu viltību.
4.2. Darbības vārds;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|