Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Arī Senāta Administratīvo lietu departamenta (ALD) lietu izskatīšanas koeficients ir pazeminājies -– no 119 procentiem% 2023. gadā līdz 95 procentiem% aizvadītajā gadā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kasācijas tiesvedībā saņemtas 404 lietas, 57 procentos% gadījumu lemts par atteikumu ierosināt tiesvedību (šāds lēmums pieņemts vidēji 128 dienās), savukārt gadījumos, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināta, līdz sprieduma pieņemšanai pagājušas vidēji 716 dienas, kas ir gandrīz divi gadi.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar ikgadējiem Justice Scoreboard ziņojumiem, kas statistiski salīdzina ESiropas Savienības (ES) dalībvalstis, mūsu tiesu sistēma pēdējos gados sasniedz labus vai vidēji labus rādītājus lietu izskatīšanas ātrumā, kā arī ir viena no ES līderēm tiesu digitalizācijā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas kopējie izdevumi tiesu sistēmai konstanti pārsniedz 0,4 % no IKP, kurpretī Igaunijā pakāpeniski samazinās un šobrīd ir ap 0,26 % no IKP, bet Lietuvā šis rādītājs pēdējos gados ir strauji sarucis līdz 0,2 % no IKP, tādējādi tas ir divas reizes mazāks nekā Latvijā.
1. Tehniskais noformējums;
Tiesu efektivitātes problēmu ilgstoši aktualizējuši gan Latvijas politiķi un ārvalstu eksperti, gan vairākkārt Valsts kontrole, gan – pēdējos gados – arī pati tiesu vara Tieslietu padomesP veidolā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
A. Strupišs arī norādīja, ka Latvijas tiesu statistiskos rādītājus ietekmē fakts, ka pie tiesu varas pēc 2018. gadā veiktās reformas, kad zemesgrāmatu tiesneši tika iekļauti tiesnešu kopskaitā, tiek pieskaitītas amatpersonas, kas nodarbojas ar tiesai netipisku funkciju, kas nav saistīta ar juridisku strīdu izskatīšanu, proti, ar zemesgrāmatu vešanu. Šīs reformas rezultātā tiesnešu skaits Latvijā palielinājies par 15 %.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt tuvākajos 3-4trīs četros gados ir paredzama liela tienešu skaita pensionēšanās, ņemot vērā viņu vecuma struktūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi, ja PWC auditā apstiprināsies šāda nepieciešamība, radīsies iespēja samazināt tiesnešu kopskaitu Latvijā, - – uzsvēra A. Strupišs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Ievērojami, ka lietā EKomisijas atbalstam ir iestājušās 16 dalībvalstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalsti Igauniju.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan lietas iznākums ir paredzams, tomēr spriedums ir gaidāms, pateicoties vairākām novitātēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas stigmatizē homoseksualitāti, to pielīdzinot pedofilijai, un rada priekšnoteikumus sabiedrības neiecietībai pret principā visām seksuālās identitātes formām, izņemot vīrišķīgiem vīriešiem un sievišķīgām sievietēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Mēnesi pēc šī likuma pieņemšanas Eiropas Komisija (EK)K uzsāka pārkāpumu procedūru.
2.2. Saīsinājuma izveide;
EK apgalvo, ka Ungārijāa šādi pārkāpj vairkniākas ES iekšējo tirgu regulējošo tiesību normuas.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Zīmīgi, ka EK savā prasībā norāda uz virkni cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot Eiropas SavienībasS Pamattiesību hartas 1. panta c“Cilvēka cieņa” pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lietas juridiskā novitāte ir tāda, ka EK ir izvirzījusi arī Līguma par Eiropas Savienības (LES) 2. panta pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Raksturojot LES 2. panta pārkāpumu, EK pārstāve norādīja, ka “šis ir autonoms prasības pamats un tomēr šis pārkāpums skar arī iekšējo tirgu”.
7.2. Mazvārdība;
Lietas turpinājumā uzstājās dalībvalstis. Šajā ziņā varam īpaši ievērozcelt Igaunijas uzstāšanos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiemin, ka Igaunijas pārstāve atsaucās uz līdzīga rakstura lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Lietuvu -– šajā lietā no Lietuvas grāmatnīcu plauktiem tika izņemta bērnu pasaku grāmata, kurā bija attēlotas viendzimuma attiecības, kuras, Lietuvas varas iestāžu ieskatā, varētu radīt kaitējumu bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Romāns Apsītis (1939-–2022) bija viens no 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācijas galvenajiem autoriem un tās izstrādes grupas vadītājs.
1. Tehniskais noformējums;
Daloties priekā arī par šo panākumu, D. Rezevska teic, ka tas ir ne tikai viņas personīgs, bet arī Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei un visai Latvijas tiesību zinātnei nozīmīgs sasniegums. “Latvijā ir izstrādāta un, galvenais –, dzīvē, tiesību normu piemērošanas praksē ieviesta jauna tiesību teorija – nevis vispārīga, bet demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai raksturīga tiesību teorija, kas tiesiskās sistēmas centrā redz personu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;