Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Teikuma priekšmets nominatīvā, kur būtu jābūt ģenitīvam – jo īpaši runātā valodā –, sastopams arī saistījumā ar darbības vārdiem pietikt, nepietikt, nebūt, izsakot kaut kā neesamību, trūkumu, arī noliegumu, kā arī apstākļa vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, diezgan, cik, tik, norādot uz daļu no veselā, piemēram: (2)a. Man nav nauda.
1. Tehniskais noformējums;
Nevaru apmeklēt ārstus. (www.nra.lv) (pareizi: nav naudas) b. [..] sapratu, ka man nepietiek laiks, ja ceļos septiņos.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, t. s. akadēmiskajā gramatikā – Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva zinātniskajā vadībā izstrādātajā „Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) un Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes zinātniskajā gramatikā angļu valodā „Latvian Grammar” (2021).
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, nekad visiem valodas lietotājiem nebūs vienas un tās pašas valodas kļūdas, te iespējama liela atšķirība atkarībā no ģimenes tradīcijām, izcelšanās, izglītības, draugu loka, darba vides u. c. faktoriem, tāpēc vispārinājumi ne vienmēr ir iespējami.
1. Tehniskais noformējums;
Ko tas nozīmē? (LVK2018) b. [..] dārzā dobēs griezdamies aug gurķi, siltumnīcās sārtojas tomāti un paprika. (LVK2018) Tātad, neraugoties uz valodas kļūdas izplatību, ikvienas valodas leksiskā, fonētiskā un gramatiskā sistēma tomēr neļauj jebkuru šādu gadījumu pašsaprotami uzskatīt par normētas valodas faktu, t. T.i., te labi redzams tas, ka valoda var būt pati savs normu avots.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tomēr svarīgi apzināties, ka ikvienā valodā tās dabiskās attīstības gaitā un arī kontaktos ar citām valodām rodas dažādi vārda nozīmes, formu, konstrukciju u. c. formāli un lietojuma varianti.
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, kāda iespiedpakapojumu uzņēmuma mājas lapā lasām: (8)Var atsūtīt failus, info, kas jādrukā, cik daudz – nākiet pie mums, uz vietas var apmaksāt un saņemt izdrukas.
3. Vārddarināšana;
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīns ([1928]1980, 30–31) aicina nelietot konstrukcijas ar priekš, izsakot nolūku: „Ka priekš nav jālietā tur, kur var izteikties ar vienkāršu datīvu, to nu gan daudzi jau ir iegaumējuši, bet tomēr arī tagad vēl bieži var sastapt, piem.ēram, šādus savienojumus: meklē dalībnieku priekš ādu fabrikas” (pareizi: ādu fabrikai) [..]. Kur datīva nav, var citādi izlīdzēties un, piem.ēram, teikumu nazis tam vajadzīgs tikai priekš kaušanās pārlabot par nazis tam vajadzīgs tikai, ko kauties.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ [..] kur locījuma forma viena pati var radīt pārpratumus, dažkārt sastop priekš lietotu kopā ar atkarīgo vārdu arī ar nozīmi, kam par labu notiek darbība, piem.ēram, Priekš paša bērniem tev tik daudz pacietības nebij.” Tātad priekš nolūka nozīmē teikumā būtu iespējams, vienīgi vairoties no divām blakus esošām datīva formām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir laika nozīme, kam ir norāde novec., tāda pati norāde ir arī piektajai, t. i., vietas nozīmei.
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, otrā nozīme ‘norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts’ (Nopirkt grāmatu priekš abiem.), trešā nozīme ‘norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts’ (Sagādāt produktus priekš pusdienām.).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tā, protams, valodas normēšanā nevajadzētu būt, jo vārdnīcas ir viens no svarīgākajiem valodas prakses, t. sk. gramatikas jautājumu, uzziņu avotiem.
1. Tehniskais noformējums;
Liela daļāa mūsdienu latviešu valodā vērojamo atkāpju no literārās valodas normām gramatikā ir sen aizsākušos dažādu pārmaiņu procesi vai to sekas, kam pievienojas arī aktuālas tendences un pašreizējo valodas kontaktu iespaids.
4.1. Lietvārds;
Vārdnīcu, it īpaši elektronisko, materiāls prasa sevišķu atbildību, jo tieši šos avotus visplašāk izmanto valodas lietotāji, kuri ne vienmēr pievērš uzmanību dažādām gramatiskām niansēm, stilistiskām norādēm, izvēlētajiem piemēriem u. tml. Tāpēc nebūtu ieteicams steigties ar dažādu valodas gramatiskās sistēmas variāciju iekļaušanu gramatikās, vārdnīcās u. c. materiālos literārās normas statusā, pat ja atkāpes ir ļoti izplatītas un valodas kultūrā par tām rakstīts jau ilgstoši.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus, lai cik tas nešķistu pašsaprotami, svarīgi ir rūpēties arī par dažādu tekstu kvalitāti, t. i., par labiem un žanriski daudzveidīgiem mūsdienu latviešu literārās valodas paraugiem, kas sniegtu laikmetīgu priekšstatu par valodas gramatisko sistēmu un tās normu īstenošanos.
1. Tehniskais noformējums;
Es arī vēlētos nedaudz turpināt komisijas priekšsēdētājas jau iesākto debati tieši par šo valstsnācijas jēdzienu .[..]. (LVK2018) (1) piemēros jābūt vienskaitliniekiem pieredze un izglītība, savukārt (2) piemēros – daudzskaitliniekiem bažas un debates.
1. Tehniskais noformējums;
Tas liek domāt, ka neiederīgas lietvārda skaitļa formas nav tikai valodas lietotāju nevērība un ka izskaidrojums varētu būt meklējams lietvārdu skaitļa lietojuma atšķirībās dažādos valodas paveidos, to atspoguļojumamā normatīvos avotos, kā arī valodu savstarpējos kontaktos. Šai rakstā uzmanība pievērsta daudzskaitlinieku lietojuma aktualitātēm, balstoties uz Kitijas Nagles 2019. gadā aizstāvēto maģistra darbu „Vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku lietojums latviešu valodā” (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju noslēgumā; darba vadītāja – Andra Kalnača).
6.1. Saistāmība;
Lai izprastu atkāpes daudzskaitlinieku lietojumā, nepieciešams īsi aplūkot lietvārda skaitļa kategorijas būtību valodā. Šī kategorija „izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm. [..]” (Skujiņa 2007, 362).
1. Tehniskais noformējums;