Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Iepriekš definīcijā minētā priekšmetu formālā klasifikācija pēc galotnēm attiecas tieši uz otrās grupas, t. i., neskaitāmiem, lietvārdiem – šai gadījumā vienskaitļa vai daudzskaitļa formai nav tieša sakara ar priekšmetu daudzumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lietvārda viena vai otra skaitļa formu, resp., vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku, veidolu nosaka valodas tradīcija (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 52–53; Smiltniece 2013, 338), kas ne vienmēr ir konsekventa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tad [man tika parādīta] vecpilsēta, kuru smiekls bija nosaukt par vecpilsētu, jo tās visas bija jaunas mājas. (LVK2018) Daļa lietvārdu, kas nosauc neskaitāmus priekšmetus, tiek lietoti abos skaitļos, taču nav saistāmi ar opozīciju viens – daudz, jo starp skaitļa formām nav nozīmes atšķirības (Ahero et al. 1959, 383; Paegle, Kušķis 2002, 150–151; Paegle 2003, 34l; Smiltniece 2013, 337). Šādi lietvārdi, lai gan skaitļa pretstatījumu neizsaka, nav ne vienskaitlinieki, ne daudzskaitlinieki, piemēram,kā debess un debesis, māls un māli, smilts un smiltis, asins un asinis, piemēram: (4)a.Tikšanās laikā [..] tika apspriesti Pāvilostas novada aktuālie jautājumi – Latvijas mazo ostu attīstība, [..] Pāvilostas molu pagarināšana, kas novērstu smilts sanesumus starp moliem .[..]. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirībā no vārdiem siekalas un sviedri “„Latviešu valodas vārdnīcas” šķirklī asaras norādīta arī vienskaitļa forma asara, lai gan visi piemēri, ieskaitot frazeoloģismus, ietver tikai daudzskaitļa formu (Guļevska 1987, 77; sk. arī https://tezaurs.lv/asaras).
1. Tehniskais noformējums;
Turpretī (8) piemēri ar siekalu, šķiet, ir uz robežas starp vārdformas stilistisku lietojumu un tādiem lietvārdiem kā iepriekš minētie asinis, māli, smiltis, kam iespējamas abas skaitļa formas bez stilistiskas un arī nozīmesemantiskas atšķirības.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr valodas kultūras aspektā neitrālāks un iederīgāks būtu „tradicionālais” daudzskaitlis siekalas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daudzskaitļa forma griķi šai gadījumā nav piemērota, teikuma daļa būtu jāpārveido [..] medus ir gaišāks nekā parasti. (11b) piemērs faktiski norāda uz runātu valodu, kurā tiek plaši izmantota metonīmija, kas var izpausties arī kā daudzskaitlinieku lietojums vienskaitlī (sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Kā norādījusi Gunta Smiltniece (2013, 342), dažādu augu nosaukumus, kuri ir daudzskaitlinieki, iespējamas lietot vienskaitlī, ja tiek runāts par vienu atsevišķu augu vai arī šo vārdu lieto vispārinātā nozīmē, apzīmējot augu sugu vai kā terminu (sk. arī Ahero et. al. 1959, 387), piemēram, lielā nātre, sīkā nātre, tīruma sinepe, parastā dille, rūpnieciskais cigoriņš, Tatārijas griķis, vasaras rapsis, ziemas rapsis (sugu nosaukumi no https://termini.gov.lv/).
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Lai gan „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” minēts, ka „daudzi augu nosaukumi tomēr ir tādi daudzskaitlinieki, kam literārajā valodā vienskaitļa formas parasti nelieto, piemēram, ceriņi, dilles, [..] spināti, virši [..]” (Ahero et al., op. cit.), šādus daudzskaitliniekus var sastapt arī vienskaitļa formā, piemēram: (12)a.Otrā pusē milzīgs ceriņš, to iestādīja pirmajā pavasarī. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka tādos piemēros kā (12b), (12d), (12e) izpaužas krievu valodas ietekme, kur atšķirībā no latviešu valodas augu un to sugu, augļu, dārzeņu, pārtikas produktu u. c. priekšmetu kopums tiek nosaukts vienskaitlī (sk., piemēram, Paegle 1989, 80; Corbett 2000, 80; par nevēlamām vienskaitļa formām vispārinājuma nozīmē un krievu valodas ietekmi sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr ir arī tādi augu nosaukumu termini, kur vienā un tai pašā vārdkopā svārstās viena un tā paša lietvārda skaitlis, turklāt bez nozīmes atšķirības, piemēram, parastais cigoriņš un parastie cigoriņi (sk. https://termini.gov.lv/).
7.1. Liekvārdība;
Jāatzīst, ka vienu un to pašu vārdu lietojums daudzskaitlinieka funkcijā un vienskaitlī terminoloģiskās vārdkopās valodas lietotaājos tomēr rada neskaidrību, kā arī vājina daudzskaitlinieku statusu kopumā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Garšā jaušama karamele. (lvTenTen14) b.[..] alus dzidrs smukā krāsā. nav pārgāzēts un labi tur putu... esmu ticis līdz pusglāzei, un kāds puscentimetrs putas joprojām ir virsū.
1. Tehniskais noformējums;
Arī daudzskaitlinieks atkritumi (Guļevska 1987, 89) nereti dažādos tekstos tiek lietots vienskaitļa formā: (19)a.[..] turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. (LVK2018) b.[..] divi garāmgājēji pamanījuši atkrituma tvertnē saini. [..]. (LVK2018) c.[..] paliek plēves, kas kā atkritums ir jāsavāc. (LVK2018) d.[..] pudeles ir ļoti plaši izmantots iepakojums un arī dabā visbiežāk sastopamais atkritums. (LatvianWaC) Tā nešaubīgi ir valodas kļūda, kas, protams, būtu jālabo, visos gadījumos vienskaitļa vietā liekot daudzskaitli, jo minētajos (19) piemēros nekādas stilistiskas papildinformācijas nav.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Interesants ir arī daudzskaitlinieka ziepes vienskaitļa formu gadīlietojums.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt vārdnīcu vietnē www.tezaurs.lv minēts, ka vārdu savienojumam ir vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa (sk. https://tezaurs.lv/ziepes).
1. Tehniskais noformējums;
Var uzskatīt, ka vienskaitļa formas lietojums te ir lieks, jo frazeoloģismam jau tāpat piemīt sarunvalodas vai pat vienkāršrunas nozīme, bet, runājot par ziepēm kā mazgāšanas līdzekli, vienskaitlis ziepe nevajadzīgi radapiešķir vienkāršrunas iespaidu visam tekstam kopumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodā vērojams arī šo vārdu lietojums vienskaitlī, ja teksta autoram nepieciešams radīt šķietami neformālāku saziņu, draudzīgāku izteiksmi: (22)a.Garastāvoklis tīri labs, toties šodien parādījās kaut kāda iesna. (lvTenTen14) b.[..] ja arī uznāk kāds krekšķis vai iesna, tad tiekam cauri ar mīlestību, atbilstošu uzturu, tējiņām. (lvTenTen14) c.[..] kāda nebūtiska iesna vai klepus. (lvTenTen14) (23)a.[..] tas ir bijis kāds parasts izsitums. (lvTenTen14) b.
1. Tehniskais noformējums;
Ja žagu vai šķavu periodiskumu vēl varētu uztvert kā skaitāmu priekšmetu, t. i., fizioloģisku norišu, secību, tad, piemēram, izsitumu gadījumā vienskaitlis nav loģisks – izsitumi ir sīku plankumiņu, vāšu vai pūslīšu kopums uz ādas vai gļotādas (Guļevska 1987, 327).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī termina nozīmē ir tikai daudzskaitlis – izsitumi, bullozi izsitumi, izsitumu periods, izsitumu tīfs u. tml. (sk. https://termini.gov.lv/atrast/izsitumi/lv).
1. Tehniskais noformējums;