Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
No 1945. līdz 1951. gadam vārda dienas kalendāros vēl tiek uzrādītas, bet no 1952. gada vārdu katalogi no kalendāriem vispār tika izņemti. Piem., piemēram, laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1952. gada 10. februārī G. Arājas rakstā „Šā gada kalendāri” var lasīt: „Kalendaru uzdevums ir apkalpot visplašākās lasītāju masas, tiem ar savu saturu idejiski jāaudzina, jāizglīto, jāsniedz lietderīgi, praktiski un interesanti materiali visdažādākos jautājumos.” (cCitātā saglabāta 50. gadu svešvārdu oriģinālrakstība).) Kā redzams, par vārda dienām nekas nav minēts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Staļina laikā vārda dienas kalendāros tika uzskaatītas par buržuāziskās Latvijas tradīciju un palieku, acīmredzot cerot, ka Padomju Latvijā vārdadienas nesvinēs.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tās nebija tikai Latvijas brīvvalsts laika tradīcijas un „paliekas”, tauta pie vārda dienām bija pieradusi paaudžu paaudzēs, tās pēc ieraduma svinēja tāpat, tāpēc, kad. 1957. gadā Ņ.ikitas Hruščova atkušņa laikā tradīcija kalnendāros rakstuzrādīt personvārdus atkal tika atjaunota, taču līdztekus priekiemam par savu vārdu kalendārā tika secināts, ka daudzi vārdi bija „pazuduši”, sarakstoskalendārā tos nevarēja atrast.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc tukšajiem „klusuma” gadiem bija daudz ierosinājumu iekļaut kalendāros jaunus personvārdus, tāpēc Kalendārvārdu redakcijai bija jānodibina komisija jauno vārdu novērtēšanai un pretenziju apmierināizskatīšanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki tā arī jautāja – pēc kāda kalendāra mums dzīvot un svinēt savas atgūtās vārda dienas? 20. gs. 50. gados stājaās spēkā vēl kāda likuma norma – no 1957. gada bērniem varēja dot tikai vienu vārdu ierasto divu vai pat triju vietā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā Latvijas dzimtsarakstiu nodaļas līdz 1957. gadam bija padotikļautas Iekšlietu ministrijai, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas tiešais priekšniekvadītājs bija rajona (vai pilsētas) milicijas priekšnieks.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā arī padomju laikā atradinājāmies no šīs Latvijas laiku tradīcijas, vadīrīkojāmies arī kopēc Krievijas Federācijas pieredzes un likumu kodeksa – pašiem taču sava vairs nebija!
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1957. gadam pēc vecajām tradīcijām jaundzimušajiem vēl ik pa laikam tika likti divi vārdi. Piem., tā kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1956. gadā, viņa vecāki vēl „iespraucās” tajā laikā, kad Latvijā bērnus reģistrēja ar diviem vārdiem! „Vienvārda” periods turpinājās līdz pat 199720. gs. 90. gadaiem, kad atkal dtika atļauts likt divus vārdus. 1993. gada 28. oktobrīk stēja likt divus vārdusājās spēkā likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 30. pantā ir teikts: bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tagad Ārija Iklāva pati brīnās, kā viņai tā atļāva un neaizrādīja. Savulaik varbūtIespējams, toreiz palīdzējais Viļa Lāča atbalsts, vēlākajos gados – kā pati saka, jau pēc inereces kungi vienkārši neķērās klāt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalendārvārdu ekspertu komisija (nosacīti sauksim to tā, jo precīzu tās nosaukumu neviens neatceras) sanāca kopā, kā minēts iepriekš, pagājušā gs.adsimta 60. gadu vidū (1964. vai 1965. gadā) – lai vienotos par personvārdu rakstību kalendāros un vienonoteiktām vārda dienām.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudzi pret komisiju izturējās skeptiski, tāpat kā pret pašām vārda dienām, bija bažas arī par komisijas pastāvēšanu – cik tā ir nepieciešamaību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sākotnēji sanāksmes notika pretī viesnīcai “„Rīga” (tag.adējās Valtera un Rapas grāmatnīcas 2. stāvā) nelielā istabiņā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Komisijas vadītājs (iespējams) bija dzejnieks Jāzeps Osmanis, – arī pirmā sēde notika viņa vadībā. Kā atminas Ārija Iklāva, Jāzeps Osmanis dūšīgi darbojās, viņš uzņēmās sēžu organizēšanu un vadīšanu, sasauca visus kopā, uzjautrinājās par ārzemju vārdiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pirmajā sēdē uz galda bijauši 9 dažādi kalendāri: baznīcas, dabas, vēstures, nez no kurienes uzradies uz galda bija arī ārzemju latviešu trimdā izdots – iespējams, kāds bija to atvedis (ar visiem pirmskara latviešu vārdiem, piem.ēram, Daiļprātiņš, par ko visi pasmējās) – dažādajos kalendāros nesakrita ne vārdu rakstība, ne svinamie datumi (pēc kura kalendāra vārdi jāatzīmē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Sākotnēji sēdēs netika lemts par jaunu vārdu iekļaušanu – virsuzdevums bija sakārtot un vienādot esošo kalendārvādrdu sistēmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Netika atbalstīti arī nelatviski vārdi, tā kā ne vienmēr, kā to visos laikos noteikusi komisija, izšķirošs ir vārdu īpašnieku skaits. Piem., piemēram, tādi priekšvārdi kā Gaļina, LĻubova, Nadežda u. tml. netika iekļauti kalendārā arī padomju laikā, jo komisijas uzskats bija, ka latviešu kalendārvārdu sarakstam jāturpina reiz sāktās latviskās vārddošanas tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Taču kopumā tendence dot bērniem latviskas cilmes vārdus saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no 1945. līdz 1971. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi – Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15Savukārt no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem piecpadsmit bija latviskas cilmes vārdi – Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, Līga, Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;