Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Par neprecīzu vārdu secību teikumā saistībā ar teikuma vērsumu jeb aktuālo dalījumu rakstījis Aldis Lauzis: „Emocionāli neitrālā teikumā rakstu valodā vārdus vajadzētu virknēt tā, lai vārdu kārta iespējami labāk iezīmētu teikumā paustās domas virzību.
1. Tehniskais noformējums;
Izmantojot valodu kā saziņas līdzekli, mēs esam spiesti par to interesēties ―– mēs vērtējam vārdu krājumu, gramatisko uzbūvi, skanējumu un spējam ietekmēt arī valodas attīstību, piemēram., izvēloties kādu no variantiem, turklāt ne vienmēr valodas normām atbilstošu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja rakstos, kas, salīdzinot ar runu, ir statiska, mazāk dinamiska saziņas forma, valodas normas mums izdodas ievērot tīri labi (ja vien tās zinām!), tad runā (gan ikdienas sarunās, gan publiskā runā) bieži dzirdamas atkāpes no ortoepijas normām, dominē variants, kas nav fiksēts normatīvajos avotos, piemēram., „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995), Alises Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” (Laua 1997).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai gan par atkāpēm no ortoepijas normām rakstījuši daudzi valodnieki (Bendiks 1965; Ceplītis 1985, 1986; Freimane 1993; Kalnača 1987; Mieze 1985; Laua 1997; Strautiņa, Šulce 2009; Šulce 2005 u. c.), aplūkotās kļūdas un novirzes atkal un atkal parādās ne tikai ikdienas sarunvalodā, bet arī publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arīgan runas korpuss galvenokārt būs paredzēts runas tehnoloģiju izstrādei, tas būs pieejams arī runātās valodas pētniekiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tajos dzirdami vairāk nekā tūkstotis runātāju; no tiem 42 % ir sievietes, 58 % —– vīrieši.
1. Tehniskais noformējums;
Pašlaik automatizētas meklēšanas rīku trūkuma dēļ uzmanība netiek nepievērsta atkāpēm uzsvara un intonācijas lietojumā.
3. Vārddarināšana; 6.3. Noliegums;
Atkāpes vokālisma lietojumā Daudzas atkāpes no valodas normas vērojamas patskaņu, retāk —– divskaņu izrunā.
1. Tehniskais noformējums;
Tās var būt gan kvantitatīvas —– īsā patskaņa vietā tiek runāts garš un garaā vietā —– īss, gan kvalitatīvas —– kvalitatīvi atšķirīgu patskaņu un divskaņu jaukšana (Strautiņa, Šulce 2009, 19), piemēram., a, ā lietojums noteiktās darbības vārdu formās, platā un šaurā patskaņa e, ē lietojums un svārstības patskaņu kvantitātē internacionālas cilmes vārdos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Svārstības patskaņu kvantitātē Visbiežāk patskaņi [a] un [ā] tiek jaukti I1. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formās: liekas vietā lieto liekās, saucas —– saucās, atšķiras —– atšķirās, darbojas —– darbojās, rodas —– rodās, attiecas —– attiecās, beidzas —– beidzās, atrodas —– atrodās, cenšas —– cenšās, izdodas —– izdodās, jūtas —– jūtās, dodas —– dodās, sākas —– sākās, jācenšas —– jācenšās, griežas —– griežās, jāgriežas —– jāgriežās, ņemas —– ņemās, ierodas —– ierodās, slēpjas —– slēpjās, pienākas —– pienākās, jātiecas —– jātiecās, vienojas —– vienojās, tiekas —– tiekās, notiekas —– notiekās u. c. Piemēram, Kādas blusas stāsta autora kapavieta atrodās Rīgā Meža kapos (run1, LTV1_100_g_kulturas_2012-06-06), Šis te eksponāts saucās Mūžīgās klavieres (run605, LTV1_LabritLatvija!_2013-05-31).
1. Tehniskais noformējums;
Retāk ar nepareizu garu [ā] lieto II2. un III3. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formas, piemēram., uzlabojas vietā lieto uzlabojās, iedomājas —– iedomājās, atmaksājas —– atmaksājās, uzstājas —– uzstājās, veidojas —– veidojās; gribas —– gribās, negribas —– negribās, vēlas —– vēlās, uzticas —– uzticās, sūdzas —– sūdzās u. c. Piemēram, ([..)] cik viņa ilgi redz vēl dzīvošot un ka viņai gribās to atstāt visu kādam citam (saruna1); jo man gribās saprast, kāpēc viņas ir tik svarīgas (run66, LTV1_100_g_kulturas_2012-10-02).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Protams, šīs formas ir dzirdamas, piemēram., žurnālistu, aktieru, valodnieku u. c. runā, tomēr tikpat bieži runātāji lieto arī formas ar īsu patskani.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienlīdz izplatītas ir formas gan ar īsu patskani, gan ar garu. Runājot Hermaņa Bendika vārdiem, „kāpēc gan pretoties valodas dabiskajai attīstībai, ko rosina saziņas skaidrības un ekonomijas motīvi un kāpēc neveicināt šo dabisko attīstību arī ar rakstību, ja jau valodas attīstība gājusi un iet pāri pašreizējās rakstības celtajiem -ām, -āt šķēršļiem.” (Bendiks 1965, 107) Patskaņu garumi, iespējams, tieši izlokšņu ietekmē, var saīsināties arī citās darbības vārdu formās un divdabjos (Freimane 1993, 145–146), piemēram., garā patskaņa [ī] vietā tiek runāts īsais patskanis [i] (izmācījām ―– izmācijām, stāstīja ―– stāstija, saistīja ―– saistija, gadījies ―– gadīijies, izvirzīju ―– izvirziju), garā patskaņa [ū] vietā tiek runāts īsais patskanis [u] (dabūju ―– dabuju).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Atkāpes no ortoepijas normām vērojamas arī atsevišķu internacionālismu izrunā: īsā patskaņa vietā tiek runāts garais patskanis, piemēram., vārdos radio, radioklausītāji, radiofons, radioaktīvs, organizators, ergoterapija; kino, mobilais, automobilis, folikula, lirika, televizors; mediji , multimediji, premjers; albums; garā patskaņa vietā tiek runāts īsais patskanis, piemēram., vārdos mūzika, mūziķis, opermūzika, bibliotēka, suverēns, bagāžnieks, mehānisms, tradīcijas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 8. Tekstveide;
Atkāpes no ortoepijas normām rodas: 1) nediferencētās rakstības dēļ,; 2) mainoties izrunas nosacījumiem,; 3) izlokšņu un citu valodu ietekmē (Freimane 1993, 146).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vērojamas svārstības īpašvārdu, piemēram., Ventspils, Zemgale, izrunā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Turklāt līdzskanis [j], nonākot vienā zilbē ar īso patskani [i], tiek pakļauts pozicionālai fonētiskai pārmaiņai —– tas daļēji vokalizējas.
1. Tehniskais noformējums;
Patskanis tiek elidēts arī vairākos aizgūtos vārdos, kuros ir vairāk nekā trīs zilbes, piemēram., interesanti, intereses, interesants, interesē (tiek izlaists patskanis e); bibliotēka (tiek izlaists patskanis o); universitātes, oriģināls, oriģināldarbiņš (tiek izlaists patskanis i).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atkāpes līdzskaņu lietojumā Atkāpes konsonantismā vērojamas tad, ja netiek ievērotas regulārās pozicionālās pārmaiņas ―– asimilācija balsīguma un artikulācijas vietas ziņā, vokalizācija u. c., piemēram., vārds spožs tiek izrunāts bez gala līdzskaņu asimilācijas, t. i., [spuožs], nevis [spoš:], vārds atbraukt tiek izrunāts, priedēkļa līdzskanim [t] neasimilējoties balsīguma ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā kā aplūkotajā audiomateriālā ir iekļauta to cilvēku runa, kuru izrunā jūtama dzimtās izloksnes ietekme, tika novērota neliterāra [n] izruna pozicionālā varianta [ŋ] vietā, piemēram., vārdus konkrēts, banka, anglis izrunā ar priekšējo mēleni, nevis ar pakaļējo atbilstoši literārās normas prasībām.
2.2. Saīsinājuma izveide;