Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Laikam jau īpatnējie vārdi vecākiem ļoti patīk, to savā biogrāfiskajā grāmatā atzīst arī Ārija Iklāva.
7.2. Mazvārdība;
Taču vajadzētu padomāt, ka bērna vārds ir vecāku pirmā dāvana. ŠVecāku izvēlēto vārdu cilvēks lieto visu mūžu (gan bērnībā, gan pusaudža gados, jaunībā, briedumā un mūža nogalē).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kāds sūdzas, ka nepatīk datums, cits atkal vāc parakstus, lai datumus nemaina,”tiktu mainīts,” tā par latviešu dabu un par kalendāra nākotnes perspektīvām domā personvārdu „krustmāte”.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Visbiežāk lietotais un oficiālais nosaukums, kas atrodams vārdnīcās, piemēram, pareizrakstības vārdnīcā, ir islandiešu valoda (Ceplītis et al. 1995, 310).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan vietvārdu Ís-land arī mūsdienās var aplūkot kā salikteni, kura pirmajā daļā neapšaubāmi ir garš pastskanis, šī rakstao ieteikumu autors nesaskata vajadzību mainīt Islandes valsts un valodas nosaukumu (Dimiņš 2008).
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Senislandiešu valoda ir t. s. senskandināvu valoda, kuras skaņu likumības atšķiras no mūsdienu islandiešu valodas fonētikas (skat. Bērziņa 2012,; Bērziņa, Dimiņš 2015).
1. Tehniskais noformējums;
Arī atveides principi ievērojami atšķiras, jo senislandiešu nosaukumi nereti tiek tulkoti, piem., Rangá ‘Ačgārnupe’ (Bērziņa 2012, 77); š. Šāda “„tulkojoša” atveide mūsdienu islandiešu valodā ir pieļaujama tikai daiļliteratūrā.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Nevar teikt, ka rakstība būtu fonētiska, t. i., ka tā atbilstu izrunai.
1. Tehniskais noformējums;
Atveidojot gan vietvārdus, gan arī personvārdus, jāpatur prātā ne tikai skaņu atbilsmes, bet arī tas, ka vīriešu dz. vārdus tradicionāli atveido no ģenitīva celma (tāpat kā latīņu un sengrieķu valodā). Pie ģĢenitīva celmu var atrast skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Íslensk orðabók (Árnason 2005). Ģenitīva celmam attiecīgi liek klātpievieno latviešu valodas galotni.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Agrākajos laikos Islandē nebija pieņemts dot bērniem divus vārdus, bet jau 18. gadsimta tautas skaitīšanā šādi piemēri ir atrodami, piemēram, brālis un māsa saukušies Axel Friðrik ‘– Aksels Fridriks’ un Sesselja Kristín ‘– Seselja Kristīne’ (Kvaran 2011:, 36).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tos latviski atveido tādā formā, kādā tie ir, neetimoloģizējot, netulkojot (izņemot senajā literatūrā, piemēram, sāgās un „Eddāas dziesmās”), ņem ģenitīva celmu, jo dažiem vārdiem nominatīvs atšķiras no ģenitīva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Dažudzi islandieši ir mantojuši uzvārdus, ko turpina lietot.
7.3. Neiederīgs vārds;
NedaudziDažkārt islandieši kombinē uzvārdu un patronīmu, piemēram, rakstnieks Jón Kalman Stefánsson ‘Jo– Jo[u]ns Kalmans Stefaunsons’.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Agrāk uzvārdi simbolizēja piederību pie augstākajiem un izglītotākajiem sabiedrības slāņiem. Īpaši izplatīti ir uzvārdi ar izskaņām -dal, -kvist, -vík, -hólm, -berg, -land, -nes, -fjörð, -bekk un -lín.
7.2. Mazvārdība;
Anita Helviga (Liepājas Universitāte) Teātra izrāžu žanroloģiskie apzīmējumi: no ierastās terminoloģijas uz netradicionāliem izrāžu pieteikumiem (Liepājas teātra piemērs) Ievads Ikviens skatītājs, kas dodas uz teātri, grib noskaidrot – ko rādīs. Un aAtbilde uz šo jautājumu parasti skan divos izteikumos: pirmajā norādot izrādes nosaukumu, bet otrajā – žanroloģisko apzīmējumu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kā norādījis Normunds Naumanis, tas viss ir novedis „pie teātra teorijas instrumentārija atrofēšanās”, un kaut gan joprojām mēdz dalīt teātrus „tradicionālistos un avangardistos, modernistos un postmodernistos”, jau labu laiku „žanru un māksliniecisko virzienu robežas ir izplūdušas, tāpat kā pats jēdziens teātra izrāde” (Naumanis 2013, 35). Šī raksta mērķis ir aplūkot, kādas izpārmaiņas ir notikušas teātra izrāžu žanroloģiskajā apzīmējumā.
3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pētījumā zināmā mērā ir notikusi paļaušanās arī uz nejaušības principu – kopskaitā aplūkoti 150 iestudējumi un to apakšnosaukumi jeb žanroloģiskie apzīmējumi, kas nebūt nav viss repertuārs noteiktajā laikaposmā, bet tieši tik daudz programmu pētījuma veikšanas laikā (2013. gada rudenī) bija pieejamas Liepājas teātra arhīvā.
7.2. Mazvārdība;
Paldies Liepājas teātrim un personīgi literārajai padomniecei Zandai Borgai par atsaucību šī pētījuma veikmateriāla nodrošināšanā!
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā var būt norāde par izrādes apjomu, adresātu, autorību un žanroloģisko piederību.
3. Vārddarināšana;
Tāpat arī nav izvērsti nav skatītis jautājumis par to, vai žanroloģisko apzīmējumu devis lugas autors, vai režisors to saglabājis vai devis pats iestudējuma tapšanas laikā u. tml. Tas būtu pētījuma priekšmets teātra žanroloģijā, bet ne terminoloģijā. Un tomēr, kas nav mazsvarīgi – apakšnosaukuma atslēgvārds ir saistošvarīgs ne tikai teātra skatītājam, bet arī teātra kritiķim, kas caur to „atslēdz” izrādes būtību, kvalitātes, veiksmes un neveiksmes, tāpēc teātra pasaules zinātāju atsevišķi citējumi rakstā tomēr ir iekļauti, lai nezaudētu saistību ar pētījuma objektu tā pamatbūtībā.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;