Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Juridiskajā literatūrā turklāt vairākkārt tika norādīts, ka krimināllietu iztiesāšanas kārtība šefenu tipa tiesās nenodrošina tādā mērā taisnas tiesas intereses tādā mērā, ka varētu atzīt šo tiesu spriedumus par galīgiem, tādējādi “lietas otrreizēja caurlūkošana pēc būtības apelācijas kārtībā uzskatāma par nepieciešamu garantiju pret lietas nepareizu iztiesāšanu pirmā instancē”.
6.4. Vārdu secība;
Pēc būtības Latvijā ieviešamais zvērināto tiesu modelis paredzēja, ka līdz sprieduma sagatavošanas momentabrīdim zvērinātie piesēdētāji un tiesa darbotos kā atsevišķas kolēģijas, savukārt sprieduma sagatavošanas momentābrīdī tās kļūtu par vienu – apvienotu kolēģiju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt, atsaucoties uz itāļu kriminālprocesa praksi, tika rosināts arī pārņemt ieražu, kas piesēdētājus izraudzītoies no konkrētiem apgabaliem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijas apstākļos, lai nodrošinātu lielāku tiesas objektivitāti, projekts paredzēja zvērinātu piesēdētāju sarakstu sastādīšanu atsevišķi pilsētās un uz laukiem, pie kamturklāt katrā tiesas sastāvā paredzēts ievēlēt vienu pusi piesēdētāju no pilsētnieku, otru – no laucinieku saraksta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Proti, lai cik smalkrūpīgi arī nebūtu sagatavots nopratināšanas protokols iepriekšējā izmeklēšanā, tomēr gluži citādi esot, kad “pats liecinieks, pats dzīvs cilvēks, nostājās tiesas priekšā, tiesa redz viņa seju, dzird viņa balsi, novēro viņa izturēšanos, – dabū no viņa dzīvu, pilnīgu un tiešu iespaidu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr, vērtējot šo projektu, zvērināts advokāts Jūlijs Šmits (1885–1965) atzina, ka “kroņa” tiesa jeb valsts tiesa šo principu pati pilnvērtīgi īstenot nemaz nav spējīga, jo vēl pirms iztiesāšanas uzsākšanas tiesa jau ir iepazinusies ar lietas materiāliem (kaut vai, lai apmierinātu pieteiktos lūgumus vai sūdzības), kas neizbēgami ietekmē tiesneša psihes nostādnes un attieksmi pret izskatāmo lietu. Šāds apsvērums tika saistīts ar to, ka “tiesnesis neviļus meklēja pastiprinājumu savai iepriekšradītajai pārliecībai, neviļus nobīdot malā visu to, kas draudēja izjaukt šo pārliecību, izpostīt kabineta klusībā radītos siloģismus”.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Līdz ar to tieši šajā aspektā tika atzīta zvērināto tiesas priekšrocība – iepriekšēja iespaida neesība, uzsākot lietas iztiesāšanu, pat neraugoties uz pēdējiem. Kaut arī zvērināto tiesai raksturīgos “vispārējas inteliģences trūkumus, speciālas erudīcijas trūkumus, nespējua iedziļināties juridiskās finesēs un pierādījumu loģiskās gaitas labirintos, jūtu pārsvarus pār prātu”, tomēr, uzsākot lietas iztiesāšanu, viņiem nav iepriekšēja iespaida.
8. Tekstveide;
Kontrolei no apgabaltiesas puses arī bija jābūt labākai, [tā] nesniedza ievērojamu ietekmi uz izmeklēšanas gaitu un nelaboja tās trūkumus; savukārt augstākā uzraudzība no lietas nodošanas tiesai kameras puses [bija] vēl vājāka par apgabaltiesas [kontroli]: apsūdzības kamera savu uzmanību koncentrēja ne tik uz iepriekšējās izmeklēšanas visiem materiāliem, cik uz apsūdzības raksta projektu t. i. uz vienpusīgi izvēlētiem materiāliem.” Kā redzams, pilnīgi identiskas problēmas bija vērojamas arī Latvijas starpkaru perioda kriminālprocesā.
1. Tehniskais noformējums;
Taču bija nepārprotami skaidrs, ka tostarp iemeslu kopskaitāiem, kas ietekmēja attaisnošanas tendenci, nemazsvarīgu lomu spēlēliela nozīme bija nekvalitatīvai iepriekšējāai izmeklēšanai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Iespējams, patiesos iemeslus šādam lēmumam būtu grūti izdibināt, tomēr autora mērķis ir restaurēt arī tos apsvērumus, kāpēc jautājumus par zvērināto tiesām savu aktualitāti bija ieguvibija kļuvis aktuāls tieši 19. gadsimta kriminālprocesa doktrīnā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt arī krievu tiesību zinātnieks Ivans Foiņickis (Иван Яковлевич Фойницкий, 1847−1913) esot bijis tajos ieuzskatoījis, ka zvērināto tiesas, mēģinot rast taisnīgumu, darbojas labāk par tā dēvētajām ““kroņa” tiesām, jo zvērināto tiesās it sevišķi spilgti izpaužoties kriminālprocesa pamatprincipi: publiskums, sacīkste u. c. principi”.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Kā apgalvo mūsdienu vācu kriminālprocesuālisti, zvērināto tiesas ideja faktiski ir revolucionārais tribunāls, tādējādi. Tas pēc būtības izskaidrojot to, kāpēc citviet Eiropā uz šo institūtu ilgstoši raudzījās ar zināmu skepsi, turklāt akcentējot, ka arī tas, apvienojot gan profesionālus tiesnešus, gan neprofesionālus zvērinātos piesēdētājus, tomēr nespēj izskaust kļūdu risku.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr zvērināto tiesas idejas aizstāvji starpkaru perioda Latvijā, atsaucoties uz citviet Eiropā sastopamajiem nepamatotas notiesāšanas gadījumiem un Latvijas tiesu sekmīgo darbību, uzsvēra: “Latvijas tiesu iestāžu spriedumi nepazīst “Justizmord” [no vācu val. – tiesiskuma nonāvēšana – autora piezīme] gadījumus, kādi bijuši Vakareiropā neprofesionālo juristu tiesās aiz politiskiem vai citiem motīviem; Latvijas tiesas gandrīz nepazīst gadījumu, kur kāds nevainīgs būtu notiesāts.” Ar šādu cerību tādējādi tika pamatots uzskats, ka zvērināto piesēdētāju institūta ieviešana nevarētu palielināt nepatiesas notiesāšanas risku.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Starp īpašībām, kam jāpiemīt tiesnesim, sevišķi tika akcentēta taisnīguma sajūta, godīgums, pienākuma apziņa un augsti izkopta inteliģence, kā arī cieņa pret likumu, s. Savukārt, raksturojot vidusmēra zvērināto piesēdētāju, tika atzīts, ka tam šo visu kvalitāšu labākajā gadījumā trūkst, bet sliktākajā – nav nemaz.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tādējādi L. Kalve bija vienisprātis ar vācu krimināltiesību pētniekiem, it sevišķi – K.
1. Tehniskais noformējums;
Aplūkojot jautājumu par zvērināto tiesu ieviešanu, atsevišķi autori akcentēja Rūdolfa fon Jēringa (Caspar Rudolph Ritter von Jhering, 1818–1892) mācībā rodamo tēzi, ka, “reizi noejot nost no drošā, pareizā likuma ceļa, tikpat viegli var pagriezt pa labi, kā pa kreisi”, t. Tādējādi uzsverot, ka zvērināto piesēdētāju verdikts, tā pieņēmējiem esot bez īpašas juridiskas izglītības,tiek uzsvērts, ka juridisko izglītību neieguvušo zvērināto piesēdētāju verdikts savā bardzībā vai nemotivētajā kategorismā nereti var būt nesaskanīgs arvar neatbilst likumuam.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Riskus, kas, ieviešot zvērināto tiesas modeli Latvijā, tika izcelti, daudzi pētnieki atvasināsaistīja noar Krievijas impērijas ne sevišķi veiksmīgāso pieredzesi.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tikpat nozīmīgs risks tika saskatīts tajā aspektā, ka zvērināto tiesai varot piemist tendence kļūt patvaļīgai, taču “no visiem patvaļības veidiem vissliktākā ir tiesas patvaļība, kur iznīcina pašā saknē tiesas ideju, un, dzenoties pakaļ šķietamai augstākai taisnībai, atceļ pat elementāru taisnīgumu”.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
F. Dostojevskis nonāca pie secinājuma, ka krievu zvērināto tiesas institūts esot pavisam citāds nekā Eiropā sastopamais, un šo būtisko atšķirību nosaka krievu tautas mentalitāte – uzskatīt, ka noziegums ir nelaime, bet noziedznieks – nelaimīgais.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
To, kāda ir Latvijas tautas mentalitāte, autors atstās neapspriestu. Katrā ziņā, tTas varētu būt atsevišķa pētījuma vērts jautājums, ievērojot to, ka sabiedrībai šobrīd ir visnotaļ maza uzticība tiesu varai.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;