Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Savukārt jau izraudzītais piesēdētāja kandidāts būtu nozvērināms pie tiesas priekšsēdētājazvērētu, nolasot zvēresta formulu: “Es zvēru, ka katrā lietā, kurā mani izvēlēs par zvērināto piesēdētāju, es visiem saviem spēkiem centīšos apsvērt visus lietas apstākļus, kā tos, kuri runā apsūdzētam par ļaunu, tā arī to, kuri runā viņam par labu, un saskaņā ar to, ko redzēšu un dzirdēšu tiesas sēdē, nodošu savu balsi pēc pilnas taisnības un savas sirdsapziņas, neattaisnodams vainīgo un nenosodīdams nevainīgo, apzinādamies, ka man par to visu jāatbild likuma priekšā.” Zvērināto tiesu iekārtas ieviešanas fundamentālākais jautājums bija saistīts ar zvērināto piesēdētāju izvēlēšanas kārtību: pirmkārt, nosakot kritērijus personām, kas vispār varētu būt zvērinātie piesēdētāji, un, otrkārt, sagatavojot sarakstu ar konkrētu piesēdētāju skaitu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Atsaucoties uz vācu tiesību zinātnieku, tā saucamā atriebjošā taisnīguma teorijas piekritēju Kārli Bindingu (Karl Ludwig Lorenz Binding, 1841–1920), tika akcentēts, ka fundamentāls tiesu iekārtas fundamentāls jautājums ir tiesas sastāva formēšanas noteikumi, jo taisnības labā ir vajadzīgi gan labi likumi, gan labi tiesneši, kā arī nav iespējams iztikt bez pilsoņu uzticības valsts tiesām.
6.4. Vārdu secība;
Pirmā problēma kā šķērslis zvērināto tiesu darbības efektivitātei tika akcentēts dažādais valoduas prasmju līmenis Latvijas reģionos, jo sevišķi – Latgales krievu sādžās, uzsverot, ka “par zvērināto piesēdētāju var būt tik tie Latvijas pilsoņi, kuri saprot latviski”, turklāt latviešu valodā prot arī lasīt un rakstīt.
4. Formveidošana; 4.1. Lietvārds;
Nākamais apsvērums bija saistāms ar vecuma cenza robežu noteikšanu, kas – sākotnēji tika piedāvāts to noteikt no 25 līdz 65 gadiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Turklāt 1903. gada Sodu likumu 30. pants noteica to personu loku, kas izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas vēršanas pret tiem dēļ nevarēja pildīt zvērinātā piesēdētāja uzdevumusnevarēja pildīt zvērinātā piesēdētāja uzdevumus tādēļ, ka pret tiem vērsta izmeklēšana vai kriminālvajāšana.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Latvijas noregulējuma apstākļos zvērināto piesēdētāju saraksta sagatavošanas kārtību bija iecerēts pārņemt no Krievijas impērijas prakses, kur bija divi pamata saraksti: “1) Vispārējais saraksts, kurā ieveda visas personas, kuras varēja būt par zvērinātiem piesēdētājiem. 2) Kārtējais saraksts, kuru no vispārējā sastādīja sevišķa komisija un izdalīja pa tiesas sesijām”.” No kārtējā saraksta apgabaltiesā veiktas izlozes kārtībā tādējādi tika izraudzīti piesēdētāji attiecīgajai sesijai.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijā šādai praksei netika pausts atbalsts,atbalstīta un tika norādotīts, ka tas radītu šaubas par zvērināto sastāva kvalitāti.
6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā, piemēram, iepretimatšķirībā no Krievijas impērijas zvērināto tiesu modelim,ļa Latvijā tika rosināta daudz plašāka reglamentācija zvērināto piesēdētāju izvēlei, tostarp izvēlei no politisko partiju piederīgo skaita pašvaldībās. Šāds uzskats gan arī tika kritizēts, jo tādā gadījumā zvērināto sastāvs tiktu veidots pēc viena kritērija – vai personai ir partijas biedra kartes esības.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tāpat netika noraidīta iespēja pārņemt modificēpielāgotu Francijas modeli, kurā bijas paredzējats nepilnīgas vispārējāais saraksta sagatavošanu,s – tajā netika iekļaujottas pilnīgi visas personas, kas varētu būt par zvērinātajiem piesēdētājiem. Līdzekļu trūkums tika uzsvērta kKā aktuāla problēma iespējai arī Latvijas apstākļos sagatavot vispārējo sarakstu, jo tika uzsvērts līdzekļu trūkums: statistikas dati un aptuvenās kalkulācijasi aprēķini liecināja, ka, piemēram, Rīgā šāda saraksta sagatavošana vien izmaksātu aptuveni pusotra miljona rubļu.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Rosinājums zvērināta piesēdētāja amatu uzskatīt par goda amatu, par ko atlīdzība tādējādi nepienāktos, tika noraidīts.
7.1. Liekvārdība;
Vienlaikus tam tika saskatīti arī praktiski šķēršļi, tostarp Krievijas impērijas Valdošā Ssenāta Kriminālā Kkasācijas departamenta (Уголовный Кассацiонный Департамент Правительствующаго Сената; turpmāk – Krievijas Senāts) iedibinātā prakse, ka lietās par smagiem noziegumiem zvērinātajiem piesēdētājiem obligāti jāpaliek nakšņot tiesas namā, kas savukārt bija saistāms ar papildu izdevumiem valstij.
2.3. Sākumburti;
Mendera piedāvātie likumprojektiem visupirms tika veltīta aspektā par tieslietu ministra iesaistīšanukritizēti par to, ka zvērināto tiesas sesiju sastāva izveidošanā, iesaistās tieslietu ministrs, un tika norādotīts, ka tamlīdzīgs rosinājums būtu pretrunā ar Tiesu iekārtas likuma patieso jēgu.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tāpat P. Jakobi iebilda tampret to, ka zvērināto piesēdētāju verdikts būtu nolasāms, apsūdzētajam klāt neesot, jo tāda kārtība neatbilstu nedz Tiesu iekārtas likuma būtībai, nedz Nikolaja Muravjova (Николай Валерианович Муравьёв, 1850–1908) koncepcijai par zvērināto tiesām, kas paredzēja atklātību iztiesāšanā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī citu tā laika autoru ieskatā, būtisks trūkums tiesiskuma nodrošināšanai zvērināto tiesās tika saistīts ar apstākli, ka zvērinātie piesēdētāji, taisot verdiktu, neizteica motīvus, līdz ar kto arī tiesnesis nevarēja pārliecināties par tā argumentāciju.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Zvērināto tiesas ieviešana demokrātijas norieta periodā 30. gados Latvijā 30. gadu sākumā bija vērojami mēģinājumi vēlreiz radīt likumprojektu, kas sekmīgi ieviestu zvērināto tiesu. Tā, 1933. gadā tika sagatavots “Likumprojekts par zvērināto tiesām”, kas galvenokārt balstījās vācu un šveiciešu tipa modelī ar šefenu tiesām.
7.1. Liekvārdība;
Akcentējot vācu kriminālprocesa praksi un vācu kriminālprocesuālistu viedokli par zvērināto tiesu reformām, Rīgas apgabaltiesas viceprokurors Leo Kalve (1892–1977) norādīja, ka nedz pie itāļiem sastopamās asīzes tiesas, nedz vācu reformētās šefenu tiesas neesot tas paraugs, uz ko būtu jātiecas Latvijas likumdevējam. Šajā ziņā mūsdienu Latvijas tiesību doktrīnā savukārt pausts uzskats, ka starpkaru perioda Latvijas tiesību zinātnieki par atbilstošāko tautas līdzdalības formu tiesas spriešanā bija atzinuši tieši šefenu tiesu pēc Šveices, Austrijas un Vācijas parauga.
7.1. Liekvārdība;
Atšķirība starp zvērināto tiesām un šefenu tiesām tika saistīta ar apstākli, ka šefeni savus amata pienākumus veicot pilnvērtīgi, tas ir, līdzīgi kā profesionāli juristi, kas pildota tiesneša amata pienākumus, t. Turpretim zvērināto tiesā sabiedrības pārstāvji bija pilnīgi nošķirti no tiesnešu kolēģijas, tādējādi katra no šīm grupām pildotīja tai autonomi noteiktos pienākumus.
6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vācijā sabiedrības priekšstāvju līdzdalība tiesas spriešanā tika īstenota šefenu tiesās, turklāt gan valsts tiesnešu jeb šefenu, gan zvērināto izraudzīšanās kārtība bija vienāda, uzsverot, ka tas ir goda amats. Šeit vietā būtu atgādināt, ka 1924. gadā Ēriha Emmingera (Erich Emminger, 1880–1951) reformas rezultātā zvērināto tiesa Vācijā faktiski tika likvidēta, tās vietā izveidojot jaukto iztiesāšanas modeli ar trim valsts tiesnešiem un sešiem tā saucamajiem laju tiesnešiem jeb tiesas piesēdētājiem.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Emmingera dekrēts bija ievērojams lēciens, iespējams, pat pagrieziena punkts mūsdienu vācu kriminālprocesa attīstībā: ja. 19. gadsimts ar tā saukto reformēto kriminālprocesu bija radījis kompromisu starp apsūdzības un inkvizīcijas principu, bet 1924. gada likumdošanas iejaukšanos var uzskatīt par birokrātiskā, inkvizitoriālā procesa elementu pārsvara atgriešanos pār akuzatoriālā kriminālprocesa elementiem.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos;
Izvērtējot iesniegto projektu, Saeimas komisijas locekļu vairākums izteica atbalstu par Vācijā un Austrijā pazīstamā šefenu tiesu modeļa pārņemšanai ar proporciju – seši šefeni un trīs valsts tiesneši.
6.1. Saistāmība;