Savukārt jau izraudzītais piesēdētāja kandidāts 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; |
Atsaucoties uz vācu tiesību zinātnieku, tā saucamā atriebjošā taisnīguma teorijas piekritēju Kārli Bindingu (Karl Ludwig Lorenz Binding, 1841–1920), tika akcentēts, ka fundamentāls tiesu iekārta 6.4. Vārdu secība; |
Pirmā problēma kā šķērslis zvērināto tiesu darbības efektivitātei tika akcentēts dažādais valod 4. Formveidošana; 4.1. Lietvārds; |
Nākamais apsvērums bija saistāms ar vecuma cenza robežu noteikšanu 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Turklāt 1903. gada Sodu likumu 30. pants noteica to personu loku, kas 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; |
Latvijas noregulējuma apstākļos zvērināto piesēdētāju saraksta sagatavošanas kārtību bija iecerēts pārņemt no Krievijas impērijas prakses, kur bija divi pamata saraksti: “1) Vispārējais saraksts, kurā ieveda visas personas, kuras varēja būt par zvērinātiem piesēdētājiem. 2) Kārtējais saraksts, kuru no vispārējā sastādīja sevišķa komisija un izdalīja pa tiesas sesijām 1. Tehniskais noformējums; |
Latvijā šāda 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Tā, piemēram, 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Tāpat netika noraidīta iespēja pārņemt 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Rosinājums zvērināta piesēdētāja amatu uzskatīt par goda amatu, par ko atlīdzība 7.1. Liekvārdība; |
Vienlaikus tam tika saskatīti arī praktiski šķēršļi, tostarp Krievijas impērijas Valdošā 2.3. Sākumburti; |
Mendera piedāvātie likumprojekti 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; |
Tāpat P. Jakobi iebilda 7.3. Neiederīgs vārds; |
Arī citu tā laika autoru ieskatā, būtisks trūkums tiesiskuma nodrošināšanai zvērināto tiesās tika saistīts ar apstākli, ka zvērinātie piesēdētāji, taisot verdiktu, neizteica motīvus, līdz ar 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Zvērināto tiesas ieviešana demokrātijas norieta periodā 30. gados Latvijā 30. gadu sākumā bija vērojami mēģinājumi vēlreiz radīt likumprojektu, kas sekmīgi ieviestu zvērināto tiesu. 7.1. Liekvārdība; |
Akcentējot vācu kriminālprocesa praksi un vācu kriminālprocesuālistu viedokli par zvērināto tiesu reformām, Rīgas apgabaltiesas viceprokurors Leo Kalve (1892–1977) norādīja, ka nedz pie itāļiem sastopamās asīzes tiesas, nedz vācu reformētās šefenu tiesas neesot 7.1. Liekvārdība; |
Atšķirība starp zvērināto tiesām un šefenu tiesām tika saistīta ar apstākli, ka šefeni savus amata pienākumus veic 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Vācijā sabiedrības priekšstāvju līdzdalība tiesas spriešanā tika īstenota šefenu tiesās, turklāt gan valsts tiesnešu jeb šefenu, gan zvērināto izraudzīšanās kārtība bija vienāda, uzsverot, ka tas ir goda amats. Šeit vietā būtu atgādināt, ka 1924. gadā Ēriha Emmingera (Erich Emminger, 1880–1951) reformas rezultātā zvērināto tiesa Vācijā faktiski tika likvidēta, tās vietā izveidojot jaukto iztiesāšanas modeli ar trim valsts tiesnešiem un sešiem tā saucamajiem laju tiesnešiem jeb tiesas piesēdētājiem.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
Emmingera dekrēts bija ievērojams lēciens, iespējams, pat pagrieziena punkts mūsdienu vācu kriminālprocesa attīstībā 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; |
Izvērtējot iesniegto projektu, Saeimas komisijas locekļu vairākums izteica atbalstu 6.1. Saistāmība; |