Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Priedēkļu un prievārdu sāga Nav datu, laikas ļautu spriestu par valodas vēsturisko situāciju šajā latviešu valodas lietojumaattīstību šajā jomā, tomēr var novērot tendenci latviešu valodā īpatnēji izmantot priedēkļus.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar formvārdu bez priedēkļa – abi nozīmē vienu un to pašu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Attiecībā uz darbības vārdu apmācīt, iespējams, varētu izvirzīt apsvērumu, ka apmācīt iezīmē darbības pilnīgu vai daļēju pabeigtību, atsaucoties uz līdzīgas formstruktūras darbības vārdiem, piemēram, apdarīt.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, žurnālistiskās pētniecības vietnē Re:Baltica lasāmā raksta “„Kāpēc mēs šo rakstījām” (RB 2019) nosaukumā vietniekvārds izskatās kā tiešs tulkojums no angļu valodas (this), lai gan varētu ieteikt, piemēram, izteiksmi „Kāpēc mēs par to rakstījām”.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk pildaveic gluži to pašu funkciju, ko angļu valodā veic noteiktais artikuls, turklāt šī funkcija kļūst tik ierasta, ka to runā nepamana ne tikai jaunieši: Man ir radusies tāda sazvērestības teorija, ka viņa tajā Krievijas visnotaļ intelektuālajā mākslas vidē vienkārši neizturētu konkurenci (RL 2019, 30).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valoda nekad nav bijusi “„tīra”; ne velti kopš pirmo latviešu intelektuāļu laikiem ir plaši apspriesta citu valodu ietekme un nepietiekams izteiksmes latviskums.
1. Tehniskais noformējums;
Arī pašlaik aizguvumus izmantojam aizgūtnēm, it īpaši sarunvalodā un neformālajā rakstveida saziņā. Taču to netrūkst arī oficiālos dokumentos.
7.2. Mazvārdība;
Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas, bija neizbēgamas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ne velti, jaunieši ir visraksturīgākie “„pārkāpēji”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Iespējams, ka attiecīgā izteiksme gluži vienkārši atsvaidzina saziņu, dod iespēju “„izkāpt” no valodas rutīnas.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt šie faktori neattiecas tikai uz jaunāko paaudzi – sterila valoda ir sinonīms ne vien samākslotai, bet arī garlaicīgai, izolētai un “apdalītnabadzīgai” runai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl jāpiebilst, ka saistībāvismaz daļēji ar angļu valodas ietekmi ir saistīti un apstiprinās citu valodnieku vērojaumi par diskutablām datīva konstrukcijām, piemēram, cenas produktiem vai projekts sadarbībai (acīmredzot, no angļu valodas sintaktiskā modeļa project for cooperation).
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tiesa, līdzīgi kā ar kalkiem, te galvenā ir valodas izteiksmes formu un līdzekļu daudzveidība – noderīgi, ja tomēr atceramies un attiecīgā situācijā izmantojam, piemēram, ģenitīva piesaisti (“„sadarbības projekts”).
1. Tehniskais noformējums;
Pat ja abu darbības vārdu nozīmes nevar uzskatīt par identiskām, tad tās ir pārāk tuvas, lai būtu iespējams krass nošķīrumsšos vārdus lietot kā vienlīdzīgus teikuma locekļu formās, tāpēc vēlme izteikties izvērsti un gudri pārvēršas neveiklā kļūmē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un rodas jautājums, vai šī termina cēlonis ir nezināšana vai apzināta vēlme “„pastaipīt” vārdu nozīmi.
1. Tehniskais noformējums;
Nevaram neņemt vērā, ka laika formu lietojums, kas latviešu valodā, ja to salīdzinām, ar angļu valodu, ir brīvāks, tomēr nebūt nav patvaļīgs.
5.2. Lieka pieturzīme;
Par bagātu valodu un zinošīgu brīvību Attieksme saistībā ar norisēm latviešu valodā ir līdzīga kā brīžos, kad nākas vērtēt studentu darbus – ja students ir atvērts, ieinteresēts un gatavs iedziļināties, lai viņa valoda rakstveida darbos (un, cerams, ikdienas saziņā) būtu pilnvērtīga un daudzveidīga, katra konkrētā neprecizitāte vai gramatiskā kļūme kļūst diezgan mazsvarīga.
3. Vārddarināšana;
Noslēbeigumā jāpiebilst, ka tieši panākumi saistībā ar iepriekšējās rindkopās aprakstītajiem uzdevumiem, nevis katrs neveiksmīgais vai liekais aizguvums noteiks latviešu valodas turpmāko kvalitāti un izredzes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Labvēlīgākais nosacījums – ieinteresēta sabiedrība, kas zinošpamatotā un gudrā veidā īsteno valodas brīnumu un valodas brīvību, neizdomājot ieganstus, kas zem dažādām diezgan pārliecinoša izskata izkārtnēm gribēti vai negribēti nevis bagātina, bet noplicina mūsu skaisto un unikālo valodu, kā arī samazina tās izmantošanas daudzveidību un apjomu, kas ir visnopietnākais riska faktors.
7.3. Neiederīgs vārds;
No “„druvu kuģa” līdz “„sirdspāķītim”.
1. Tehniskais noformējums;