Kopumā pārskatot LVEK darbību – pārrunātos valodas jautājumu risinājumus un lēmumus, redzams, ka komisija vairāk strādājusi, reaģējot uz ar jautājumiem, kurus uzdod interesenti uzdevuši gan Latviešu valodas aģentūras konsultantiem, gan Valsts valodas centram; retāk tikuši apskatīti pašu valodnieku proaktīvi virzītie valodas „sakārtošanas” uzdevumi.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ekspertu komisija bija vairākkārt pievērsusi uzmanību valodas ūzusa nekonsekvencēm šajā jomā, un tika lemts, ka tā iespējami jāsakārto.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Nereti paralēlformu iespēja atbalstīta arī pašu latviešu valodas vārdformu izrunā, piemēram, paralēlformas šaurā/platā patskaņa e lietojumā verbos veru, dzeru, beru u. tml. (pamatojoties kā uz vecākās, tā jaunākās valodas lietotāju paaudzes pieredzi).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Valodu kontakti un vārdu lietojuma konteksti veidojas un attīstās straujāk par iespēju (tīri laika ziņā) tos apspriest ekspertu diskusijās.
7.1. Liekvārdība;
|
Tās ir kā post factum kustība, kas piedāvājot latviešu ekvivalentu brīdī, kad valodā jau visai aktīvi dzīvo ienācējvārds.
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Spilgts piemērs ir selfijs, kurš dzirdams un redzams latviešu tekstos krietni biežāk nekā valodnieku piedāvātais fotopašportrets un pašfoto (līdzīgi arī brownie, nevis brūnītis, cupcake, nevis glazūrkēkss, angliskais medijs, nevis plašsaziņas līdzeklis u. c.). Jāatzīst, ka būtisks jautājums ekspertu darba sarunās līdz šim palicis neatbildēts: nav izdevies vienoties izpratnē, kas atzīstams un pieņemams par tradīcijas jēdzienu valodas lietojuma kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nosakot latviešu valodu par vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā, Satversme neierobežo šodien tik aktuālo mazākumtautību valodu lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
|
Patērētāju apkalpošana biežāk tiek uzticēta darbiniekiem ar labām latviešu valodas, krievu valodas, krievu un angļu valodas zināšanām un prasmēm, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju komunicētsazināties viņiem vēlamajā valodā.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tieši uzņēmuma darbinieku valodu prasmes lielā mērā nodrošina uzņēmuma konkurētspēju tirgū.
4.1. Lietvārds;
|
Dibinot jaunu uzņēmumu, uzņēmējam ir nepieciešams darbaspēks.
7.1. Liekvārdība;
|
Ja darbaspēka pieprasījums pēc tā netiek apmierināts, tiek kavēta uzņēmuma attīstība.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Pēc 1991. gada šī darbaspēka migrācijas plūsma ir sarukusi, savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā darba meklējumos ārpus Latvijas ir izbraukusi liela daļa izglītoto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kam itostarp ar labasām latviešu valodas un citu valodu zināšanasām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nereti jāsaskaras ar situācijām, kad darbinieki valsts valodu zinaprot, bet nelieto.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Bez Satversmes šo uzdevumu veic Valsts valodas likums, ko Saeima pieņēma 1999. gada 9. decembrī un kas stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī. Valsts valodas likums stājās tobrīd spēkā esošā Valodu likuma vietā. Pašlaik spēkā esošais Valsts valodas likums tapa laikā no 1995. gad (VVL 2000) stājās spēkā Valodu likuma vietā (VL 1989). Tagadējā Valsts valodas likuma izstrāde sākās 1995. gadā un notika smagā cīņā ar opozīcijas piesaistītajiem Eiropas Padomes un EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija) ekspertiem, kuru mērķis bija liberalizēt daudzas normas, kas skāra kā valodas prasmes līmeņu noteikšanu, tā valodas lietojumu uzņēmējdarbībā;. Par Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs), vadoties no Valsts valodas likuma 26. panta, pārrauga tā ievērošanu Latvijas Republikālikuma pārraugu Latvijas Republikā ir noteikts Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs).
8. Tekstveide;
|
CentraTā darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas nozīmē, ka atšķirībā no valsts un pašvaldību iestādēm, kurās valsts valodā jāprot runāt visiem darbiniekiem, neatkarīgi no amata (atšķiras tikai apjoms), - privātajā sfērā valsts valoda jāprot tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst kaut viena no uzskaitītajām likumīgām sabiedriskajām interesēm. Arī uz profesijām privātajā sektorā attiecas atbiLietojuma apjoms katrai profesijai noteikts Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 733 „Noteikumi par valstošs valodas lietojuma apjoms, kas ir regulēts Ministru kabineta noteikumoszināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (MK 733, 2009).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
8. Tekstveide;
|
Zemgalē un Vidzemē situācija ir labāka, jo šajos reģionos nevaldav tik raksturīga citas valodas, (parasti – krievu –) pašpietiekamība. Šis pats kritērijs kalpo par ir izšķirkliošs arī iestāžu un organizāciju sniegtajaiā publiskajaiā informācijaiā jebkādā formātā – audio, video, rakstiski, mutvārdos un jebkādos publiskos informācijas nesējos.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču gan valsts, gan pašvaldību iestādes šos noteikumus reizēm apiet, jo informācija bukletos, brošūrās, pašvaldības izdotajās avīzēs, kurās atspoguļota informācijas ziņas par institūcijas darbību valsts valodā un svešvalodā, netiek izsniegta personām pēc to pieprasījuma, bet gan patvaļīgi izvietota publiski vai arī personu pastkastītēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka ": „Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus".” (VVL 2000) Tātad privātajā sfērā uzrakstiem jābūt valsts valodā, pirmkārt, ja tie skar likumīgas sabiedriskās intereses, otrkārt, ja tie paredzēti sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|