Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Tieši šo normu arī kodificēja pirmā oficiālā – Latviešu valodas krātuves sagatavotā – „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jau 1919. gadā Izglītības ministrijas paspārnē izveidoja pirmo terminoloģijas komisiju, kas gan darbojās tikai līdz 1921. gadam, taču apstiprināja vairāk nekā 8000 terminu 20 nozarēs, kas tika apspriesti un pēc tam izdoti atsevišķā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdztekus latviešu rakstu valodai arī „latgaliešu izloksnei” 1921. gadā tika dotas tiesības oficiālai izmantošanai darbvedībā Latgales teritorijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Bija steidzīgi vajadzīgas mācībgrāmatas. Francis. Trasuns izdeva savu „Łatvišu Vołudas Gramatika del łatgališim” (1921).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Notika vairākas dažādu līmeņu ortogrāfijas apspriedes (1921, 1923, 1927–1929), un 1929. gadā oficiāli apstiprināja „Noteikumus par latgaliešu izloksnes ortogrāfiju”.
7.2. Mazvārdība;
Jau 1920. gadā Kurzemi apmeklēja Lauri Ketunens un Oskars Loritss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1926. gadam ar abu zinātnieku rūpēm iznāca kopā piecas šādas grāmatiņas. 1923. gadā nodibināja Lībiešu savienību, par kuras pirmo priekšsēdi kļuva Kārlis Stalte, kas palīdzēja L. Ketunenam viņa vārdnīcas „Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung” (1938) sagatavošanā, kā arī pārtulkoja lībiešu valodā Jauno Derību „Ūž testament” (1937, 1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vēl turpināja darboties Latviešu valodas krātuve, tika izdota oficiālā „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942), nedaudz valodniecisku rakstu iespieda žurnālā “„Izglītības Mēnešraksts”, tomēr tas faktiski arī bija viss.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc padomju režīma atjaunošanas jau 1946. gadā tika veiktas izmaiņas, atceļot garumzīmes svešvārdos un mīkstinātā ŗ lietošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Sarkanās armijas tuvošanās Latvijai 1944. gadā izraisīja plašu bēgļu kustību uz rRietumiem.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Prom devās daudzi inteliģences pārstāvji, viņu starptai skaitā arī iepriekš nozīmīgi valodnieki – A. Ābele, E.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Padomju Savienības parauga tūliņ pēc kara tika pārveidota gan izglītības, gan zinātnes sistēma. 1946. gadā nodibināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju, kurā iekļāva Valodas un literatūras institūtu, kas jau 1945. gadā pie LVU bija izveidots uz agrākās Latviešu valodas krātuves bāzes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Endzelīnam darbu uzsāka jaunākas paaudzes valodnieki Valija Dambe, Rūdolfs Grabis, Elfrīda Šmite, Daina Zemzare, Antonija Ahero, Anna Bergmane, Mirdza Brence, Pēteris Kļaviņš, Milda Lepika, Mērija Saule-Sleine u. c. Pēckara laikā situācija valodniecībai Latvijā bija ļoti nelabvēlīga.
1. Tehniskais noformējums;
Padomju Savienībā jau kopš trīsdesmitajiem gadiem par noteicošo bija kļuvis pseidozinātniskais marrisma novirziens valodniecībā, kas īpaši asi vērsās pret salīdzināmi vēsturisko valodniecību, kuras tika nodēvēta par „buržuāzisku”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Endzelīna „Latviešu valodas gramatikas” tulkojums ar papildinājumiem, par ko 1958. gadā autors saņēma oficiālo Ļeņina prēmiju.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Piecdesmitajos gados te savas disertācijas aizstāvēja un sāka lasīt lekcijas tādi vēlāk ievērojami latviešu valodnieki kā Jūlijs Kārkliņš, Marta Rudzīte, Aliīse Laua, Emīlija Soida u. c. Pēc Padomju Savienības augstskolu programmas parauga sāka lasīt atsevišķus kursus mūsdienu literārajā valodā, literārās valodas vēsturē un vēsturiskajā gramatikā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Valodniecības vēsturē lielākā nozīme ir tieši pirmajam – tajā mācījušies vai strādājuši, piem.ēram, Antoņina Reķēna, Marta. Rudzīte, Jānis Rozenbergs, Rasma Grīsle.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr 1958. gadā to likvidēja, pievienojot LVU.
7.2. Mazvārdība;
Pēc marrisma atcelšanas 1950. gadā valodniecībā pakāpeniski paplašinājās pētījumu lauks, bagātinājās metodika.
7.2. Mazvārdība;
Par latviešu valodniecības galveno uzdevumu tika izvirzīti divi lieli projektdarbi – mūsdienu literārās valodas gramatikas un literārās valodas vārdnīcas izstrāde.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;