Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Tomēr ne Valsts prezidentam, ne Saeimai likums nedeva tiesības atcelt referendumu, līdz ar to likums "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” bija jānodod tautas nobalsošanai.
1. Tehniskais noformējums;
Tautas nobalsošana notika 2012. gada 18. februārī.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas Republikas Satversmes 79. pants noteica, ka tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums būtu pieņemts, ja tam būtu piekristusi vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem tautas nobalsošanas dienā, 2012. gada 18. februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi.
1. Tehniskais noformējums;
Tātad latviešu valoda zaudētu vienīgās valsts valodas statusu, ja “Par” nobalsotu 772 502 pilsoņu.
1. Tehniskais noformējums;
Arī V.iestura Dūles “„Intelekta attīstības fonds” valstiski svarīgā brīdī nodarbojās ar pseidointelektuālām rotaļām, aicinot referenduma urnās mest sabojātus, nederīgus biļetenus.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas Republikas Saeima 2. februārī pieņēma paziņojumu “„Par latviešu valodas valstisko lomu”, apstiprinot, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem, un uzsverot, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Saeima aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu, kā arī rosināja valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
Jau 19. februāra naktī kļuva zināmi provizoriskie referenduma rezultāti, kas vēlāk tika apstiprināti arī oficiāli. 1035 balsošanas vietās visā pasaulē bija ieradušies 1 098 593 vēlētāji jeb 70,73 % balsstiesīgo.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi tautas nobalsošanas rezultāti liecināja, ka grozījumi Satversmē tautas nobalsošanā nav atbalstīti, jo saņemtais „Par” balsu skaits ir mazāks nekā 772 502 balsis jeb puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
1. Tehniskais noformējums;
Krievijas ārpolitikas “„humanitārā dimensija” tautiešu politikas ietvarā jau no 20. gs. 80. gadu beigām aptvērusi Latvijas valodas politiku, regulāri reproducējot tēzes par Latvijas it kā kļūdaino integrācijas politiku un krievu valodas runātāju diskrimināciju.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Kā pārliecināmies daudzos sociolingvistiskos pētījumos (tie apkopoti Latviešu valodas aģentūras fundamentālajā izdevumā “„Valodas situācija Latvijā: 2004-–2010”.
1. Tehniskais noformējums;
Vecuma grupā 15-–24 (tātad skolēnu un absolventu vidū) ļoti labu un labu valodas pratēju īpatsvars pārsniedz 90 %.
1. Tehniskais noformējums;
Valodas reālo lietojumu turpretim nodrošina pavisam citi faktori -– valodu ekonomiskā vērtība vai stereotipi par to, tradīcijās un/vai mentalitātē balstīti latviešu un krievu valodas kolektīvi atšķirīgie lingvistiskās uzvedības modeļi.
1. Tehniskais noformējums;
Lai tautas nobalsošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus pilnībā uzņemtos Centrālā vēlēšanu komisija, resp., valsts, iniciatīvas grupai jāsavāc tikai 10 000 parakstu. Šie desmit tūkstoši veido tikai 0, 6 % no visiem vēlētājiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pārējie 99,4 % tādējādi spiesti maksāt miljonus par dažkārt šauras vai politiski motivētas interešu grupas idejas testēšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram minēsim dažus izteikumus no pirmsreferenduma diskusijām: “„Vai nav vienalga, kurā valodā runā, galvenais ir saprasties!” (ja jau vienalga, tad runāsim latviski), “„Persona X latviski nerunā, toties ir īstens Latvijas patriots” (tā ir valsts valodas pozīciju vājināšana asā valodu konkurences situācijā), “„Iedzīvotāji emigrē, tauta izmirst!” (izvairīšanās no sarunas priekšmeta), “„Bet politiķis Y saka “dotajā momentā” un vispār valoda ir piesārņota” (valodas eksistences un kvalitātes problēmu jaukšana).
1. Tehniskais noformējums;
Referendums ir zīmīga norāde uz nepieciešamību nepārtraukti uzturēt un skaidrot Latvijas valodas politikas principus -– gan latviešiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Satversmes 4. pants ir starp tiem Satversmes pantiem, kas grozāmi tikai mtautas nobalsošanā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr būsim uzmanīgi -– jau notiek mēģinājumi apiet Satversmi, izmantojot faktu, ka starptautiski saistošos dokumentos, ne pasaules praksē nav vienotas izpratnes par terminu valsts valoda, oficiālā valoda, reģionālā valoda u. tml. saturu (sk.
1. Tehniskais noformējums;