Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4247 vienumi
Taču tie ir tikai empīriski vērojumi un minējumi, kas attiecas tikavienīgi uz lietišķiem tekstiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vadoties pēc šādiem priekšstatiem, top prezentācijas, kurās ziņojuma/referāta teksts tiek sadalīts mazākās vienībās un nepārveidots tiek izkārtots prezentācijas slaidos.
6.5. Izteicēja izveide;
Tiek uzskatīts, ka prezentācija, no vienas puses, ir sava veida iepārskatenis runātājam, lai viņš spētu strukturēt savu runu, bet, no otras puses, palīgs klausītājiem, lai viņi varētu sekot līdzi runas galvenajiem aspektiem. „Prezentāciju neveido tāpēc, lai tajā saliktu visu [..] runu vārds pa vārdam.” (Paula 2011) Vienas minūtes laikā var parādīt 1–2 slaidus (Birziņa 2006) ar vizuālu informāciju (attēliem, diagrammām) un ne vairāk par 1 slaidu ar tekstuālu informāciju jeb 1 slaida parādīšanas ilgums ir 30–50 sekundes (Kincis 2012).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad pirmais nosacījums attiecībā uzpar prezentācijas tekstu kopumā: (1) tam jābūt saskaņotam ar runu no sākuma līdz beigām, (2) slaidu skaitam jābūt atbilstošam runas garumam, domājot par klausītāju audiālās un vizuālās uztveres iespējām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runātājam skaidrs runas iedalījums „ieviesīs kārtību domās un nodrošinās loģisku runas uzbūvi” (Mencels 2002, 12), savukārt klausītājiem ļaus uztvert runas plānveidību un mērķtiecīgi tai izsekot.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Prezentācijas autoram jāparedz,: vai prezentācijā būs vizuāla vai tekstuāla informācija, vai abējādi, vai slaida saturs parādīsies uz ekrāna kopumā vai pakāpeniski, kurā brīdī (pavisam konkrēti) katrs slaids tiks pārslēgts vai slaidā parādīsies jauna informācija (ja izvēlēts pakāpeniskais informācijas atsegklāšanas paņēmiens).
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Ja uzskaitījuma pakāpeniskumu pareizi veido ar Tab taustiņu, tad burtu lielums mainās automātiski (sk. 2. attēlu; šajā attēlā izmantots Arial – ekrāna fonts).
7.2. Mazvārdība;
Praksē tad visbiežāk novērojams, ka virsraksts ir tikai 1. slaidam, bet sekojošturpmākajiem – ne.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra prakse – atkārtot vienādu un to pašu virsrakstu vairākiem slaidiem pēc kārtas; tas noteikti ir ieteicamāk, nekā atstāt slaidu pavisam bez virsraksta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl cits paņēmiens ir aiz virsraksta iekavās, jau sākot ar 1. slaidu, likt numuru, kas „ziņo klausītājiem”us informē, ka šis apakštemats tiek izklāstīts vairākos slaidos.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja slaida galvenajā daļā ir teksts, tad prezentācijas veidotājam ir jāatceras, ka PowerPoint formātā vieglāk ir uztverams t. s,. plakātiskais teksts, par kuru jau tika runāts iepriekš, kuru; to ir ērti izkārtot nelielās vienībās, kas tiek nošķirtas ar aizzīmēm (angl.ļu bullets) vai cipariem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nozīmeē, ka teksta sākumam jābūt loģiski saistītam ar katru turpinājuma daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz ar to attiecībā uz, runājot par katra atsevišķa slaida noformējumu, jāatceras, ka (1) slaidam nepieciešams virsraksts, (2) tajā nevajag pārblīvēt tekstu, (3) jāizdara lietpratīga izvēle starp cipariem un aizzīmēm, (4) teksts ar vairākām daļām jāveido loģiskā saistījumā.
1. Tehniskais noformējums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Interpunkcijas jautājumi Analizētais praktiskais materiāls un vērojamā nekonsekvence pat viena autora darbā rāda, ka lielai daļai PowerPoint prezentāciju veidotāju trūkst pārliecības par pieturzīmju lietojuma specifiku slaidrādes tekstā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir skaidrs, ka jāievēro pieņemtās normas, kas attiecas uz par pieturzīmēm aiz virsrakstiem (sk.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Galvenie principi, kurus iesaka ievērot PowerPoint prezentācijās no tekstveides viedokļa, ir šādi (Hofmanis [2005], 52): veidot īsus teikumus;, izmantot virsrakstus un mazāku sadaļu virsrakstus;, minēt tikai būtisko.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja slaida saturā ir jāievieto viens vai vairāki izvērsti izteikumi, kas nav pielīdzināmi virsrakstiem, cipars vai aizzīme nav vajadzīgsa. Šādos gadījumos beigu pieturzīme atbilstoši izteikuma komunikatīvajam tipam ir jālieto.
6.1. Saistāmība;
Lai norādītu uz cita autora teiktā samērā precīzu atkārtojumu, ir nepieciešamas pēdiņas vai to iespējamcits grafiskais aizstājējs datorrakstā –cēlums, piemēram, slīpraksts.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Iepriekšējā rakstu krājumāa „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” numurā tiekir izteikts aicinātjums piesardzīgi izturēties pret pēdiņu aizstāšanu ar kursivējumu: „Visai ierasts ir kursivēt piemērus valodnieku rakstos, bet izmantot kursivējumu īpašvārdu (piemēram, organizāciju nosaukumu) un citātu izcēlumam diez vai būtu saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām.” (Andronovs (Andronov), Leikuma 2015, 126–127) Ja citātā veido izlaidumu, to ataino ar divpunkti, plašāka izlaiduma gadījumā divpunkti liek kvadrātiekavās.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Interpunkcijas praksē pirmajā slaidā, tāpat kā pētnieciskua darbua titullapās, aiz vārdu savienojuma darba vadītājs vai zinātniskais vadītājs, kam seko vārds, uzvārds, mēdz lietot kolu vai domuzīmi. Šādā pozīcijā pielikums atrodas apzīmējamā vārda priekšā, tāpēc pieturzīme nav nepieciešama.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;