Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9481 vienumi
Pēc tam, kad teorija un piemēri ir pārrunāti klasē, ir svarīgi pašam skolēnam saprast, vai viņš ir izpratis jēdzienus un spēj tos noteikt praktiski, tāpēc darba lapās (skat. pielikumu 1.2.) piedāvātie uzdevumi atkārtojas ar tiem, kas tika pārrunāti stundas sākumā.
7.2. Mazvārdība;
Stundas sasniedzamie rezultāti tika sasniegti.
7.1. Liekvārdība;
Kā informēja skolēnu latviešu valodas skolotāja, tas iepriekšējā mācību gadā netika apgūts pilnīgi, tāpēc vēlams to apgūtzināšanas padziļināt.. Otrajā mācību stundā tika plānots nostiprināt zināšanas par teikuma, gramatiskā centra un virslocekļu jēdzienu un apgūt ietverto teikuma priekšmetu, skaidrot tā jēdzienu un spēt to noteikt teikumos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Stundas turpinājumā skolēni apguva teikumu iedalījumu pēc to komunikatīvā tipa jeb izteikuma mērķa.
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 6. klasē apgūstami tika trīs teikumau veidi pēc izteikuma mērķa, tika apgūti 6seši teikumu veidi – stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, rosinājuma, vēlējuma un teikumi ar nepabeigtu domu –, jo izmēģinājumdarbība tika veikta 6. klases I grupā, kur skolēni latviešu valodu apgūst padziļināti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc uzdevuma veikšanas, tas tika pārrunāts, skolēniem bija jāpamato, kāpēc teikumam ir tieši nosauktais izteikumā mērķis. Šāda veida pārrunāšana liek pārbaudīt, vai skolēns izprot un spēj teikumā noteikt katra teikuma veida raksturīgās pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Pirmajā lapā tika sākts veidotiesākts satura rādītājs, kurā jānorāda visi teikumau veidi. Šajā mācību stundā tika izstrādātas atgādnes par vienkāršu nepaplašinātu un vienkāršu paplašinātu teikumu, ietverot definīciju, shematisko atainojumu un skolēnu izdomātu piemēru. Šāda metode, izstrādājot atgādni, tika lietota, jo papīra locīšana, un šķēru izmantošana attīsta skolēnu sīko motoriku.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atgādnes mērķis bija pievērst un noturēt skolēnu uzmanību, un panākt, kalai skolēniem teorija irbūtu labi saprotama.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Vienlaikus skolēni ievēro, kādas normas tiek ievērotas grāmatās, piemēram, kas tiek norādīts uz grāmatas vāka, aiz tā nākamo lapaspusi jāatstāj tukšu u. c. Daļa skolēnu ar savu veikumu nebija apmierināti, jo vēlējās, lai atgādne būtu izdevusies vēl glītāka. TŠie skolēni pēc stundas ar bakalaura darba autores palīdzību vai mājās patstāvīgi uztaisīja jaunu atgādņu grāmatiņu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izmēģinājumdarbībā dažas klases meitenes veica uzdevumu ļoti kārtīgi, vēlējās noformēt atgādni ar smalkām detaļām, kas, protams, prasa vairāk laika, nekā zēniem, kuri nepievērš tik lielu uzmanību noformējumam, bet saturam. Šī iemesla dēļ atgādnes noformējumu skolēni varētu izstrādāt mājās, lai netiktu kavēts mācību stundas laiks, kas vērtīgāk izmantojams, apgūstot tēmas saturu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Septītajā mācību stundā skolēni veica patstāvīgo darbu, kas tika vērtētas ar %procentuālu vērtējumu (skatīt 7. pielikumu).
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par paraugu tika ņemta Kārļa Skalbes pasaka “Pasaka par zelta ābeli”, tasā tika pielāgota tā, lai varētu pārbaudīt skolēnu zināšanas par apgūstamo tēmu.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmais uzdevums skolēniem bija papildināt savas atgādņu grāmatiņas, ierakstot salikta pakārtota teikuma definīciju, pakārtojuma vārdus, shematisko atainojumu un skolēnpašu izdomātu piemēru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat tika izsvītroti vai laboti tādi teikumi, kuri pēc uzbūves bija jaukti salikti vai tajkuros ietilpa divdabja teiciens vai citas skolēniem vēl nezināmas sintaktiskās konstrukcijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat šis uzdevums atspoguļo katra skolēna zināšanas un izpratni par tēmu, pēc kā arī pats skolēns var secināt, kāpēc kāda teikuma vaeidu pēc uzbūves bija grūtāk noteikt, kādas zināšanas ir pietiekami apgūtas, kas vēl būtu jāmācās, lai šādu uzdevumu veikt būtu vieglāk.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Varētu izvēlēties, piemēram, 5piecus dažādus rakstus, kurus skolotāja pārzina, un spēj ātri tajos orientēties.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Uzdevuma veikšanā uzmanība pievēršama arī pieturzīmju lietojumam starp teikuma daļām, ja norādīts salikts teikums, un katram nākamajam teikumam jābūt loģiskam stāsta turpinājumam.
3. Vārddarināšana;
Kopumā stāstu saturs tika izveidots loģisks, tomēr daļai no tiem pietrūka nobeiguma daļas, un atrisinājumsa.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai gan tika piedāvāti tikai 4četri uzdevumi, mācību stundas laikā visi skolēni nepaguva tos visus izpildīt.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Daļai skolēnu kļūdas, nosakot gramatisko centru, pieļautasāvuši teikumos, kur ir vairāki gramatiskie centri vai izteicēji, kas paskaidro vienu teikuma priekšmetu.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;