Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Runa pat nav par atšķirīgu veidubām domstarpību risināšanā ar konkrēto valsti, Irānu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cik varu saprast, domu gaita, kas aiznoved pie šī aizlieguma, ir apmēram tāda – mobilie telefoni traucē mācību procesam un veselīgai komunikācijai, tāpēc vismaz jaunāko klašu skolēniem, kamēr viņi mācāsapgūst pamatprasmes, kuras jebkuram cilvēkam ir nepieciešamas, šie traucēkļi ir jāatceļ, proti, telefonu izmantojums ir jāaizliedz, lai bērni varētu koncentrēties uz mācībām un vairāk sarunātos savā starpā, nevis katrs “sēdētu” savā virtuālajā pasaulē.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Gan diskusijā par mūsu likumu, gan citur daudzi citi atsaucas uz 2023. gada UNESCO ziņojumu “"Tehnoloģijas izglītībā”" [].
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
UnBet, ja universitātē pamatpieņēmums ir, ka students pats izdara savas izvēles un arī tiem, kuri ir aizņemti ar svarīgākām lietām internetā, netiek liegta pajumte, krēsls un galds auditorijā, tad pamatskolas izglītība ir obligāta, skolēni tiek uzskatīti par bērniem, un arī OECD pētījums liecina, ka neuzspiesti ieteikumi bez kontroles nav pietiekami efektīvi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunie Izglītības likuma grozījumi cita starpā atrisina skolotāju problēmu, kā pamatot telefona lietošanas ierobežojumus klasē un kā novērst skolēnu neizpratni par šo noteikumu atšķirību pie dažādiem skolotājiem vai dažādās skolās – aizliegts visiem.
7.1. Liekvārdība;
Pirmkārt, neviens nesakaapgalvo, ka mobilās ierīces un personiskie datori tikai traucē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas būtībā neko nemaksā, visu izdara skolas; liegums saskan ar populāro stereotipu, ka galvenais, kasā trūkst jauniešiem, ir disciplīna; un galu galā var cerēt uz viegli iegūtiem politiskajiem punktiem.
6.1. Saistāmība;
Protams, būtu labāk, ja kāds mērķtiecīgi papētītu, kā šie aizliegumi darbojas, bet gan jau arī bez tā skolotājiem un skolām zināma pieredze radīsies.
7.1. Liekvārdība;
Mans minējums (un tas ir tikai minējums), ka tehnoloģiju ietekme uz mūsu dzīvi tikai pieaugs un tām būs tāds spēks, ka visādi mēģinājumi tās vispārēji aizliegt izgāzīsies.
7.1. Liekvārdība;
Jau tagadējais likums netiek attiecināts uz digitālajiem pulksteņiem… Bet problēma ir dziļāka. PaņŅemsim par piemēru lasītprasmi.
3. Vārddarināšana;
Tagad mazāk lasa grāmatas, vairāk skatās video un multimediju un komunicē internetā.
7.1. Liekvārdība;
Bet nav tā, ka lasīšana vienkārši pazūd, – lasīšana pazūd, jo kaut kas cits to izspiež ārā.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Un jautājums ir, vai to, kas ienāk ar šādu spēku, var apturēt un ierobežot, mēģinot vismaz uz kaut kādu brīdi skolēnus no šīs vides norobežot skolēnus. 2023. gadā publicētais OECD pētījums par pieaugušo prasmēm parādīja, ka arī labai daļai pieaugušo lasītprasme ir vāja, proti, pamatskolas skolēnua līmenī, turklāt pēdējo desmit gadu laikā tā ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies [].
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
UNESCO pētījumā par tehnoloģiju ietekmi uz izglītību parādījās interesants novērojums – “"eksperimentāli pētījumi parāda, ka skolēni ar augstākajiem sasniegumiem (high-performing) spēj vieglāk izmantot tehnoloģijas produktīvi”".
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Un, lai tas darbotos produktīvi, tev jābūt jau ieliktām kaut kādām mācīšanās prasmēm, motivācijai un vēlmei mācīties vai studēt, ziņnātkārei.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tās diez vai rodas ar aizliegumu palīdzību, un to trūkumu aizliegumi vieni paši diez vai spēs labot.
7.1. Liekvārdība;
Lielais pedagoģijas jautājums ir, nevis kā novērst mobilo telefonu ietekmi uz mācību procesu, bet kā iemācīt skolēniem un studentiem pārvaldīt tehnoloģijas, savu uzmanību un laiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nevēlamie kaimiņi Ko attieksme pret LGBT cilvēkiem kaimiņos nozīmē Latvijas nākotnei Valsts pētījumu programmas "Saliedētība" ietvaros, Latvijas Universitātes pētnieki apkopoja Latvijas iedzīvotāju attiesmes pret dažādiem ar pilsoniskumu un saliedētību saistītajiem jautājumiem. Tai skaitāJautāti, kam negribētu dzīvot kaimiņos, Lattieksmi pret vēlāmiem un nevēlamiem kaimiņiem. Uz jautājumu, kam respondenti negribētu dzīvot kaimiņos - aptaujātievijas iedzīvotāji aptuveni līdzīgās daļās norādīja uz homoseksuālām personām (41%) un musulmaņiem (36%).
8. Tekstveide;
Pašā aptaujas jautājumā nav nekaā neparasta.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Krasi atšķirīga attieksme bija novērojama Ziemeļvalstīs: Zviedrijā, Dānijā un Islandē procents cilvēku, kas iebildast pret šādiem kaimiņiem, bija tūuvu nullei.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;