Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Un, ja nu reiz rakstniekam ir dāvāta tā lielā uzticība būt par savas tautas audzinātāju, tad tautai un partijai nevar būt vienalga, kā rakstnieks savu pienākumu veic.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un, ja nu reiz rakstnieks ir tautas audzinātājs, tad mums ir tiesības prasīt, lai viņš palīdz valstij pareizi audzināt jaunatni, lai viņš atsaucas jaunatnes prasībām un palīdz izaudzināt jauno paaudzi možu, tādu, kas tic savai lietai, nebīstas šķēršļu un ir gatava pārvarēt kuru katru kavēkli.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdz ar rakstnieka augsto vārdu viņš ir saņēmis ariī augstu pienākumu, un tauta viņu vērtē pēc tā, kā viņš savu pienākumu pilda.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Vienai daļai latvju rakstnieku kā smags attīstības traucēklis bija vairāk nekā trīs gadus ilgais vācu okupācijas laiks; okupācijas laiks ne tikvien kā traucēja to asnu tālāku augšanu, kas bija sadīguši līdz karam, ‒ tas atspieda atpakaļ visas kultūras attīstību līdz primitīvam līmenim, tas saduļķoja ļaužu apziņu un samaitāja pat rakstnieku literāro gaumi, pazemināja lielā mērā viņu amata mākslu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai tā ir pilnvērtīga garīgā maize, vai surogāts un vai tas ir pietiekami daudz, ko esat devuši?
5.2. Lieka pieturzīme;
Tādu jautājumu šodien mūsu rakstniekiem uzstāda tauta un partija, bet tautas un partijas priekšā ikvienam no mums jābūt līdz galam godīgam, tāpēc atbildei jāsaskan ar īstenību, lai cik nepievilcīga un vienam otram neizdevīga tā ariī būtu. Šodien mums ar boļševistisku drosmi jāieskatās īstenības sejā un jāsauc lietas un parādības to īstajā vārdā. [..] Jākonstatē, ka daži rakstnieki aizvadīto sešu gadu laikā nav vēl paspējuši izprast mūsu padomju dzīves jēgu un patiesību, nav tajā veēl paspējuši rast ierosinājumu literāriem darbiem un tāpēc vielu saviem sacerējumiem meklē tuvākā vai tālākaā pagātnē, kuru viņi it kā labāk saprotot un pazīstot.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Roberts Sēlis lielā romānā "“Silaines muiža” tēlo notikumus un cilvēkus, kurus pusgadsimts atdala no mūsu dienām un kuru notēlojums absolūti nekā nedod ne mūsu tautai vispār, ne mūsu jaunatnei. Šis darbs, kuru iespiež mēnešrakstā “Karogs” jau kopš šīā gada sākuma un kuram nemaz vēl nav paredzams gals, tikpat labi varēja parādīties priekš divdesmit, desmit, vai arī piecdesmit gadiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 4.4. Cita vārdšķira;
Bet tiem, kuri apzinīgi maldās prom pagātnes krēslainoē, kuriem mūsdienu notikumi un ļaudis šķiet necienīgi, ka tiem pieskartos radoša mākslinieka roka, ‒ tiem vajadzēs pateikt, ka padomju tautai viņu vēsturiskie savārstījumi nav vajadzīgi, bet mūsu žurnālu un laikrakstu redakcijām nedot tribīni tādiem darbiem un tādiem autoriem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Rakstnieki, kas šodien vēl vairās no aktuāliem un idejiskiem tematiem, cenzdamies izlāpīties ar apolitiskiem, intīmiem un formālistiskiem sacerējumiem, neiet kopsolī ar savu tautu; bēgdami no politikas, tie bēg arī no dzīves un mākslas patiesības, tādā kārtā, atteikdamies no sava galvenā pienākuma pildīšanas pret tautu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Partijas vada šķiru cīņu: bez partijām nebūtu vis cīņa, bet chaoss, skaidrības trūkums, interešu juceklis.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Jaunākajā latvju padomju literatūrā ir bezgala daudz bezideju, apolitisku darbu ar formālisma, dekadences, pesimisma un misticisma tendencēm, ‒ darbu, kas nebija un nav vajadzīgi tautai, bez kuriem mūsu rakstniecība ne par matu nebūtu nabagāka, drīzāk gan ‒ tīrāka un skaidrāka.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valdis Grēvinņš laidis klajā savu dzeju izlasi, kas sarakstītas laikā no 1915. līdz 1945. gadam un sakopotas krājumā“ “Lapas lido, lapas skan.” Par cik”. Tā kā runa ietr par izlasi, jādomā, ka te savākts vislabākais, vērtīgākais no V. Grēviņa poētiskās ražas.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Drūms, gaudulīgs pesimisms dveš pretim no šiīs grāmatas.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Jūs varat uz labu laimi atšķirt kaut kuru lappusi un katrā vietā uzdurties uz šo dīvaino pesimismu, kas noteikti sauc atmiņā Achmatovas ražojumus.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Rudens cauri iziet man .
1. Tehniskais noformējums;
Viņš cenšas būt aktuāls, viņš nevairās no politiskajiem tematiem, un dažviet viņam padodas pa gluži labam dzejolim, bet līdzās tiem mēs redzam daudz ideoloģiski neskaidru un mākslinieciski paviršu savārstījumu, kuros dzejnieks dažreiz noiet, pat līdz pilnīgam putrojumam, kā, piemēram, dzejoliī “Boļševiki”: Par savu jūt, par savu sauc, ‒ Par savu, kas ir savs?
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kas mūsu, ‒ mans un tavs? ... Tas viss, ko saucam vārdā: savs, ‒ Šis vārds tik skaisti skan, ‒ Tas viss ne mans, tas viss ‒ ne tavs, Tas viss ‒ ne tavs, ne mans.
1. Tehniskais noformējums;
Mums vēl nav neviena darba par latviešu padomju jūrniekiem Tēvijas kara laikā, lai gan viņu varonīgā cīņa, kuģu aizvešana uz Ļeņingradu, piedalīšanās Ļeņina pilsētas aizstāvēšanā un vēlāk, Volgas flotīilijā, ariī piedalīšanas Staļingradas leģendārajā kaujā, dod bagātīgu vielu gan prozai, gan dzejai.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tā delegātu sacītās runas skāra ne tikai kultūras un mākslas jomu, bet arī citas tā laika sabiedriskās aktualitātes, par kurām neviens publiski nerunāja. Šis kongress bija iezīmīgs arī ar to, ka tika izbalsoti konservatīvie vecās paaudzes valdes locekļi un vairākumu ieguva jaunās paaudzes, reformatoriski noskaņotie literāti. 1965. gada 16. decembrī Ojārs Vācietis [..] Es, piemēram, nevaru saprast, kādēļpēc no mūsu kalendāraiem ir izkrituši Līgo svētki.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nevar būt, ka tas ir vienkārši korektora kļūdas dēļ, ka viņš būtu izlaidis (smiekli zālē), tāpēc, ka tā agrākā atsaucība, kādas bija presē, sabiedrībā, radiofonā utt., liecina pretējo.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;