Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Dažkārt ne tikai advokāti raksta sūdzības par tiesnešiem, bet arī tiesneši vēršas advokātu padomē par konkrētu advokātu un viņa rīcību, un būtībā tiesnesis ar šādu sūdzību tur var vērsties, taču viņš nezina, kā tas process ir noslēdzies.
7.1. Liekvārdība;
Bet nereti ir arī tā, ka tiesnesis tiek provocēts no advokātu, retāk prokuroru, puses, un būtu ļoti noderīgi par to izlasīt viņu pašu novērtējumu un redzējumu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Vienmēr ir iespēja pilnveidoties un darīt kaut ko labāk, taču, ja tas process labi strādā, tad lai tas tā arī turpinās.
7.1. Liekvārdība;
Tas, par ko pati pie sevis domāju, ko mēs tomēr vēl varētu darīt, -– runāt par Komisijas atzinumiem un skaidrojumiem plašākā tiesnešu lokā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dažkārt ir tā, ka to vai citu iemeslu dēļ, – un, iespējams, arī Komisijai ir jāuzlabo prasme izteikties skaidrāk un precīzāk, – uzrakstītais tiek saprasts ne tā, kā ir uzrakstīts.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Man šķiet, ka mums to vajadzētu darīt biežāk un plašākā mērogā, un par ētiku runāt ne tikai caur šiem skaidrojumiem un atzinumiem, lai savā darbā būtu vēl vairāk atbilstoši šiem augstajiem standartiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tā kā ētikas komisija, runājot par tiesnešu pieļautajām kļūdām un reaģējot uz tām, nodrošina šo atvērtību un atklātību, tad gribētos ticēt, ka arī ētikas kKomisijai ir zināma loma sabiedrības uzticības tiesām veicināšanā.
2.3. Sākumburti; 4.2. Darbības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Praktiķu vidū dažkārt izpietrūkst apzināšanās, ka tieši juridiskās metodes sniedz tiesību piemērotājam “rīkus” tam, lai noskaidrotu, kā ir jāpiemēro likums.
3. Vārddarināšana;
Tātad šī norma noteic, kādu juridisko metodi izmantot nav atļauts. Savukārt Civillikuma (turpmāk – CL) 4. pantā ir noteikts, ka likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr tiesām nav liegts plaši interpretēt krimināltiesību normas – it īpaši tad, ja normas mērķis ir nepārprotams un acīmredzams, jo, pastāvot šādam nosacījumam, normas adresāts var paredzēt, ka viņa rīcība ir aizliegta. Šajā kontekstā ir nepieciešams arī neliels ieskats ECT judikatūrā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kukuļošanas formu raksturojums Turpinājumā juridisko metožu piemērošana ilustrēta ar kukuļa pieprasīšanas un piedāvāšanas sastāvu analīzi (KL 320. un 323. pantis).
6.1. Saistāmība;
KL 320. pants paredz šādus koruptīvus sastāvus: kukuļa pieprasīšana un izspiešana;, kukuļa piedāvājuma pieņemšana; un kukuļa pieņemšana.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kukuļošana sākas ar paziņojumu, ar kuru viena no pusēm apliecina gatavību noslēgt “līgumu”, t. i., ar kukuļa piedāvāšanu no potenciālā devēja puses vai kukuļa pieprasīšanu vai izspiešanu no potenciālā ņēmēja puses.
1. Tehniskais noformējums;
Tam seko otrais solis, ar kuru attiecīgā paziņojuma adresāts piekrīt “līguma” slēgšanai, t. i., kukuļa piedāvājuma pieņemšana no valsts amatpersonas puses, vai kukuļa apsolīšana no potenciālā devēja puses.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Ir pietiekoši, ja valsts amatpersona pauž gribu saņemt labumu (kaut arī labuma veids un apmērs nav precizēts), un 2) viņa ir pietiekoši individualizējusi (kaut arī konkludenti jeb slēpti) to, par kādu darbību (bezdarbību) viņa grib labumu saņemt.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Apsolot to darīt, viņš uzņemas galīgas saistības (definitiv commitment – angļu val.).
7.1. Liekvārdība;
Piedāvājumu un solījumu var izteikt slepeni (tacitly): tiem nav jābūt skaidriem (they need not be explicit – angļu val).
7.1. Liekvārdība;
Tomēr nav iespējams noteikt, kādos apstākļos šāda, klusējot izteikta, rīcība ir notikusi, tas nav pakļauts objektīviem vispārīgiem kritērijiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Noslēgumā jāatzīmē, ka pret iepriekš pamatoto iztulkošanas rezultātu varētu iebilst, norādot, ka, ja pieņem, ka kukuļa piedāvāšanai un pieprasīšanai nav obligāti nepieciešams, lai vainīgais nosauktu konkrētu kukuļa veidu vai vismaz tā apmēru, zūd līdzība ar līguma (darījuma) stadijām, jo koruptīvajā ofertē (piedāvājumā noslēgt “darījumu”) iztrūkst koruptīvā “darījuma” būtiskas sastāvdaļas.
6.1. Saistāmība;
Apsūdzībā norādītās darbības nevar uzskatīt par kukuļa pieprasīšanu, jo iztrūkst pieprasīšanas momenta objektīvās puses.
6.1. Saistāmība;