Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Trešā masveida operācija tika veikta 1949. g. 24.-‒25. martā, kad no Latvijas PSR bija izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku (kulaku, legalizējušos bandītu, notiesāto nacionālistu u. tml. ģimenes).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Bieži vienas saimniecības vietā izsūtīja citu, kulaku vietā izsūtīja kalpus, izsūtīja karavīru ģimenes, ģimenes tika izšķirtas -‒ bērni izsūtīti, bet vecāki palikuši šeit vai arī otrādi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pašlaik viņš ir no ieslodzījuma atbrīvots, sodāmība viņam noņemta, dzīvo viņš Latvijas PSR, bet viņa ģimene -‒ specnometinājumā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēc Martinsona sūdzības 1950. g. VDM tika izdarīta pārbaude, kura noskaidroja, ka Alfrēds Martinsons nekad algotu darbaspēku nebija izmantojis un viņa saimniecība bija mazturīga -‒ 5 ha aramzemes, 5 ha pļavas un 10 ha purva un krūmāju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēc specnometinātās Elvīras Elfrīdas Jankaites sūdzības LPSR IeM izdarīja pārbaudi, un tika noskaidrots, ka, pirmkārt, Jankaiši nekad nav bijuši kulaki un algotu darbaspēku savā saimniecībā nebija izmantojuši, lietā esošā izziņa par to neatbilst patiesībai, otrkārt, ka izsūtītās brālis tiešām kritis frontē kaujās ar vācu iebrucējiem un viņu māte -‒ Anna Jankaite, kuru bija paredzēts izsūtīt, saņem no valsts pabalstu par bojā gājušo dēlu.
1. Tehniskais noformējums;
Tā lietā nr. 15274 Kuldīgas apriņķī kulaka vietā tika izsūtīta viņa kalpa ģimene.
1. Tehniskais noformējums;
Raksturīgs formālas, bezjūtīgas, lai neteiktu vairāk, attieksmes piemērs, noformējot izsūtīšanas dokumentus, ir lieta nr. 11474, kad LPSR VDM noformēja materiālu par Pētera Rogāļa ģimeni kā kulakiem -‒ it kā Daugavpils apriņķa Krustpils pagasta “Rogāļu” māju saimniekiem.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr daudzās tādās lietās PSRS IeM 4. specdaļa atsakās veikt lietas pārskatīšanu, motivējot, ka “šādu kategoriju personu noņemšanai no specuzskaites pagaidām neesot pamata” (lieta nr. 26273 par Rumbu un Ozolu).
1. Tehniskais noformējums;
Izveidot komisijas pie LPSR Ministru Padomes un IeM visu Latvijas PSR 1945.-‒1949. g. izsūtīto personu lietu pārskatīšanai ar obligātu ziņu pārbaudi uz vietas pēc Valsts arhīva un krimināllietu datiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
PSKP CK pareizi atzīmē, ka viens no galvenajiem neapmierinošā politiskā stāvokļa iemesliem Latvijas PS Republikā ir tas, ka republikas partijas un padomju vadība rupji izkropļo Ļeņina- ‒ Staļina nacionālo politiku.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas KP CK aparāta darbinieku vidū latviešu ir tikai 42%, republikas Ministru Padomes darbinieku skaitā -‒ 43,9%, Latvijas ĻKJS CK -‒ 38,9%. Ļoti neapmierinoši latviešu tautības kadrus izvirza vadošos posteņos rūpniecības uzņēmumos, MTS, padomju saimniecībās, tāpat arī republikas finansu un sagādes, kā arī prokuratūras un Iekšlietu ministrijas orgānos.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijas KP CK referentu grupā latvieši sastāda 60%, bet partijas Rīgas pilsētas komitejas referentu grupā -‒ 10%, pie kam arī daudzi no latviešiem nelasa referātus dzimtajā valodā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Rīgā tikai viena trešdaļa lekciju un referātu nolasīta latviešu valodā. pPartijas komiteju štata propagandistu sastāvā latviešu ir 52%.
2.3. Sākumburti;
Uzskatīt par Latvijas partijas organizācijas galveno uzdevumu tuvākajā laikā ‒ sagatavot, audzināt un plaši izvirzīt latviešu tautības kadrus vadošā partijas, padomju un saimnieciskajā darbā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Plēnums uzdod Latvijas KP CK birojam veikt pasākumus, lai radikāli uzlabotu ideoloģisko iestāžu -‒ kino, teātru, daiļrades savienību, politisko zināšanu un zinātnes popularizēšanas biedrības, kā arī kultūras un izglītības iestāžu darbu.
1. Tehniskais noformējums;
Organizējot speciālus kursus un seminārus, uzlabot nacionālo propagandistu -‒ lektoru, referentu un žurnālistu -‒ sagatavošanu un audzināšanu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001., 206.-‒210. lpp. (Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:642963 3.2. Latvijas kKomunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas biroja lēmums par latviešu un krievu valodas apguves nepieciešamību apkalpojošās nozarēs strādājošiem. Saskaņā ar Pēc vairāku vēsturnieku rakstītodomām, Eduarda Berklava kā Rīgas pilsētas Komunistiskās partijas komitejas pirmā sekretāra darbības galvenais uzdevums bija uzlabot latviešu valodas vietu pilsētas apkalpojošajā sektorā strādājošo darbinieku vidū.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau 1956. gada vasarā pilsētas partijas komiteja nolēma izveidot komisiju, kuras uzraudzītu latviešu valodas apmācībšanu skolās, un piešķirt papildus līdzekļus skolu bibliotēku papildināšanai ar latviešu rakstnieku darbiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr, kad sākās izrēķināšanās ar nacionālkomunistiem, viņu pretinieki izmantoja šo lēmumu kā vienu no galvenajiem pierādījumiem par nacionālkomunistu realizētās politikas “buržuāziski nacionālistiskajāo” būtībāu. [1956. gada 30. novembrī] Vadīdamies pēc PSKP XX kongresa lēmumiem par nepieciešamību arī turpmāk visuzmanīgākā veidā savā praktiskajā darbā ievērot visu PSRS nāciju un tautu nacionālās īpatnības, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas un daudzi plašus iedzīvotāju slāņus apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītāji veikuši zināmu pozitīvi vērtējamu darbu šajā virzienā, sākuši vairāk pievērst uzmanību kadru atlasei un izvietošanai, ņemot vērā viņu latviešu un krievu valodas zināšanas, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju apkalpošanu viņiem pieejamā valodā.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Nacionālkomunistu sagrāvi izdevās panākt, jo to pretiniekiem izdevās pārliecinātja Ņ.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;