Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Kasācijas tiesvedībā saņemtas 404 lietas, 57 procentos% gadījumu lemts par atteikumu ierosināt tiesvedību (šāds lēmums pieņemts vidēji 128 dienās), savukārt gadījumos, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināta, līdz sprieduma pieņemšanai pagājušas vidēji 716 dienas, kas ir gandrīz divi gadi.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar ikgadējiem Justice Scoreboard ziņojumiem, kas statistiski salīdzina ESiropas Savienības (ES) dalībvalstis, mūsu tiesu sistēma pēdējos gados sasniedz labus vai vidēji labus rādītājus lietu izskatīšanas ātrumā, kā arī ir viena no ES līderēm tiesu digitalizācijā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Turpretī izmaksu ziņā Latvijas tiesu sistēma nemainīgi paliek viena no dārgākajām starp ES dalībvalstīm, un dažās pozīcijās šie rādītāji pat turpina augt.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latvijas kopējie izdevumi tiesu sistēmai konstanti pārsniedz 0,4 % no IKP, kurpretī Igaunijā pakāpeniski samazinās un šobrīd ir ap 0,26 % no IKP, bet Lietuvā šis rādītājs pēdējos gados ir strauji sarucis līdz 0,2 % no IKP, tādējādi tas ir divas reizes mazāks nekā Latvijā.
1. Tehniskais noformējums;
Tiesu efektivitātes problēmu ilgstoši aktualizējuši gan Latvijas politiķi un ārvalstu eksperti, gan vairākkārt Valsts kontrole, gan – pēdējos gados – arī pati tiesu vara Tieslietu padomesP veidolā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
A. Strupišs arī norādīja, ka Latvijas tiesu statistiskos rādītājus ietekmē fakts, ka pie tiesu varas pēc 2018. gadā veiktās reformas, kad zemesgrāmatu tiesneši tika iekļauti tiesnešu kopskaitā, tiek pieskaitītas amatpersonas, kas nodarbojas ar tiesai netipisku funkciju, kas nav saistīta ar juridisku strīdu izskatīšanu, proti, ar zemesgrāmatu vešanu. Šīs reformas rezultātā tiesnešu skaits Latvijā palielinājies par 15 %.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt tuvākajos 3-4trīs četros gados ir paredzama liela tienešu skaita pensionēšanās, ņemot vērā viņu vecuma struktūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi, ja PWC auditā apstiprināsies šāda nepieciešamība, radīsies iespēja samazināt tiesnešu kopskaitu Latvijā, - – uzsvēra A. Strupišs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Eiropas Savienības vērtību aizsardzība tiesā – Eiropas Komisija un dalībvalstu vairākums vēršas pret UngārijuUldis Krastiņš Šī gada 19. novembrī Eiropas Savienības Tiesa noturēja sēdi lietā “Eiropas Komisija pret Ungāriju” ar daiļrunīgu lietas nosaukumu “ES vērtības”. Šajā lietā Tiesai būs jāizlemj, vai apmierināt Eiropas Komisijas (EK) pārmetumus, ka Ungārijas likums, kas būtībā medijos aizliedz atspoguļot homoseksualitāti un dzimumidentitātes jautājumus, ir pretrunā cilvēka cieņai, brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai un cilvēktiesībām, tostarp minoritāšu tiesībām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Ievērojami, ka lietā EKomisijas atbalstam ir iestājušās 16 dalībvalstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalsti Igauniju.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan lietas iznākums ir paredzams, tomēr spriedums ir gaidāms, pateicoties vairākām novitātēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietas priekšvēsture ir tāda, ka 2021. gadā, aizbildinoties ar vēlmi sargāt bērnus, Ungārija parlaments pieņēma likumu “pPar stingrākiem pasākumiem pret pedofilijas noziegumu izdarītājiem un par grozījumiem vairākos likumos bērnu aizsardzībai”, pēc būtības ar šo likumu tiek aizliegts nepilngadīgajiem piekļūt reklāmai, kas atspoguļo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Tas stigmatizē homoseksualitāti, to pielīdzinot pedofilijai, un rada priekšnoteikumus sabiedrības neiecietībai pret principā visām seksuālās identitātes formām, izņemot vīrišķīgiem vīriešiem un sievišķīgām sievietēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Mēnesi pēc šī likuma pieņemšanas Eiropas Komisija (EK)K uzsāka pārkāpumu procedūru.
2.2. Saīsinājuma izveide;
EK apgalvo, ka Ungārijāa šādi pārkāpj vairkniākas ES iekšējo tirgu regulējošo tiesību normuas.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Zīmīgi, ka EK savā prasībā norāda uz virkni cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot Eiropas SavienībasS Pamattiesību hartas 1. panta c“Cilvēka cieņa” pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lietas juridiskā novitāte ir tāda, ka EK ir izvirzījusi arī Līguma par Eiropas Savienības (LES) 2. panta pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Raksturojot LES 2. panta pārkāpumu, EK pārstāve norādīja, ka “šis ir autonoms prasības pamats un tomēr šis pārkāpums skar arī iekšējo tirgu”.
7.2. Mazvārdība;
Lietas turpinājumā uzstājās dalībvalstis. Šajā ziņā varam īpaši ievērozcelt Igaunijas uzstāšanos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiemin, ka Igaunijas pārstāve atsaucās uz līdzīga rakstura lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Lietuvu -– šajā lietā no Lietuvas grāmatnīcu plauktiem tika izņemta bērnu pasaku grāmata, kurā bija attēlotas viendzimuma attiecības, kuras, Lietuvas varas iestāžu ieskatā, varētu radīt kaitējumu bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;