Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Lasot grozījumus pavirši, to var pat nepamanīt. Šobrīd ir noteikti konkrēti mežu tipi, kuros pieļaujama līdz piecuiem hektāruiem liela kailcirte, bet pārējos – divi hektāri.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
No šiem mežiem gan vēl jāatņem teritorijas, kuros kailcirtes nav atļautas vispār, bet jebkurā gadījumā skaidrs, ka plašu kailciršu būtu ievērojami vairāk nekā līdz šim.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Turklāt uzreiz grozījumos iestrādāta norma, kas ļauj apiet šos kailciršu platības (un arī atļautā ciršanas vecuma) ierobežojumus –mežs jāatzīst mežs par neproduktīvu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Neproduktīvas (protams, ar to saprotot tikai koksnes produkciju) audzes tiek cirstas jau šobrīd, bet pagaidām to izciršanas platības ierobežojumi ir tādi paši kā kailcirtēm.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Tagad rosināts ne tikai atcelt šo platības ierobežojumu, bet arī būtiski paplašināt to mežu loku, ko varētu atzīt par neproduktīviem.
7.1. Liekvārdība;
Un var tikai brīnīties, kā mūsu nevainojami ilgtspējīgā mežu apsaimniekošana novedusi pie tā, ka arvien vairāk mežu gribam izcirst “nesanāca izaudzēt” cirtēs. Ja ar to vēl ir par maz, tad nNoteikumi paredz arī to, ka daļu no kailcirtēm vairs vienkārši nesauks par kailcirtēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Zemkopības ministrija reiz jau mēģināja panākt kailciršu atļaušanu šajos mežos, bet tas neizdevās, tāpēc tagad to mēģina to pašu zem cita nosaukuma.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tas, protams, mazinātu iespējas uzraudzīt to, kas īsti notiek ar Latvijas mežiem. Taču ciršanas velniņš paslēpies arī zem datu precizitātes grozījumiem.
8. Tekstveide;
Satversmes tiesas spriedumā gan galvenais uzsvars bija nevis uz pašiem koku caurmēriemu, bet gan uz to, ka noteikumu grozījumi veikti bez atbilstoša novērtējuma to ietekmei uz vidi.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan ministrijas pārstāvji dedzīgi skaidro, ka šie grozījumi ir tikai birokrātijas mazināšanai un tiem nevar būt nekāda ietekme uz vidi, tomēr, tiekoties klātienē, pat viņi mulsi atzīst, ka, jā, plašākas kailcirtes tomēr varētu vidi ietekmēt. Protams, v vidi. Vairāk kailciršu (un jebkā citādi nosauktu izcirtumu) nozīmē mazāk mežu šobrīd – mazāk dzīvotņu meža sugām un mazāk iespēju pabūt mežā cilvēkiem, bet arīun lielākas grūtības nākotnē pāriet uz ilgtspējīgāku mežsaimniecību, mazākas iespējas mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties šīm pārmaiņtām.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Grozījumi varbūt nestu lielākunesīs peļņu meža nozares uzņēmumiem, bet nozīmētu lielākus un zaudējumus visiem pārējiem, kas gūst labumu no meža, taču šī bilances daļa paliek ārpus Zemkopības ministrijas aplēsēm.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Gribētos domāt, ka valdība kopumā negribētu vēlreiz zaudēt Satversmes tiesā, tāpēc var cerēt, ka par spīti Zemkopības ministrijas centieniem šie grozījumi Ministru kabinetā apstiprināti netiks.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vismaz pagaidām… Pamats intensīvākai mežu izciršanai Šis “pagaidām” varētu beigties tad, kad Zemkopības ministrija būs izstrādājusi jaunās meža politikas pamatnostādnes un veikusi to stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
7.1. Liekvārdība;
Un šie grozījumi visticamāk būs vēl daudz vērienīgāki un ar vēl būtiskākām sekām nekā tie, kas tiek virzīti šobrīd.
7.1. Liekvārdība;
Tas tad arī radīja sajūtu, ka no valsts mežiem var pagrābties, kad ienāk prātā, tāpēc šī ideja ir laiku pa laikam atkārtota, gan ne vienmēr publiski.
7.1. Liekvārdība;
Un te nu rodas jautājumi... Ja nu tā tiešām būtu, ka cērtamu valsts mežu ir tik daudz, ka nespējam vien nocirst, tad kāpēc AS “Latvijas valsts meži” izcērt starptautiskas nozīmes aizsargājamus mežus un aizsargājamu sugu dzīvotnes?
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tad šī būtuir apzināta un mērķtiecīga dabas vērtību iznīcināšana, nevis mežizstrādei pieejamo mežu trūkuma radīts izmisums? Tajā pašā laikā ir zināms, ka vVisus “pāraugušos” mežus Valsts meža dienests jau ņem vērā, rēķinot, kāds būtu maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tas, ka A. Krauze uzskata maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu par uzdevumu šādu apjomu tiešām izcirst, un, ka viņaprāt, pat nacionālajā parkā, ja reiz mežu ir atļauts cirst, to noteikti jānocērt, apliecina, ka arī šis ministrs mežu mēra tikai “latos un kubikmetros”, nevis redz par savu pienākumu nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt ministrs pat nekautrējas, lai īstenotu šo seno vēlmi kāpināt valsts mežu izciršanu, savā argumentācijā atsperties pretno Krievijas uzsāktoā karua Ukrainā.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Iespējams, tāpēc, ka tad to var iemānīt nākošamā gada valsts budžeta “paketē”, lai tad varētu teikt, ka visi, kas iebilst pret valsts mežu intensīvāku izciršanu, kavē valsts budžeta pieņemšanu, ir pret valsts drošību un visādi citādi ir vērā neņemami kaitnieki.
4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;