Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Droši vien atrastos cilvēki, kurus interesētu saruna kā komunikatīva vai valodiska parādība, dialogs kā literārs žanrs, filoszofiskas pārdomas par dialoga nozīmi izziņā vai domāšanas procesā, bet grāmatā no tā visa ir ļoti maz. Tādā ziņā uz jautājumu “"kas ir dialogs”" te netiek atbildēts. Tad kāpēc lasīt? Nav jauarī tā, ka Alhanens slēpj atslēgu uz savu tekstu, bet, manuprāt, jābūt pietiekami informētam vai vērīgam, lai to pamanītu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Galu galā, grāmatas pēcvārdā, pie “"Izmantotās literatūras un avotiem”" varam izlasīt, ka runa ir par noteiktu praksi vai metodi, kas “"galvenokārt tika veidota profesionālās vadības kontekstā, kur dialogu izmantoja, risinot sarežģītas situācijas klientu darba vidē”" (157. lpp.).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Vārdu sakot, šī nav grāmata par dialogu vispār, bet par “"dialogu”" vienā specifiskā nozīmē.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, ja kādas mājas iedzīvotāji, domubiedru grupa, žurnāla redakcija, iestādes darbinieki vai pat valsts iedzīvotāji kopumā ir nonākuši situācijā, kas viņus uztrauc vai ar kuru viņi netiek galā, viņi var šo problēmu izpārrunāt un tādējādi gūt par to lielāku izpratni.
3. Vārddarināšana;
Bet to izdarīt nav nemaz tik vienkārši,: piemēram, ne vienmēr ir viegli saprast, ar ko sākt, kā runāt, ko nedarīt, kā sarunu beigt, un šajā mirklī dialogu metode nāk palīgā ar gatavu piedāvājumu – lūk, viens no veidiem, kā šādu sarunu var strukturēt.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Un nav ne mazāko šaubu, ka mēs bieži vien pat neiedomājamies, ka citi cilvēki varētu domāt atšķirīgi no mums, un nezinām, ko viņi domā. DŠeit aprakstītie dialoga veidošanas un moderēšanas pamatprincipi, kādi šeit tiek aprakstīti, piemēram, ieklausīšanās, pieredžu daudzveidības atzīšana, ļaušana izteikties, attieikšanās par varītēm noskaidrot, kuram ir taisnība, utml., patiešām veicina to, ka dialoga dalībnieki labāk saprot viens otru.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Alhanena piesauktais Sokrats vai Platons diez vai augsti vērtētu “"pieredzes unikalitāti”", nemaz nerunājot par domu, ka “"katrs cilvēks neatkarīgi no vecuma, izglītības līmeņa vai stāvokļa sabiedrībā var sniegt unikālu pienesumu kopīgajam bezgalīgās izziņas procesam”" (34. lpp.).
1. Tehniskais noformējums;
Kā Sokrats pamāca savu draugu autora piesauktajā dialogā “"Kritons”": “"Pēc manām domām, cilvēki, kas zinājuši, ko runā, vienmēr apgalvojuši, tāpat kā nupat es, ka dažas cilvēku domas jāvērtē augstu, citas turpretī ne”" (46e) un nav jāuzklausa “"tādu cilvēku domas, kuri neko nesaprot”" (47d).
1. Tehniskais noformējums;
Lai izmeklētājs saprastu slepkavu, slepkavā ir jāieklausās, lai antropologs saprastu sieviešu apgraizīšanu, ir jāsaprot kultūra, kurā šādaiī procedūrai ir jēg tiek piekopta, lai saprastu vēsturi, ir jāiejūtas nacista ādā, bet tas nozīmē, ka tādējādi esam ieguvuši kādu unikālu, vērtīgu skatījumu uz upura vainu, sieviešu identitāti vai ebreju lomu sabiedrībā. Šie divi mērķi – saprast tēmu un saprast cilvēkus – tomēr ir atšķirīgi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
KTas nozīmē, ka dialogu metodes izmantotājiem ir jāzina, ar kādu mērķi un kāpēc viņi grib dialogu sākt.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, visa metode balstās pieņēmumā, ka tās dalībnieki un moderatori ir vairāk vai mazāk godīgi, viņi varbūt sākumā irvarbūt atturīgi vai neveikli, tomēr galu galā sarunā iesaistās godīgi, nevis mēģinaot ar citiem cilvēkiem manipulēt.
6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Dzīves realitātēe rāda, ka ar ētikas principu piesaukšanu nepietiek, lai cilvēki atteiktos no savām interesēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
It sevišķi Latvijas gadījumā, kur cilvēki ir piedzīvojuši visādas “"demokrātijas”" izpausmes, uzticēšanos šādiem dialogiem varētu būt grūti iegūt un viegli zaudēt.
1. Tehniskais noformējums;
Visbeidzot, psihologi jau sen aprakstījuši “"groupthink”" situācijas, kurās it kā gudri cilvēki, kopā sanākot, nonāk pie muļķīgiem lēmumiem – lai gan grāmatas autors aicina nošķirt dialogu un saprašanas procesu no lēmumu pieņemšanas, noteikti būtu vērts vairāk papētīt, kā kolektīvās domāšanas procesi var ietekmēt “"dialogu apļus”". Šobrīd mēs no visām malām dzirdam par to, ka cilvēki šajā “"antisociālajā gadsimtā”" [] mazāk komunicē, mazāk satiekas, mazāk mīlējas, mazāk sarunājas.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Nevaru liegt sev nelielu prieciņu piezīmēt, ka gadījumā, ja sāksies vispārēja izmiršana pandēmijas dēļ, tad laikambūs mazāka būs iespēja, ka turpināsies “"mākslīgā intelekta”" pilnveidošana, kura, starp citu, nevar notikt arī bez “"sakariem un interneta”".
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr kopumā ar militāru agresiju saistīti apdraudējumi ir, ja tā var teikt, racionālāki, jo ir labāk zināms iespējamās traģēdijas vaininieks.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr vismaz teorētiski 21. gadsimtā cilvēkam vajadzētu justies drošāk. Šķiet, tā nenotiekav.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir tēze, ka – iespaids par to, ka mūsdienās, salīdzinot ar “"pagātni”", notiek vairāk noziegumu, karu un katastrofu, ir maldīgs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
TāIespaidu rada informācijas pārpilnība mūsdienās, kas ļauj par kārtējo nelaimi uzzināt ātrāk un detalizētāk nekā tas bija iespējams, teiksim, 19. gadsimta beigās.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Domāju, ka šāda kombinācija arī veicina sajūtas, ka “viss iet uz galu”.
5.2. Lieka pieturzīme;