Katrai virsotnei pievienotās virsotnes dalās 1. Tehniskais noformējums; |
Virsotnes, kas ir dotās virsotnes bērni, bērnu bērni utt. (būšanas bērnam transitīvais slēgums), sauc par dotās virsotnes pēctečiem (angl. descendants).
7.2. Mazvārdība; |
Katra frāze 1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Teikuma struktūra ir koks, 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10. Sekundāra kļūda; |
Atsevišķa konstrukcija – junkcija (fr. jonction) – paredzēta vienlīdzīgu teikuma locekļu attēlošanai 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Pārtrauktām frāzēm frāzes struktūras gramatikā atbilst neprojektīvas šķautnes atkarību gramatikā. 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Par neprojektīvu koku (pretstatā projektīvam, angl. projective) sauc tādu koku, kurā ir vismaz viena neprojektīva šķautne.
7.2. Mazvārdība; |
SemTi-Kamola hibrīda 1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Piemēram, prievārda konstrukcijas veido viens prievārds un viens nomens, un prievārds nosaka to, vai prievārds ir pirms nomena vai pēc – tādi prievārdi kā ap, uz, pār tiek lietoti pirms nomena, bet dēļ, labad – pēc nomena (lai gan ir atsevišķi prievārdi, kam valodas materiālā sastopami lietojumi abās pozīcijās – dēļ, pēc). Šāda x-vārdu izpratne precizē sākotnējā SemTi-Kamola modelī paredzēto x-vārdu ideju: lai gan sākotnējā SemTi-Kamola modelī x-vārdos bija iekļautas arī dažas citas konstrukcijas, piemēram, vienlīdzīgi teikuma locekļi un divdabja teicienu pamatelementi, tomēr sākotnējā SemTi-Kamola modeļa autori uzskatīja, ka visu pieturzīmju iekļaušana x-vārdos neatbilst 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Kā šīs problēmas atrisinājums tika radīts otrs frāzes veida konstrukciju tips – pieturzīmju konstrukcija. Šī konstrukcija satur pamatelementu – 6.4. Vārdu secība; |
Pilnveidotajā LVTB modelī tiek lietots vēl viens frāzes veida konstrukciju tips: līdzīgi kā oriģinālajā L. Tenjēra atkarību gramatikā arī šeit tiek šķirta atsevišķa konstrukcija koordinētiem elementiem. Šī konstrukcija LVTB modelī tiek konsekventi lietota gan vienlīdzīgu teikuma locekļu attēlošanai, piemēram, zēns un meitene, gan v 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Sakārtojuma konstrukcijas dažos aspektos strukturāli ir līdzīgas abiem augstāk aprakstītajiem frāžu tipiem, tomēr sakārtojuma konstrukciju struktūra nav tik st 7.3. Neiederīgs vārds; |
Sakārtojuma konstrukcij 6.1. Saistāmība; |
Kā pamata rīku komplekts korpusa manuālajai apstrādei tiek lietots 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Tāpat vērtīg 7.1. Liekvārdība; 10. Sekundāra kļūda; |
Pēc analoģijas ar PDT arī topošā latviešu valodas sintaktiski marķētā korpusa marķējums tiek sadalīts trīs līmeņos – 3. Vārddarināšana; 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; |
Tekstvienību un morfoloģiskā marķējuma līmeņi veidoti maksimāli tuvi PDT atbilstošajiem līmeņiem, pārņemot aprobēt 4.1. Lietvārds; |
Pielāgojot to L 7.3. Neiederīgs vārds; |
Lai 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; |
Papildus tika izveidota XSL (Extensible Stylesheet Language) transformācija, kas ļauj korpusa datus pārveidot Tiger XML formātā (Mengel, Lezius, 2000), ko izmanto Štutgartes 2.3. Sākumburti; |