Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tajā turklāt atsevišķi izdala tā sauktās “pārveides zonas”, kur papildus nelabvēlīgai sociālekonomiskajai situācijai pēdējo piecu gadu laikā imigrantu “ne no rRietumu valstīm” īpatsvars ir pārsniedzis 50 % slieksni.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Pirms vairākiem gadiem dāņu dienas laikraksts “Dagens Nyheter” īsi pēc strīdīgā likuma stāšanās spēkā intervēja kādu taksometra vadītāju Muhamedu Aslamu, kurš savā dzīvoklī bija pavadījis 37 gadus.
1. Tehniskais noformējums;
Nesenā tiesvedībā Dānijas tiesai radās šaubas, vai iedzīvotāju iedalīšana rietumniekos un ne-rietumniekos nav diskriminācija etniskās piederības dēļ, un tā vērsās ar jautājumu EST par Rasu vai etniskās piederības direktīvas interpretāciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā norādīts Dānijas valdības ziņojumā, “šajā valstī paralēlās sabiedrībās dzīvo 28 000 ģimeņu, kuru izcelsme nav rietumnieciska.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādēļ valdībai ir jārīkojas nekavējoties” .
1. Tehniskais noformējums;
Proti, tajā ir norādīts šādi “, ka šī direktīva neattiecas uz dažādo attieksmi tautības [sic!] [pilsonības/valstspiederības] dēļ].
6.6. Dalījums teikumos; 6.8. Palīgteikuma tips;
Atkāpei jānorāda, ka direktīvas latviešu valodas versija ar tajā izmantoto jēdzienu “tautība”, kontekstā, kas norāda valstisko piederību, var radīt pārpratumu, šajā ziņā secinājumu latviešu valodas versijā ir veiksmīgi izmantots vārds “valstspiederība”. Ģenerāladvokātes ieskatā, lai nošķirtu etnisko un valsts piederību, ir jāņem vērā arī agrākā ESiropas Savienības (ES) rīcība, lai cīnītos ar rasismu un ksenofobiju –, un ES mērķis izveidot tolerantu sabiedrību.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Kā norādīts secinājumos -– toleranta sabiedrība prasa vienlīdzīgu tiesību atzīšanu visiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Agrākā lietā par kāda Beļģijas darba devēja izteikumiem, ka tas nepieņems darbā cittautiešus (allochtonen), EST ieskatā, nebija nepieciešams identificēt konkrētu etnisku grupu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No likuma sagatavošanas dokumentiem, izrietēja, ka tas bija balstīts uz pieņēmumu, ka dažādas etniskās izcelsmes iedzīvotāju koncentrācija ir norāde, ka attiecīgajam rajonam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latvijas teritorijā purvi sākuši veidoties jau ledus laikmeta beigās, un to attīstība turpinās arī mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas savukārt ir labi barots – jau pamatīgi aizaugušiem krastiem, bagātīgu ihtiofaunu un makšķernieku iecienīts, bet ar laiku kļūst par distrofu jeb pārbarotu ezeru – ūdensaugi biezā slānī klāj gandrīz visu ezera virsmu, un ziedēšanas laikā tas pat atgādina pārmitru, tomēr ar laivu izbraucamu, pļavu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Apmēram puse no purva teritorijas ir nodalīta kūdras rūpnieciskais ieguvei, jo kūdras slānis tajā sasniedzot pat 5 metru biezumu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Atmodas gados Kņāvu purva malā tika ierīkota bīstamo ķīmisko atkritumu glabātava, kurā izvietoja galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās ķimikālijas ar iztecējušubeigušos derīguma termiņu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Teiču purvā kūdras slāņa biezums sasniedzot turpat 10 metrus, un šis augstais purvs vietumis izteikti paceļas virs apkārtējā mežu masīva.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Purvs – raksturīgs Latgales ainavas veidojums Literāts Ādolfs Erss savulaik par Latgali rakstīja: Pie staigniem purviem, gaišiem ezeriem/ Šie skumjie ciemi mūžu miglā tīti./ Zil līdzenums ar retiem pakalniem, / Uz kuriem tumši sili izkaisīti.
1. Tehniskais noformējums;
Manuprāt, tas gan vairāk attiecas uz Latgalies rietumu daļu, ko aizņem Austrumlatvijas zemiene ar Lubāna līdzenumu pašā viducī, jo Latgales augstienes ainava ir pavisam citāda.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tieši Latgalē atrodas 7 no 10 lielākajiem Latvijas purviem, tai skaitā lielākais zemais purvs – Peikstuļnīcas-–Salas purvs (7606 ha) un lielākais augstais purvs – Teiču purvs (19587 ha), kas ir ievērojamākais cilvēka nepārveidotais purvu masīvs visā Baltijā.
1. Tehniskais noformējums;
Tur regulāri plosās grūti apdzēšami purvu ugunsgrēki, un reizēm uguns ieskrien arī Latvijas pusē, piemēram, 2005. gadā Viļakas apkaimē nodega vairākas pierobežas mājas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Apmēram 350 kaujinieku mitinājaušies 25 bunkuros – vienā no tiem bija iekārtota pat baznīca, kurā katru dienu dievkalpojumus vadīja Šķilbēnu draudzes priesteris Ludvigs Štagars. 1945. gada marta sākumā šeit norisinājās Stompaku kauja – lielākā un asiņainākā militārā sadursme Latvijas nacionālo partizānu cīņu veēsturē.
9.1. Neuzmanības kļūda;