Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Tādēļ visbiežāk šīs sūdzības ir par procesuālajiem jautājumiem, kuru izskatīšana nav Komisijas kompetencē, nevis saistībā ar profesionālo ētiku.
4.3. Īpašības vārds;
Pirmais jau ir šī tiesas ietekmējamība.
7.1. Liekvārdība;
Ja tiesnesis skata lietu, vēl nav uzrakstījis spriedumu un paudis savu attieksmi, un Kbet ētikas komisija sāk izskatīt jautājumu par tiesneša rīcību, tad rodas pamatots jautājums, vai tiesnesis spēj objektīvi turpināt skatīt šo lietu, zinot, ka pret viņu ir uzsākts process.
2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pagaidām esam vienojušies, ka tajā situācijā, ja sūdzība ir vēl aktuālā tiesvedībā un tā ir par kliedzošu gadījumu, kas absolūti nav pieņemams, un ir nepieciešams uzreiz iejaukties, tad uzreiz sākam skatīt šo jautājumu neatkarīgi no tā, ciktāl jau ir nonākusi tiesvedība.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Tādā veidā cenšamies nodrošināt tiesnešu neietekmējamību un objektivitāti, un vienlaikus tas neļauj Kētikas komisiju izmantot kā instrumentu, lai ietekmētu vai pat nomainītu tiesnesi konkrētajā lietā.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ja runājam par skaidrojumu un atzinumu pēdējo gadu statistiku, manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs, un tas liecina nevis par to, ka Komisija mazāk strādā, bet gan par to, ka tiesu sistēmā arvien retāk ir situācijas, kad nepieciešams pamatīgi vērtēt tiesnešu uzvedības atbilstību ētikas normām.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Ja paskatāmies 2024. gada statistiku, – Komisija ir sniegusi trīs atzinumus, un tajos visos ir konstatēti tiesneša pieļauti ētikas pārkāpumi un, pat rupji pārkāpumi. Šajos gadījumos ierosinātas arī disciplinārlietas, un tie patiešām jau kļūst par izņēmumiem, kad tiesnesis rupji pārkāpj ētikas normas.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt, kā jau iepriekš minēju, ir uzkrāta pietiekošami apjomīga Komisijas prakse, unkur tiesnešiem ir ku var smelties atziņas par to, kāda ir pareiza un profesionālajai ētikai atbilstoša uzvedība.
6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tiesneši spēj sabiedrībai atzīt -– šeit ir bijusi problēma – kļūda un nepieņemama rīcība, esam to identificējuši un risinājuši.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ir svarīgi, ka tiesu sistēma ir spējīga atzīt savas kļūdas un tās risināt, nevis no sabiedrībasi noklusēt, jo tā ir visas sabiedrības darīšana – tiesu vara un tiesu sistēma taču ir tieši sabiedrībai paredzēta, un tāpēc profesionālās ētikas jautājumi nav tikai mūsu pašu iekšēja lieta.
6.1. Saistāmība;
Tam klāt mēs arī vēl skaidri parādām, ka apzināmies visai mūsu sabiedrībai svarīgās vērtības, par tām runājam un apzināmies totzīstam, ka tiesnesim ir jāievēro šie augstie ētikas standarti.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiesnesim ir piešķirtas ļoti plašas pilnvaras, unbet, lai tajās nepaslēptos un lai kāds neiedomātos, ka tiesnesis drīkst un var visu bez jebkādām sekām, tad mēs sakām: nē, tā nav!
7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Jā, mēs kā tiesneši labprāt gribētu redzēt, kā profesionālās ētikas un dilemmas jautājumus savās institūcijās risina arī citu juridisko profesiju pārstāvji no sava skatu punkta, jo mums šie jautājumi nereti pārklājas.
3. Vārddarināšana;
Dažkārt ne tikai advokāti raksta sūdzības par tiesnešiem, bet arī tiesneši vēršas advokātu padomē par konkrētu advokātu un viņa rīcību, un būtībā tiesnesis ar šādu sūdzību tur var vērsties, taču viņš nezina, kā tas process ir noslēdzies.
7.1. Liekvārdība;
Bet nereti ir arī tā, ka tiesnesis tiek provocēts no advokātu, retāk prokuroru, puses, un būtu ļoti noderīgi par to izlasīt viņu pašu novērtējumu un redzējumu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Vienmēr ir iespēja pilnveidoties un darīt kaut ko labāk, taču, ja tas process labi strādā, tad lai tas tā arī turpinās.
7.1. Liekvārdība;
Man šķiet, ka mums to vajadzētu darīt biežāk un plašākā mērogā, un par ētiku runāt ne tikai caur šiem skaidrojumiem un atzinumiem, lai savā darbā būtu vēl vairāk atbilstoši šiem augstajiem standartiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Praktiķu vidū dažkārt izpietrūkst apzināšanās, ka tieši juridiskās metodes sniedz tiesību piemērotājam “rīkus” tam, lai noskaidrotu, kā ir jāpiemēro likums.
3. Vārddarināšana;
Tātad šī norma noteic, kādu juridisko metodi izmantot nav atļauts. Savukārt Civillikuma (turpmāk – CL) 4. pantā ir noteikts, ka likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr tiesām nav liegts plaši interpretēt krimināltiesību normas – it īpaši tad, ja normas mērķis ir nepārprotams un acīmredzams, jo, pastāvot šādam nosacījumam, normas adresāts var paredzēt, ka viņa rīcība ir aizliegta. Šajā kontekstā ir nepieciešams arī neliels ieskats ECT judikatūrā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;