Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Koncentrēšanos tieši uz padziļinātu krimināllietu izpēti M. Plepis izskaidroja ar darba grupas konstatēto, “ka attiecībā uz ieilgušām lietām un termiņiem lielākas problēmas ir tieši krimināllietās”.
3. Vārddarināšana;
Tajā arī bijis vislielākais ilgstošo krimināllietu uzkrājums, rēķinot uz vienu tiesnesi -– 2,12 lietas, un tas ir acīmredzami vairāk nekā citās tiesās.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai 12 % jeb 31 gadījumā tiesu priekšsēdētāji atzinuši, ka kavēšanās nav pamatota, bet atlikušie 6 % krimināllietu papildu informācijas ieguves laikā bija sagaidījušas savu izskatīšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Kā izriet no darba grupas prezentācijas, tie ir sekojoššādi: 1) izmaiņas tiesas darba organizācijas plānos vai iespējās; 2) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc tiesas iniciatīvas; 3) nav ieradies prasītājs vai prokurors; 4) nav ieradies prasītāja pārstāvis; 5) nav ieradies prasītāja advokāts; 6) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc prasītāja puses iniciatīvas; 7) nav ieradies atbildētājs vai apsūdzētais; 8) nav ieradies atbildētāja pārstāvis; 9) nav ieradies atbildētāja advokāts; 10) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc atbildētāja puses iniciatīvas; 11) nav ieradies cietušais; 12) nav ieradies liecinieks; 13) nav ieradies cits procesa dalībnieks; 14) iespējamība veikt procesuālas darbības, kas atrisina lietu pēc būtības; 15) tehniski šķēršļi nodrošināt lietas izskatīšanu; 16) cits, augstākiepriekš nedefinēts lietas izskatīšanas atlikšanas iemesls.
7.3. Neiederīgs vārds;
Papildus tika apzināts starpkaru perioda teorētiskais mantojums un sekmēta zinātniskaā jaunrade. Edgara. Meļķiša zinātniskajā redakcijā par tiesību teorijas un juridisko metožu mācības problēmām tika sagatavoti vairāki rakstu krājumi un universitātes zinātnisko rakstu izdevumi, kā arī žurnālā “Likums un Tiesības” daudz vietas tika atvēlēts tiesību normu piemērošanas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Piemēram, 2001. gadā žurnālā sistemātiski tika publicēti raksti par juridisko metožu mācību, uz kuru pamata vēlāk tika sagatavota mācību grāmata. Šajā laikaā autoritāti tiesību zinātnē un praksē ieguva Daiga. Rezevska, Erlens Kalniņš, Jānis Neimanis, Aigars Strupišs un citi Meļķiša katedras pētnieki.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Vienlaikus arī paliek spekulatīvais jautājums, – vai mākslīgais intelekts kādreiz neaizvietos cilvēku kā tiesību normu piemērotāju.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Līdz ar to ir svarīgi ir izkopt argumentācijas tehniku, kas padara juridisku tekstu pieejamāku un lasāmāku.
6.4. Vārdu secība;
Dzīvojam laikmetā, kurā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskā sistēma saskaras ar apdraudējumiem, mēģinājumiem to vājināt un pat likvidēt.
7.2. Mazvārdība;
Tika izcīnītas 11 uzvaras, piedzīvoti 19 zaudējumusi un 9 spēles noslēdzās neizšķirti, arī vārtu attiecība ir negatīva – uz 43 precīziem raidījumiem pretinieku vārtos 60 ielaisti goli savējos… Tomēr, pat neskatoties uz to, Daugavpils komandas vārtu vīrs Frenks Dāvids Orols (2000) ir uzaicināts pievienoties Latvijas izlases kandidātu pulkam – debija valstsvienības rindās gan vēl ir jāgaida.
6.1. Saistāmība;
Arī vārtu attiecība ir graujoša – 26 aizvadītajās spēlēs iesisti vien 18 goli, un savos vārtos ielaistas 84 bumbas... Nākamajā gadā, visticamāk, Rēzeknes komanda startēs vienu stāvu zemāk, proti, pēc spēka trešajā Latvijas futbola līgā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bet vislielāko gandarījumu, manuprāt, izjūt Līvāņnu pilsētas futbola līdzjutēji, jo vietējais klubs “FK Līvāni” gana pārliecinoši uzvarēja “Dali Dali” 3. līgā (pēc spēka ceturtais spēcīgākais Latvijas futbola turnīrs), izšķirošajā mačā ar rezultātu 3:1 pieveicot komandu no Saldus un jaunajā sezonā pārceļoties jau uz augstāka līmeņa sabiedrību.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tāpat kā pirmās un otrās instances tiesās, arī kasācijas instancē turpinās pēdējo gadu pārliecinošā tendence -– saņemto lietu skaita samazināšanās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tieslietu padomes lēmums nosaka, ka Senātā ir 36 senatori, no kuriem viens ir Augstākās tiesasT priekšsēdētājs, 11 senatori ir Administratīvo lietu departamenta (ALD) locekļi, 15 senatori darbojas Civillietu departamentā (CLD), bet deviņi – Krimināllietu departamentā (KLD). Šobrīd nav aizpildītas divas senatoru vakances (pa vienai CLD un KLD), tātad Senāts pašlaik darbojas 34 senatoru sastāvā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Aplūkojot lietu “caurlaidību”, ko Eiropas Komisijas tiesu efektivitātes institūcija CEPEJ (Council of Europe European Commission for the efficiency of justice) mēra ar lietu izskatīšanas koeficientu, Augstākās tiesasT rādītājs pagājušajā gadā ir bijis 100 procenti%.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nozīmē, ka kasācijas instance ir izskatījusi aptuveni tikpat daudz lietu, cik tai no jauna šajā periodā ienācis, tādējādi gada ietvaros nedz palielinot, nedz samazinot neizskatīto lietu skaitlisko atlikumu. 2024. gadu Augstākā tiesaT uzsāka ar 838 lietu atlikumu, bet noslēdza ar 841 saņemtu, bet vēl neizskatītu lietu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
CLD aizvadītajā gadā vienu reizi lēmis par vēršanos ar Eiropas Savienības Tiesā (EST), uzdodot prejudiciālo jautājumu saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ noteikto sankciju piemērošanu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Arī Senāta Administratīvo lietu departamenta (ALD) lietu izskatīšanas koeficients ir pazeminājies -– no 119 procentiem% 2023. gadā līdz 95 procentiem% aizvadītajā gadā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kasācijas tiesvedībā saņemtas 404 lietas, 57 procentos% gadījumu lemts par atteikumu ierosināt tiesvedību (šāds lēmums pieņemts vidēji 128 dienās), savukārt gadījumos, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināta, līdz sprieduma pieņemšanai pagājušas vidēji 716 dienas, kas ir gandrīz divi gadi.
1. Tehniskais noformējums;
A. Strupišs arī norādīja, ka Latvijas tiesu statistiskos rādītājus ietekmē fakts, ka pie tiesu varas pēc 2018. gadā veiktās reformas, kad zemesgrāmatu tiesneši tika iekļauti tiesnešu kopskaitā, tiek pieskaitītas amatpersonas, kas nodarbojas ar tiesai netipisku funkciju, kas nav saistīta ar juridisku strīdu izskatīšanu, proti, ar zemesgrāmatu vešanu. Šīs reformas rezultātā tiesnešu skaits Latvijā palielinājies par 15 %.
1. Tehniskais noformējums;