Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Viņa arī atzīmēja, ka Latvija sevi starptautiski pozicionē kā digitāli attīstītu valsti, taču pastāv ievērojami izaicinājumi MI regulēšanā un pielietošanā, kas saistīti ar pamattiesību aizsardzību un inovāciju līdzsvarošanu. Mākslīgā intelektaI regulēšana nav tikai tehnoloģiju jautājums, tas ir arī tiesiskuma un demokrātijas jautājums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr Latvija MI pielieizmantošanā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm.
7.3. Neiederīgs vārds;
MI to nevar izdarīt, jo tas balstās uz iepriekšējiem datiem, nevis uz jauniem konceptuāliem atklājumiem. L. Medina uzdeva provokatīvu jautājumu: “Vai Eiropa MI laikmetā varētu tikt vēlreiz ‘“nolaupīta’”, tāpat kā sengrieķu mitoloģijā Zevs nolaupīja Eiropu?” E. Levits norādīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē, jo valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs ievērojamu stratēģisko pārsvaru pār citām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju -– nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Viņa uzsvēra, ka, lai gan MI sniedz būtisku efektivitātes pieaugumu, tas rada izaicinājumus atbildības jautājumos -– ja valsts iestāde izmanto MI lēmumu pieņemšanā, ir skaidri jānosaka, kurā brīdī sākas un beidzas cilvēka kontrole.
1. Tehniskais noformējums;
Mēs nevaram atļauties situāciju, kur cilvēks tiek sodīts tikai tāpēc, ka ‘“sistēma tā nolēma’”.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa uzsvēra, ka nepieciešams ir jāstiprināta sabiedrības izpratnie par MI radītajiem riskiem un jāattīstīta tehnoloģiskusi rīkusi, kas palīdz identificēt dezinformāciju.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēdējo trīs gadu laikā dažādu krāpniecisku paņēmienu dēļ Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zaudējuši vairāk nekā 40 miljonus eiro, bet vēl vairāk nekā 25 miljonu eiro zaudējumu ir izdevies novērst. Šie skaitļi raksturo tikai tā saukto telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanu apzinātās sekas un atspoguļo, ka jau gadiem ilgusī problēma aizvien ir ļoti aktuāla.
7.1. Liekvārdība;
Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk -– 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumsu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5 220, bet investīciju krāpšanā 2024. gada rādītājiem gan ir daudz pozitīvāka tendence – 2914 īstenoti gadījumi iepretim 10 878 novērstajiem (plašāk skat. 1. tabulu un 3. tabulu).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Domājot par tiem, kā īpaši būtisku finanšu nozares pārstāvis akcentējauzsvēris faktu, ka šīs daudzās krāpšanas faktiski notikušas ar pašu cietušo iesaisti jeb maksājumu apstiprinājumu vai dalīšanos ar saviem identifikācijas rīkiem un datiem, kas krāpniekiem ļauj piekļūt viņu naudai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otra krāpšanā iesaistīto kategorija ir 18-–25 gadus veci jaunieši, kuri meklē ātras un vieglas peļņas iespējas, un visbiežāk kļūst par tā sauktajiem naudas mūļiem, pat neapzinoties, ka iesaistās noziedzīgās darbībās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Lai gan dažkārt tieši šādos gadījumos upurus, ja tie padalās ar informāciju, kāds cenšas no tā atrunāt un brīdināt par iespējamu krāpšanu, nereti tam nav panākumu, un viss tāpat beidzas ar parkā uz soliņa atstātu vai “drošībniekam” nodotu naudu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Kas paveikts, un ko vēl darīt Līdztekus situācijas raksturojumam apakškomisijas sēdē tika sniegts arī neliels ieskats tajā, kas jau līdz šim darīts, lai novērstu un pēc iespējas mazinātu krāpniecisko darbību.
5.2. Lieka pieturzīme;
Praksē speciālista palīdzība kriminālprocesā ir nepieciešama arī nolūkā saņemt konsultāciju, viedokli vai slēdzienu par izmeklēšanā nozīmīgiem jautājumiem, un, kā akcentēnorāda Ģenerālprokuratūra, piemēram, kiberjomā ir ļoti svarīgi piesaistīt speciālistus, kas var izskaidrot sistēmas nianses, tajā skaitā sarežģītus tehniskus jautājumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzīgi kā tas jau ir pausts citos forumos, arī apakškomisijas sēdē klātesošo viedokļos faktiski iezīmējās trīs galvenie rīcības virzieni, kas jau šobrīd tiek praktiski īstenoti un būtu attīstāmi arī turpmāk: sabiedrības izglītošana, lai neiekristu krāpnieku valgos; gan atsevišķi, gan arī dažādi sadarbības risinājumi, kas ar tehnoloģiju vai citām metodēm ļautu savlaicīgi “izķert” vai pat novērst krāpnieku centienus, pirms iecerētais ir realizēts,; un trešais – likumdošanas darbs, apzinot nepieciešamos grozījumus, lai sekmētu šādu krāpšanu novēršanu, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pirmais – kad cietušie vēršas policijā, viņiem mēdzot arī norādīt, ka, “piedodiet, bet pats vainīgs”, un tādi stāsti neesot retums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viņasprāt, tuvinieki var celt trauksmi, tādi gadījumi praksē ir bijuši, bet, “vai tas būtu policijas uzdevums saukt tagad šo cilvēku uz pārrunām, kamēr viņam ir šīs “rozā brilles” -– ja viņš netic pat saviem radiniekiem, uz kāda pamata mēs viņu sauksim uz policiju?
1. Tehniskais noformējums;
Termiņu pārvaldības darba grupa ir izveidota ar Tieslietu padomes lēmumu, un tā īsteno Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.-–2025. gadam paredzēto uzdevumu – patstāvīgi uzraudzīt un izvērtēt lietu izskatīšanas termiņus un tiesu sistēmas resursu pietiekamību saprātīgu tiesvedības termiņu nodrošināšanai. Šo darba grupu vada Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Madars Plepis, un tajā, personīgi vai deleģējot pārstāvi, vēl darbojas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, ģenerālprokurors Juris Stukāns un Tiesu administrācijas direktors Andris Munda.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēc viņa paustā, lietu izskatīšanas termiņu ilgums ir viens no tiem jautājumiem, kas visbiežāk iegūst sabiedrības ievērību, un tas ir nozīmīgs ikvienā procesā. Šī uzdevuma izpildes sakarā aizvadītajā gadā ir apzinātas visas pirmās instances tiesu lietas, kuru izskatīšanas termiņš pārsniedzis divus gadus, un tādas valstī kopumā bija 2404.
7.1. Liekvārdība;