Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Jāpiebilst, ka mūsdienās daudzas Latvijas pilsētas atrodas vienas upes abos krastos – pilsētu vēsturiskajam un blīvāk apbūvētajam centram upes pretējā krastā esošo daļu bieži vien sauc par Ppārupi.
2.3. Sākumburti;
Nedaudz vēlāk Laucesas upes labajā krastā uz Liginišķu muižas zemes izveidojās vēl viena apdzīvotā vieta – Zemgale. 1832. gadā, abām muižām nonākot viena īpašnieka rokās, arī miestiņi apvienojās un oficiāli saucās Grīva-Zemgale.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāatzīmē, ka no 1831.- līdz 1859. gadam Grīva bija pakļauta Dinaburgas komandantam un iekļauta Vitebskas guberņas sastāvā, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tika saglabātas brīvības, ko baudīja Kurzemes guberņai piederīgie – dzimtbūšana šeit tika atcelta jau 1817. gadā, savukārt Latgales pusē tā saglabājās līdz pat 1861. gadam.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Miestā bija 22 ielas un šķērsielas, 38 veikali un 4 sinagogas, bet 1863. gadā iedzīvotājau skaits sasniedza jau 2633 – nospiedošs vairākums no tiem bija ebreji.
6.1. Saistāmība;
Pa šo satiksmes artēriju galvenokārt transportēja labību kno Iekškrievijas tā saucamajiem “maizes apgabaliem” uz neaizsalstošo Baltijas jūras ostu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc agrārās reformas muiža tika nacionalizēta, un 1927. gadā Kalkūnes pilī atklāta pirmā bērnu patversme Austrumlatvijā – “Grīvas zīdaiņu nams”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Padomju gados Kalkūnes muiža netika saudzēta – daudzi pils rotājumi un interjers tika iznīcināti, cieši līdzās pilij sabūvētas tipveida ēkas un arī parks gājis zūudībā.
3. Vārddarināšana;
Interesenti uz brūkošo Kalkūnues muižas pili var nolūkoties tikai pa gabalu un arī iekšpusē nevienu nelaiž – man ir palaimējies tur nokļūt vien kādā “Muzeju nakts” pasākumā pirms gadiem desmit.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, 1868. gadā viņš paplašināja un modernizēja ķieģeļu un flīžu ražotni, kas Kalkūnos sekmīgi darbojās jau kopš 19. gadsimta sākuma – tieši no Kalkūnu sarkanajiem ķieģeļiem ir būvētas daudzas ēkas ēku Daugavpils centrā un cietoksnī.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalkūnues muižā nodarbojās arī ar liellopu audzēšanu – vēršu nobarošanai lietoja no spirta attīrītu brāgu, šeit darbojās arī lopkautuve un ādu apstrādes darbnīca.
6.1. Saistāmība;
Grīvas uzplaukums beidzās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu – 1915. gada septembrī vācieši sasniedza Daugavpils placdarmu, un vairāk nekā divus gadus netālu atradās frontes līnija.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dievnams atrodas Baznīcas ielā, kas padomju laikos tika saukta par Komunistisko ielu, draudze ietilpst Jelgavas diecēzē, un dievkalpojumi notiek trīs valodās – latviešu, krievu un poļu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nebūtībā aizgāja arī skaistais luterāņu dievnams un tam līdzās esošais arkveida akmens tilts pār Laucesu pie tās ietekas Daugavā – savulaik šī ir bijusi visvairāk fotografētā vieta visā Grīvā. Šodien upi šķērso tipveida dzelzsbetona tilts – laivotājiem jāņem vērā, ka zem tā ir noslēpusies jautra krācīte, bet no baznīcas vairs ne miņas. Šī gada maijā pie pašas Laucesas ietekas kāda projekta ar ļoti sarežģītu nosaukumu ietvaros tika atklāts jauns vides objekts – apgleznoti lielformāta burti rozā tonī, kas veido uzrakstu “Daugavpils”.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Dzīve Grīvā turpinājās arī pēc atsevišķas pilsētas statusa zaudēšanas – tika nodota ekspluatācijā poliklīnika, sāka darbu ēdnīca ar 162 vietām, uzcēla klubu un universālvaeikalu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Manuprāt, divām Grīvas maģistrālajām ielām ar steigu būtu jāatgriež to vēsturiskie nosaukumi – tagadējā Brjanskas iela jāpārdēvē par Laucesas ielu un Komunālā iela – par Kalkūnu ielu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savulaik sšeit ir bijusi muiža, vēl joprojām ir kapsēta un pāri iet augstsprieguma elektropārvades līnija – Liginišķos atrodas kartodroms “Blāzma” un šķiroto atkritumu savākšanas laukums.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Steidzīgi tūristi šeit nav manīti, un dzīve rāmi tipina uz priekšu – ja tas šķiet garlaicīgi, tad ar 6. autobusu 18 minūšu laikā var nokļūt atpakaļ pilsētā – Daugavpils centrā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Padomju gados Latvijā parādījās trīs Mičurina ielas, un vismaz viena no tām nesen ir pārdēvēta – Dagdā nu ir Narūtas iela.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latvijā futbols pirmo reizi ierodas 1906. gadā, kad Rīgā sporta dienas ietvaroslaikā vairākās pilsētas vietās futbola paraugdemonstrējumus sniedz britu matroži un ierēdņi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt vēl pēc gada kādā no Rīgas fabrikām tur strādājošie angļi esot nodibinājuši pirmo futbola komandu – “British Footboall Club”, kas pēc vairākiem gadiem lepni pārdēvēta par “Brittannia”.
2.1. Vārdu pareizrakstība;