Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, vienā šķirklī ir advents un advente, kas apvienoti vienā šķirklī, starp pienākošos un esošo vietu irstarp kuriem šai vārdnīcā būtu tikai divi skaidrojami vārdi (adventisti un adventīvs).
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
Vietām nav saprotams, kāpēc nav ievērota konsekvence un izmantota katra konkrētāvienam un tam pašam tiek izmantotas atšķirīgas metodes, piem.ēram, ir blakus esoši šķirkļi „toksi.., tokso.. sk. toksiko..” un “toksiko..”, bet blakusparalēlajā slejā ir vēlreiz ievietots „tokso sk. toksiko”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdu etimoloģijas Vārdnīcas veidotāji nopietni pievērsušies vārdu cilmei un, kur vien tas bijis iespējams, centušies izsekot garākam aizguvumu ceļam. Šādi, papildus ar iepriekšējās svešvārdu vārdnīcās norādītajam, tiek sniegta jauna informācij, izdevuma lietotājam noderīga informācija, kas viņu, saprotams, bagātina.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tāpēc norādes par ieteicamāku vārdu variantrakstības variantu vai vispārējam lietojumam vairāk vēlamu svešvārda sinonīmu būtu ļoti vēlamas.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Mērvienībām, ķīmiskajiemo elementu nosaukumiem u. c. aiz paskaidrojuma vai pirms tā tiek doti saīsinājumi vai apzīmējumi, ķīmiskajiem elementiem un augiem norādīti arīpievienoti latīniskie nosaukumi (bet ne visos šķirkļos).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Trešajā labotajā un papildinātajā izdevumā daudzas kļūdas tikušas novērstas, tomēr arī neuzmanīgi pieļautas jaunas. Literatūras saraksts. To vietā diemžēl ir prādījušās jaunas. Baldunčiks 2012 – Baldunčiks, Juris.
8. Tekstveide;
|
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
|
Karuļa „Latviešu etimoloģijas vārdnīca” ir sens mantots vārds un „apzīmē gan kustīgo mutes orgānu, kas sasmalcināšanas procesā groza („maļ”) barību, gan valodu, tātad kādai tautai īpatnēju runu, ko veido ar šā orgāna palīdzību. [..].” Šādas semantiskas paralēles ir arī citās valodās, piemēram, krievu un vācu valodā. (LEV I, 580) Raiņa dzejas rindās vārds mēle ir lietots ar nozīmi ’‘valoda’.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raiņa lingvistiskie meklējumi un viņa daiļrades stila savdabība – radot jaunus vārdus, veidojot savdabīgas sintaktiskās konstrukcijas, aktualizējot senus vārdus, apvidvārdus u. tml. – ir cieši saistīta ar dzejnieka izvirzīto tēzi par „jauno latviešu valodu”, kas veido pretmetu tāpat kā „vecā un jaunā pasaule”. „ Vecā stāsta gari un plaši, jaunā: turēsimies pie lietas”, tā raksta Rainis 19. gs. 90. gados. (KR 24, 67) 1908. gada dienas hronikā Rainis, rakstot par dažādām iecerēm, atzīst, ka viens no viņa jaunās valodas raksturotājiem ir īsums: „ [..] latv[iešu] valodas īsums no svara, kā miesas mazums: ātrāka domāš[ana], vairāk darbības.” (KR 24, 315) Savukārt 20. gs. 20. gados Rainis secina, ka viņa valodas jaunradīšanas principi, arī strupināšana, ir kļuvuši par galvenajiem principiem latviešu valodas pārbūvē un tālākattīstīšanā. (DzD, 90). Analizējot Raiņa ieguldījumu latviešu literārās valodas attīstībaā, R.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs biežāk lietotie īsdarinājumi ir radušies ar flektīvāso vārddarināšanas rezultātāu (aptuveni puse no analizētajiem atvasinājumiem), respektīvi., ar derivatīvajām galotnēm -e, -a, retumis ar -s, kā arī sufiksācijas rezultātā, izmantojot piedēkļus ar -m-.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Rakstā analizētas Raiņa lietoto īsdarinājumu strukturālās un semantiskās attieksmes. ĪsDarinājumi ar derivatīvajām galotnēm Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs (arī hronikās) īatvasinājumu, kuru veidošanā izmantotas derivatīvās galotnes, ir aptuveni 47 % no analizētā materiāla.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Prefiksāli flektīvie atvasinājumi: aizeja, apsveice, apsvere, aptīre (aptīrīt ‘padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt; aptīrīties’, (MLVV)), atceres, (teātra) atklāja, atvade, iesvēte, ietvere, izstāja, izvade ‘nobeigums’, nebrīve, negriba, nobeigas, nomazga, pārbrauce, sagaide, uzmudu (vārdi).
1. Tehniskais noformējums;
|
Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem veidotie atvasinājumi ar -šana/-šanās īsināveidoti, izmantojot darbības vārdu tagadnes celmu, – saukšana : saucet, saucu : sauce; sveikt, sveikšanacu : sveice,; aiziešanat, aizeju : aizeja,; apsvēršanat, apsveru : apsvere,; atklāšanat, atklāju : atklāja; ietvert, ietveršanau : ietvere,; izstāšanāties, izstājos : izstāja,; nobeigšana (nobeigums?)t, nobeidzu : nobeigas,; pārbraukšanat, pārbraucu : pārbrauce, kā arī veidojot salikteņatvasinājumu veidošanas – mājās braukšana : mājbrauce, mājas pirkšana : mājpirce, apsveikšana ar telegrammu : telegrammapsveice, tālu skatīšanās : tālskates ‘nākotnes perspektīvas, vīzijas ?’: Vakarā L[ivšics] runā par mājbrauci.
8. Tekstveide;
|
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm īsdarināto vārdu semantika ir saistīta ar procesa un stāvokļa nosaukumiem; tāda pati semantika ir raksturīga arī ar piedēkli -šan- atvasinātajiem vārdiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
|