Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Daiļliteratūrā tas ir tikai 782. vietā, kamērbet LVK2018 (beta) – 20. vietā.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Savukārt zinātniskajos tekstos, kuros pieņemts izteikties ciešamajā kārtā vai 3. personā, tikt (11.) ir lietots visbiežāk. Biežuma sarakstā nav redzams, cik bieži tikt lietots patstāvīgā nozīmē un cik bieži – kā palīgdarbības vārds, tomēr patstāvīgā nozīmē tas tiek lietots nesalīdzināmi retāk, tāpēc tā lielo īpatsvaru tekstos un attiecīgi augsto vietu biežuma sarakstā nosaka lietojums palīgdarbības vārda funkcijā – ciešamās kārtas formu sastāvā.
8. Tekstveide;
Valodas paTeksta veidu raksturs atklājas arī personas vietniekvārdu lietošanas biežumā.
3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā jau minēts, daiļliteratūrā to netrūkstir diezgan daudz, savukārt normatīvajos aktos pirmajā simtniekā nav iekļuvis neviens personas vietniekvārds. Jāpiebilst, ka vVisā korpusa normatīvo tekstu daļā 1. un 2. personas vietniekvārdi ir lietoti tikai dažas reizes, turklāt specifiskā kontekstā, 3. personas vietniekvārdi ir lietoti biežāk, tomēr ne tuvu tik biežiik daudz, lai iekļūtu biežāk lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Zinātniskā tekstā nav pieņemts izteikties 1. personā, 2. persona arī tajā nav s forma arī neiederīgas, tāpēc likumsakarīgi, ka 1. un 2. personas vietniekvārdi nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Interesantāks ir fakts, ka viens personas vietniekvārds šajā sarakstā tomēr ir iekļuvis – tas ir viņš (30.)tie nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Viens 3. personas vietniekvārds – viņš (31.) – šajā sarakstā tomēr ir atrodams, jo zinātniskajos tekstos minētās personas (piemēram, zinātniskajos darbos aprakstītās personas vai sabiedrības grupu locekļi, autori, uz kuriem teksta autors atsaucas) tiek nosauktas 3. personā, turklāt, runājot par dažādu dzimumu personām daudzskaitlī, biežāk tiek lietots vīriešu dzimtes vietniekvārds, tāpēc tas iekļuvis starp simt biežāk lietotajiem vārdiem.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Lasot dažādu valodas paveidkorpusa daļu biežuma sarakstus, dažādvar ieraudzīt daudzas īpatnības un likumsakarības var ieraudzīt vēl un vēl. Šajā rakstā ir minētas tikai dažas no tām.
7.1. Liekvārdība;
Interesanta informācija parādāsieraugāma arī īpaši reti (piemēram, tikai vienu vai divas reizes) lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu salīdzinājums Ievads Pēdējos gadu desmitos arvien biežāk āĀrzemju pētījumos par politiskajiem televīzijas raidījumiem pēdējos gadu desmitos parādās informācija, ka pieredzējuši politisko raidījumu dalībnieki mazāk pievērš mazāk uzmanību savas runas saturam un kvalitātei un arvien biežāk veido savu runas plūsmu kā teatralizētu cīņu par runātāja tiesību iegūšanu (Inszenierung der Diskurse), pārkāpj pieklājīgas runas likumus (piemēram, pārtrauc citu runātāju), lai tādējādi sarunā dominētu sarunā (Fahr 2009,; Richling 2009).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Sarunas dalībnieki veido diskusiju televīzijas kameru priekšā ne tikai, lai savstarpēji komunicētu, bet galvenokārt, lai šo sarunu kā teātra uzvedumu spēlētu publikai, kuras atrodas televizoru ekrānu priekšā (Michel/, Girnth 2009).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Izvēlētās raidījuma tēmas un to apspriešana vairāk ir orientēta uz to, lai skatītājā izraisītu emocijas, nevis, lai skatītāju informētu (Herles 2009, 36).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Sarunas saturs paliekkļūst arvien mazsvarīgāks, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta formai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Bet, vai Latvijā arī ir vērojama šāda tendence, ka politiskajos televīzijas raidījumos tiekas dalībnieki, lai raisītu tiekas, lai ar savu runas stilu raisītu skatītājos emocijas, nevis lai meklētu risinājumus kādai problēmai?
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Pētījuma objekts ir četru politisko raidījumu videoieraksti un šo raidījumu transkribētais teksts. Šie četri raidījumi ir „Kas notiek Latvijā?”, „Sastrēgumstunda”, „Hartaberfair” un „Maybrit Illner”.
8. Tekstveide;
GAT sistēmā transkribētais teksts tikair analizēts arpēc lingvistiskās sarunas analīzes palīdzīburincipiem.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
GAT transkribēšanas sistēma ļauj attēlot ne tikai verbalizēto tekstu, bet arī intonācijas izmaiņasu, pauzes, sinhronas runāšanas vietas, runas skaļuma izmaiņasu, smiešanos, runāšanas tempa izmaiņasu un citas mutvārdu komunikācijas api rakstošāurīgas parādības.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība;
Lai rastu atbildi, kā televīzijas eksperti veic runātāju maiņu, no transkriptiem tika izvēlēti tikai tie fragmenti, kuros saruna bija orientēta uz konfrontāciju, t. i., kur kāds no sarunas dalībniekiem vai nu mēģināja, vai arī viņam izdevāodas pārtraukt citu komunikācijsaziņas dalībnieku. Atsevišķos gadījumos, kā tas bijaTā kā latviešu raidījumos, uz konfrontāciju orientēti fragmenti praktiski nebija, tāpēc tikanetika konstatēti, analizētas tās vietas, kur notika runātājek repliku pārklāšanās. Šādi uz konfrontāciju orientēti sarunas fragmenti tika analizēti 3trijos līmeņos – verbālajā līmenī, prosodijas un žestikulācijas līmenī. Analizējot lLatviešu raidījumu fragmentuos verbālajā līmenī jāatzīmē, ka šeit nebijanav raksturīga bieža un ilglaicīga sinhrona runāšana vai citu sarunas dalībnieku pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Arī skaita ziņā ir redzams, ka vācu raidījumos sinhrona runāšana veidojāsērojama daudz biežāk un veidojas turbulences fāzes, kuru laikā skatītājam vairs nav iespējams izsekot, ko kurš ko saka.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runātā teksta daļu vai vārdu atkārtojums ir raksturīgs politiskajiem televīzijas raidījumiem, jo sarunas dalībnieks savu runāto tekstu iepriekš nesagatavo, un, lai nezaudētu savas runātāja tiesības, kamēr viņš domā turpmāko tekstu, viesislusuma brīžos, aizpilda pauzi ar atkārtojumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu debitantu izteikuma vidējais laiks bijair 300 sekundes, taču regulāru raidījuma viesu vidējais runāšanas laiks bija– 500 sekundes.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī analizētajos latviešu raidījumos regulāro dalībnieku runāšanas temps bijair mērens, runas plūsmā nebija dažādi skaņu stiprumiskaļums vienmērīgs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;