Vēl mazāk ir vārdu, kurus varētu ieskaitīt potenciālismu kategorijā (iespējams, par tādiem varētu uzlūkot vārdus kā vebinārs, tverkot, hakatons, halālgaļa, vegdesa), taču jāteic, ka šāds iedalījums būtu visai subjektīvs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietošanas biežums interneta vidē (kurā galvenokārt tiek meklēti un atrasti autores apkopotie jaunvārdi) ne vienmēr ir pietiekami objektīvs faktors, lai varētu izdarīt pārliecinošus secinājumus, turklāt valodas attīstība tik acumirklīgas informācijas apmaiņas laikmetā, kādā mēs dzīvojam, ir pietiekami dinamiska, lai vārds nemaz nevarētu uz ilgu laiku aizkavēties kādā starpfāzē (par kādu pēc definīcijas varētu uzlūkot potenciālismus), bet pietiekamvisai ātri vai nu pazūd no aprites, vai arī nostiprinās ikvdienas lietojumā. Ņemot vērā plašo informācijas pieejamības līmeni, ikviens jauns vārds (ja vien tas nav specifisks kādas nozares termins) drīz vien kļūst pieejams visplašākajai sabiedrībai – vienas dienas pēcpusdienā Latviešu valodas ekspertu komisijā pieņemts jēdziena apzīmējums jau nākamajā dienā tiek apspriests interneta portālos un sociālajos tīklos, tāpēc par ierobežotu izplatību varam runāt patiešām tikai specifisku terminu vai arī vienīgi noteiktas sociālās grupas runātaāju lokam pazīstamu vārdu kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Galvenais priekšnoteikums – esot izplatītam, šim jaunajam vārdam joprojām jātiek identificētam kā jaunam. Vera Zabotkina uz jautājumu, kas ir jaunvārds, sniedz šādu apkopojumu: tas ir vārds (1) kura forma un nozīme ir jauna, (2) forma ir jauna, bet nozīme jau ir bijusi ietverta citos vārdos, (3) nozīme ir jauna, taču forma ir pastāvējusi jau iepriekš. (Заботкина 1989, 7) Savukārt Dīters Herbergs (Dieter Herberg), Mihaels Kinne (Michael Kinne) un Dorisa Štefensa (Doris Steffens) piedāvā šādu definīciju: neoloģisms (jaunvārds) ir vārds, kam ir vai nu jauna forma vai jauns saturs (vai arī abi komponenti vienlaikus) un kuru vairākums noteiktas saziņas kopienas locekļu uzskata par jaunu (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 11).
|
Galvenais jaunu vārdu rašanās cēlonis ir izpārmaiņas, kuras notiek gan valodā pašā, gan arī ārpus tās (pēdējie ir t. s. ekstralingvistiskie faktori).
3. Vārddarināšana;
|
Jaunos aizguvumus jeb aizgūtos jaunvārdus A. Veisbergs iedala trijās grupās: aizguvumi no citām valodām, kauriem angļu valoda ir bijusi tikai starpniekvaloda (jaunākajā materiālā par šādiem jaunvārdiem varētu uzlūkot aizguvumus late, ņoki,no itāļu valodas late, japāņu ņoki un kendama, javiešu tempe, spāņu halapenjo, kendama u. tml.); patiesi angļu izcelsmes vārdi (jaunākajā materiālā, piem.ēram, breksits, čils, frīks, longbords, hoverbords, fidžetspineris, laiks (angļu like), šērot, vanzijs, hūdijs, pūperis), kas angļu valodā lielākajā daļā gadījumu ir vispārlietojamās valodas vārdi (izņemot čils (angļu chill nozīmes nianse, sarunvalodas vārds) un frīks (angļu freak nozīmes nianse, slenga vārds)), bet latviešu valodā – galvenokārt ir sarunvalodas un slenga vārdi; asimilēti, adaptēti, īsināti, galvenokārt sarunvalodas anglismi, kas, pēc A. Veisberga ieskata, uzskatāmi rāda latviešu valodas ievirzi (autora piemēri: fīča – angļu feature;, kompis – angļu computer;, niks – angļu nickname;, tīnis – angļu teenager). Visām trim kategorijām visbiežāk raksturīgas īsas formas. (Veisberga (Veisbergs 2007, 138). Šajā rakstā aplūkosim otrās grupas vārdus, jo tieši šajā grupā ietilpst lielākā daļa diskutablo jaunvārdu.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diskutabli tie ir divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ne visi no šiem jaunajiem aizguvumiem ir pazīstami valodas lietotāju lielākajai daļai (visās vecuma, interešu u. tml. grupās), otrkārt, lielākā daļa šo vārdu daļa ietilpst sarunvalodas vai slenga kategorijā.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Ja aplūkojam to no valodas ekonomikas perspektīvas, šis process, bez šaubām, vērtējams pozitīvi, jo aizgūtie terminvārdi bieži vien ir īsi un kodolīgi. (Steffens 2007, 153) Ir jēdzieni, kurus aizguvējvalodā grūti precīzi atveidot, atveidotie vai attiecīgo jēdzienu aizstāšanai izveidotie dzimtās valodas terminvārdi ne vienmēr pietiekami adekvāti atspoguļo aizgūto jēdzienu, turklāt svarīga loma ir arī interneta komponentam, piem.ēram, atpūtas telpa nav gluži tas pats, kas chill-out istaba. (Steffens, turpat) 2007, 153). Kā gan rīkoties mūsdienu skaidrojošās vārdnīcas veidotājiem? Šobrīd apkopotajā “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (MLVV) jaunvārdu materiālā aizguvumi veido lielāko jaunās leksikas daļu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas attiecas, piem.ēram, uz tām aizgūtās leksikas grupām, kuras pazīstamas personām ar noteiktu dzīvesveidu, interesēm u. tml., piem.ēram, vegāniem, svaigēdājiem, bezatkritumu dzīvesveida piekritējiem, taču šajā gadījumā varētu runāt par leksiku ar terminoloģiskām iezīmēm.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Leksikogrāfi atzīst neoloģijusmus par svarīgu vārdu krājuma papildināšanas avotu (Herberg 2004, 334), jo jaunvārdu izpēte dod iespēju vienmēr sekot jaunākajām norisēm valodā un fiksēt noteiktas valodas attīstības tendences.
3. Vārddarināšana;
|
Ieguvēji no tā ir šodienas un rītdienas leksikogrāfi, ieskaitot tos, kuri sastāda divvalodu vārdnīcas. (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 10). Bet kā rīkoties ar šiem vārdiem, kuri šķietami nedara valodu ne skaistāku, ne bagātāku, bet drīzāk piesārņo to un vairo stilistiski marķētās leksikas skaita pieaugumu?
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Jā, valodas vulgarizācija notiek (sk. Ефремов 2014, 18), taču vienkāršošanās dominē viscaur sabiedrībā, arī valodā kopumā, ikdienas saziņā utt. (Mieriņa) 1). Vai, ignorējot konkrētās leksikas parādīšanos valodā, varam vulgarizācijas procesu novērst?
1. Tehniskais noformējums;
|
Neievietojot šāda veida vārdus vispārlietojamās valodas vārdnīcā, mēs tādējādi, iespējams, nedodam iespēju šīm leksikas vienībām tikt oficiāli fiksētām arī nevienā citā zinātniskā avotā (jo pilnīgas un zinātniski izstrādātas jaunvārdu vārdnīcas vai datu bāzes, kādas ir daudzās citās valodās, tostarp lietuviešu, latviešu valodā joprojām nav, un tuvākajā laikā tādas izstrāde, šķiet, nav paredzama).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
|
Protams, ir rūpīgi jāvērtē, vai, šādi rīkojoties, mēs no pārmērīgas vārdu atlases nenonākam otrā galējībā, taču, šķiet, elektroniska vispārlietojama valodas skaidrojošā vārdnīca (kāda ir arī “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, pie kuras izstrādes darbojas arī raksta autore) būtu tā vieta, kur iespējams apkopot reālo valodas ainu, protams, neaizmirstot par stilistisko marķējumu un dažādiem komentāriem, kurus vārdnīcas formāts tās sastādītājiem paredz izmantot.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Un, kamēr šo vairumam valodas lietotāju pieņemamo un ērto analogu nav, tiek un tiks lietoti aizguvumi, jo mūsdienu sabiedrībai, būsim reāli, raksturīga ne vien jau minētā tieksme pēc vienkāršošanas, bet arī pēc ērtuma.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētsarunvalodas nozīmes chill ‘bezrūpība, viegla, vienkārša attieksme pret notikumiem’. čilot* -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. darb.; sar. nelit.
8. Tekstveide;
|
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētizturēties bezrūpīgi’. čils* v. lietv.; sar. nelit.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Uzņēmumiem tas ir ļoti pievilcīgs reklāmas kanāls, jo ļauj sasniegt izmeklētu auditoriju – piemēram, autiņbiksīšu reklamēšanai var piesaistīt influenceri – jauno māmiņu, kura raksta par bērnu audzināšanu un kuras sekotāji, visticamāk, paši ir vecāki. (Vīnkalna 2018) Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sabeiedrības grupā pazīstami viedokļu līderi ir pēdējo pāris gadu Latvijas mārketinga jaunums, ko steidz izmantot ne viens vien zīmols, bet pasaulē tie pazīstami jau sen. [..] Visbiežāk influenceru mārketings darbojas tieši sociālo tīklu vidē, kur tiem seko dažādas mērķauditorijas grupas. (Influenceri un mārketings) Par sociālo mediju influenceriem uzskatāmi kādā nozarē vai nišā pazīstami cilvēki, kas aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās un ir savākuši ievērojamu sekotāju pulku. [..] Par viedokļu līderi var kļūt jebkurš, galvenais noteikums – atrast savu nozari un piesaistīt auditoriju. [..] Nākamais solis – veidot saturu, kas būtu ortiģināls, interesants un auditorijai saistošs. (Influenceri un mārketings); [iInfluenceris ir] populārs cilvēks, piem.ēram, aktieris vai blogeris, kurš var ietekmēt [..] citu cilvēku lēmumus pirkt to vai citu produktu. (Kas ir influenceris?) Laikrakstā “„Diena”, aprakstot šo fenomenu, izmantoti arī salikteņi ar komponentu –-influenceris: mikroinfluenceris, makroinfluenceris. (Gūte 2019). MLVV šis vārds pagaidām tiks ievietots ar stilistisko norādi sar. (sarunvalodas vārds), cerībā uz to, ka kādā brīdī tam tiks atrasts literārajā valodā iederīgāks un labskanīgāks analogs. hūdijs/ hudijs Pirmo reizi saskāros ar šo vārdu sarunā ar pusaudzi dēlu, kurš vēlējās sev hudiju.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Kad pārrunājām vārda ievietošanu MLVV ar kolēģiem, pirmajā brīdī sastapos ar pretestību – kam tāds vārds vajadzīgs, ir taču ‘džemperis ar kapuci’.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Otrs iespējams, turklāt vienvārdisks apzīmējums varētu būt hūdija kontekstā nereti lietotais termins kapučjaka, tomēr arī tas nav gluži piemērots, jo hūdijs pilnīgi noteikti nav jaka. Cits veiksmīgs analogs varētu būt kapučvamzis, taču tas lietojumā pagaidām nav konstatēts.
7.2. Mazvārdība;
|
Svarīgi ir atcerēties, ka tika ieviesta jauna tiesnešu atlases sistēma un tā pirmo reizi tika pielieizmantota tieši uz šīs jaunās tiesas jauno tiesnešu atlases procesuē, un šis fakts, protams, ietekmēja tiesnešu atlases procesu. Svarīgi atzīmēt, ka bBija pieteikušies gandrīz 100 kandidāti, taču visas kārtas izgāja tieši desmit cilvēki.
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|