Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Varam saskatīt šādas tendences un likumsakarības: T/V sistēmas izveidošanās Eiropas valodās ir bijusi tieši atkarīga no sabiedrības sākotnējās sociālās noslāņošanās, sociālās un institucionālās (valsts un baznīcas) hierarhijas rašanoās.
6.1. Saistāmība;
Vienlaikus tas veicina V semantikas devalvēšanos, kas tiek pārvarēta vai nu ar papildus uzrunas pievienošanu, vai ar V elementa nomaiņu.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Uzrunas “„biedri/biedre[ne]” lietošanas problēmas.
1. Tehniskais noformējums;
Elīna Veinberga Metaforas un metonīmijas kā tēlainās domas izteiksmes līdzekļi drukātajā presē 1918. un 2018. gadā Ievads Cilvēkus vienmēr interesējuši dažādi valodas jautājumi, betun mūsdienās arvien biežāk tiek meklēti zinātniski valodas izskaidrojumi un pamatojumi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Valodas pētījumi tradicionāli bijuši humanitāro zinātņu jomas pārziņā, kas nav piedāvājusi striktus, laboratorijā pārbaudītus un verificējamus pierādījumus. Šodien izpētes veids ir mainījies, unbet mūsdienās starpdisciplināra pieeja kļūst arvien aktuālāka gan pasaulē, gan Latvijā, tāpēc aizvien vairāk valodnieku pievēršas kognitīvās lingvistikas un kognitīvās stilistikas, kura ir starpdisciplināra pašos pamatos, teorētiskajām nostādnēm. Kognitīvā lingvistika „Kognitīvā lingvistika galvenokārt nodarbojas ar to, lai izpētītu saistību starp valodu, prātu un sociālfizisko (socio-physical) pieredzi.” (Evans 2007, vi). Tās aizsākumi meklējami 20. gadsimta 70. gados, un tai par pamatu kalpoja kognitīvā zinātne, kurai saknes meklējamas jau agrāk, piemēram, Ggeštaltpsiholoģijā.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kognitīvajai lingvistikai nav vienotas teorijas, tā drīzāk ir elastīga struktūra (Evans, 2007; Geeraerts and Cuyckens 2007).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan 21. gadsimtā šo darbu bieži kritizē gan par atsauču trūkumu, gan kategoriskiem apgalvojumiem, tomēr tas ir ļoti svarīgs, jo stilistiskāsie izteiksmes līdzekļi tiek pacelti jaunā līmenī un definēti kā domāšanas paņēmieni, kas cieši saistīti ar mūsu konceptuālo sistēmu.
6.1. Saistāmība;
Leikofs un M. Džonsons apgalvo, ka koncepti ir metaforiski, tāpēc mūsu domāšana ir metaforiska, un abstraktus konceptus mēs bieži mēģinām izprast konkrētu konceptu ietvarārobežās ar konceptuālās metaforas palīdzību (Lakoff and Johnson [1980], 2003, 3–5).
7.3. Neiederīgs vārds;
Konceptuālās metaforas teorija Konceptuālā metafora vispirms pastāv prātā, un tāpēc tā izpaužas valodā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vēl jāuzsver, ka nozīmes pārnesums metaforā notiek uz līdzības pamata un vecā, tradicionālā metaforas definīcija nav atcelta: „Tropu veids, nosaukuma pārnesums uz līdzības pamata, resp., kādas reālijas nosaukuma izmantojums citas, līdzīgas reālijas nosaukšanai [..] Vairums vārdu pārnesto nozīmju ir metaforiskas, piemēram, salds ar nozīmi ‘patīkams’.” (VPSV 2007, 230) Šajā definīcijā minētas tā saucamās lingvistiskās jeb verbālās metaforas, kuras ierosina konceptuālās metaforas.
7.1. Liekvārdība;
Metaforas gadījumā jāiesaista divi konceptuālie domēni – projekcija notiek uz līdzības pamata no viena konceptuālā domēna uz otru, no avotdomēna uz mērķdomēnu, piemēram, mīlestība ir uguns, dzīve ir ceļojums vai mīlestība ir uguidejas ir ēdiens.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ja, pārveidojot izteicienu „X ir kā Y” formā, tam ir jēga, tad tā ir metafora, ja jēgas nav, tā ir metonīmija (Gibbs 1999, 62), piemēram: „mīlas liesma” mīla ir karsta kā liesma ir jēga metafora; „pajautā sarkanajam kreklam” cilvēks ir ? sarkans kā krekls nav jēgas metonīmija.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpat kā metaforais, arī metonīmijas līdzšinējā definīcija ir spēkā:nav būtiski mainījusies, proti, tā ir „Ttropu veids, nosaukuma pārnesums uz attiecīgo jēdzienu savstarpējās sakarības pamata, resp., kādas reālijas nosaukuma izmantojums citas reālijas nosaukšanai, kam ar pirmo ir kāds jēdzienisks sakars, piemēram, Uzmanīgi soļi aizzagās pa kāpnēm.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vēsturisku apsvērumu dēļ rakstā analizētas arī vairākas metaforas uno metonīmijas no 1917. un 1919. g.ada, kad tās saistītas ar valsts veidošanu un saglabāšanu draudīgos apstākļos. 1917–.–1918. g.adā iznāca žurnāls „Atjaunotā Latvija”, kura izdevējs un redaktors bija Pēteris Lauberts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmajā žurnāla numurā P. Laubertsviņš raksta: „Stāvot uz krustcelēm un raugoties ar satriektu sirdi uz sabrukušo pagātni un lūkojoties ar ilgām un cerību uz ceļamo namu nākotnē, tautai ir vajadzīga tāda ieprieca, uz kuru var paļauties, tai ir vajadzīgi droši ceļa rādītāji un derīga padoma devēji.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valsts ir celtne ir konceptuālā metafora. valsts ir celtne avotdomēns mērķdomēns valsts celtne to veido to būvē lai izveidotu, nepieciešama tauta lai uzceltu, nepieciešami celtnieki lai ilgstoši funkcionētu, nepieciešami cilvēku resursi, kas tiek atjaunoti/papildināti lai ilgstoši stāvētu, ik pa laikam nepieciešams remonts tās iekārta var beigt darboties tās konstrukcija var sabrukt 23. tabula.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzās grāfistēs tika Īrijas republika izsaukta.” (Dzimtenes Ziņas, 05.03.1918.) Vārds „rūgt” tiešajā nozīmē apzīmē vielu, kura ķīmiski pārveidojas „rauga sēņu un dažu baktēriju iedarbībā (piem., par alu, vīnu, mīklu).” (LVV 2006, 924). Šajā tekstā „rūgšana” ir metafora, kuras nozīme saistīta ar tautas neapmierinātības palielināšanos pret valdošo iekārtu, kā rezultātā sākas nemieri.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai gan tagadējie ceļi ļoti slikti un grūti, tomēr visu bēgļu sejās manāma līksmība [..].” (Rīgas Latviešu Avīze, 19.04.1918.) Frazeoloģisms „aut kājas” nozīmē „‘posties, gatavoties, lai kaut kur dotos.”’ (LFV 2000, 448). Šajā gadījumā kara bēgļi gatavojas doties mājās.
1. Tehniskais noformējums;
Krolls uzsver, ka aktieru sniegums nav bijis „auksts tēlojums”, tādējādi norādot uz tēlojuma izsaukto emociju patiesumu, kas neatstāj skatītāju vienaldzīgu. „Tā bija pate dzīve” ir metonīmisks izteiciens, jo dzīve pārstāv dzīves notikumus un kaislības; izrāde ir tikpat patiesa kā dzīve.
1. Tehniskais noformējums;