Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Nirzas pagastā skola tika slēgta jau 2018. gadā. Šodien ciema centrā vēl darbojas bibliotēka un pagasta pārvalde, bet bijušāsī skolas ēkas ir nonākušas privātā īpašumā. Ksi privātā īpašumā. Tā atrodas ezera krastā un izskatās piemērota viesnīcai vai atpūtas centram. Tomēr jaunais īpašnieks nesteidz ēku apsaimniekot un iedzīvināt. Nirzā gar braucamo ceļu ir sakoptas dzīvojamās mājas ar ziedošiem pagalmiem. Tāds mierpilns un kluss noskaņojums gleznainā dabas nostūrī. Bet kā dzīvo ciems, kurā vairs neskan bērnu soļi skolas gaiteņos?
4.1. Lietvārds; 8. Tekstveide;
Kādas ir šādu vietlauku teritoriju nākotnes iespējas – nomaļu teritoriju, kur i? Iedzīvotāju skaits sarūk, bet daba un saknes paliek?
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Nirzas skolas vēsture Nirzas skolau izveidoja 1865. gadā kā pagasta tautskolu, un tā pastāvēja 153 gadus līdz 2018. gadam.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Nirzas ciemas atrašanās irodas salīdzinoši tuvu valsts ārējai robežai -– Ludzas novadā. Nirzas ciema vViena no lielākajām ciema bagātībām ir Nirzas ezers.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Biezi apdzīvotas vietas statuss ciemam piešķirts krietni pēc skolas atvēršanas -– 1933. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākais skolēnu pieplūdums datētbijis 20. gadsimta 20-tajos. gados – vairāk nekā 200. T, tāpēc 1927. gadā Nirzas pagasta pašvaldība uzsāka jaunās skolas būvniecību.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pirms slēgšanas 1.-–9. klasēs mācījās 35 skolēni, taču nebija 2. un 4. klases, un pirmajā klasē pieteicās tikai viens skolēns.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Saimniekošana Nirzā, dzīve Ludzā Nirzas pagastā saimnieko Jānis Kondrāts – bioloģiskās zemnieku saimniecības “Nirzas ezers” izveidotājs un vadītājs. Lai gan Jānis piedzimisa un bērnību pavadījisa Rīgā, bet pusaudža gados Jānis atgriezās tēva dzimtajās mājās Ludzā.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tagad vietējie viņu visbiežāk atceras kā sportistu, tomēr ikdiena norit laukos, audzējinot dēlus un kopjot zemi. “Mantojumā no tēva saņēmu zemi un saimniecību – šobrīd esmu ģimenes uzņēmuma vadītājs.
3. Vārddarināšana;
Neskatoties uz to, saimniecībā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas – šķeldošana un pilna cikla aprite ļauj saimniekot ilgtspējīgi, bez pārpalikumiem. “Bioloģiskā saimniecība pēc būtības ir cikliska – viss, ko izmantojam, atgriežas dabā,” piebilst Jānis.” Agrāk saimniecībā tika turētas arī aitas, bet no lopkopības ģimene atteikusies. “Dzīvnieki prasa pastāvīgu klātbūtni, bet mēs dzīvojam Ludzā – bērniem skola un pulciņi ir turpat blakus.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tā būtu iespēja savienot pagātni ar tagadni – izglītojoši, saistoši un ar cieņu pret mūsu saknēm.” Atvērtība jaunajam un pārmaiņām Grūti ir. “Viedokļi ir dažādi, un īpaši sarežģīti ir pārliecināt vecākās paaudzes cilvēkus, ka kaut ko vajadzētu mainīt.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Pierobežas statuss pats par sevi nemotivē šeit dzīvot vai saimniekot – daudzi īpašumui ir pārdoti, bet netiek apsaimniekoti, stāv tukši.
6.1. Saistāmība;
Jā, ekonomiski bieži runā par centralizāciju, taču tam līdzi ir jāietnāk arī loģistikas risinājumiem – bez tiem ģimenes laukos nepaliks.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī man noteiktu dzīves posmu itin bieži nācās klausīties dažādus stāstus, nostāstus un pat leģendas par dižo Latgales keramikas glābēju, Skolotāju (tā viņu dēvēja Evalds Vasilevskis (1953-–2018)), lielisku oratoru, padomju laiku likumu izcilu izmantotāju, lai aizstāvētu Latgales podnieku intereses, brīnišķīgu rakstītā vārda pārzinātāju, arī labu kritizētāju un prasmīgu organizatoru, kuru mūsdienās godātu par mākslas un kultūras procesu menedžeri.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tie ir gandrīz 5000 dokumentu vienību, kuri izdzīvojuši, mainot dzīvesvietas, piedzīvojot vairākas uguns nelaimes un citas likstas.
7.1. Liekvārdība;
Paradoksāli ir tas, ka jau toreiz, kad jaunais latgalietis uzsāka savas aktīvās darbības gaitas mākslas pasaulē - pēc otrā pasaules kara bija izveidojusies situācija, ka stratēģiski būtiskus procesus varēja virzīt tikai no galvaspilsētas un J.Pujāts, viņš kļuva par tādu kā savienotājtiltu – ar saknēm Latgalē un ar nopietnu darbavietu Rīgā un v. Visam pāri – mīlestība uz Latgali, profesionālas rūpes ar reālu darbu, lai virzītu Latgales mākslas un kultūras procesus – regulāri publicējoties regulāri republikas un arī Vissavienības preses izdevumos, organizējot un vadot Centrālā Ppoligrāfiķu kluba Tautas universitātes lekcijas ne tikai Rēzeknē ( Keramikas nodaļā), bet arī Vidzemē un Rīgā.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latgales mīlestība – šūpulī kopš bērnības Jānis Pujāts (īstais uzvārds- Pujats, labskanīguma dēļ, padomju laikos ieviesta garumzīme) piedzima 1925. gadā, Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā, zemkopja Alfona un skolotājas Annas ģimenē.
5.2. Lieka pieturzīme;
Mākslas zinātnieks Pēteris Zeile (1928-–2020) savās atmiņās (glabājas LMA Informācijas centrā) rakstīja, ka svarīga loma bērnībā un skolas gados ir bijusi mātes Annas personībai, kura ir strādājusi Strūžānu skolā par skolotāju, mācījusi literatūru un lielu uzmanību pievērsusi arī Latgales kultūrai un vēsturei, noteiktā mērā savos skolēnos ieliekot dzimtā novada- – Latgales – mīlestības pamatus.
1. Tehniskais noformējums; 4.2. Darbības vārds;
Tālākie izglītības ceļi veda uz Rēzeknes lLatviešu ģimnāziju.
2.3. Sākumburti;
Pujāta pasniedzēju sagatavotība un zināšanas ir bijušas plašas un pēckara laika periodam atbilstošas- – bija pedagogi, kurus bija nodrošinājusi valdošā jaunā vara, tomēr bija arī tādi lektori, kuri izglītību bija ieguvuši Rietumeiropas augstskolās un kuri labi orientējās Rietumu mākslas un filosofijas vēsturē.
1. Tehniskais noformējums;