Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Nākamajos uzdevumos skolēni tiek iepazīstināti arī ar teoriju par interpunkcijas nepieciešamību, termina interpunkcija skaidrojumu, pieturzīmju rašanās vēsturi pasaulē un Latvijā, pieturzīmju lietojuma nozīmei, rakstot ar roku.
6.1. Saistāmība;
Lai piedāvātā informācija skolēnam būtu vieglāk uztverama, un ilgāk paliktu atmiņā, tiek piedāvāts pāru darbs.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
No sākuma katrs skolēns savā pierakstu kladē izdomā un uzraksta 2divus, viņaprāt, nozīmīgākos jautājumus par tekstos sniegto informāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tēmas turpinājumā skolēnam tiek piedāvāniegta teorētiska informācija par teikumau iedalījumu pēc tā izteikuma mērķa un uzbūves.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izmantojot insertevietošanas metodi, skolēnu uzdevums ir atzīmēt, kura informācija skolēnam jau bija zināma, kura ir jauna.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc tam skolēniem piedāvādoti dažādi uzdevumi, kuros jānosaka doto teikumu veids pēc uzbūves, jālieto atbilstošas pieturzīmes starp teikuma daļām, jāuzzīmē teikumu shēmas, jāpabeidz dotie teikumi, atbildot uz jautājumiem, kas norādīti pie katra teikuma, jāpamato norādīto pieturzīmju lietojums, jānosaka neatkarīgās teikuma daļas jeb virsteikumi norādītajos teikumos, jānosaka, kurš teikums atbilst dotajam grafiskajam attēlam.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uzdevumus mācību grāmatā veiksmīgi papildina skolotājam pieejamā skolotāja grāmata, kurā piedāvātverti metodiskie komentāri un ieteikumi uzdevumu pildīšanas dažādošanai, mācību uzdevumi, kas skolotājam palīdz dokumentācijas sakārtošanaiā, papildus uzdevumi un darba lapas, kuras iespējams kopēt un izsniegt skolēniem.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājs tos var izmantot mācību stundas noslēgumā refleksijas daļā, kaā atgriezenisko saiti, pārliecināties, vai visi skolēni ir sasnieguši mācību stundas laikā apgūto tematu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājs apgūstamajā tēmā var izmantot uzdevumus un vingrinājumus no abām klasēm, jo arī 5. klasei paredzētajā nodaļā ietverti uzdevumi par teikumu iedalījumu pēc izteikuma mērķa, par gramatisko centru un par pieturzīmēm teikumā.
7.2. Mazvārdība;
Bērniem šajā vecumā šķiet, ka pieaugušie nesaprot un nezina, kā viņi jūtas. Šī iemesla dēļ pieaugušajiem, īpaši vecākiem, jārunā ar bērnu, jāskaidro viņa vecumposma īpatnības, jāiznorāda tas, ka arī pieaugušie ir pieredzējuši šo vecumposmu.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bērniem šajā vecumā ir ļoti nozīmīgi jauniegūtās zināšanas pielieizmantot dzīvē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ja skolēni zināšanu pielietojumu dzīvē nesaredz, viņi atklāti to pasaka, un šādā situācijā skolēnam zūd motivācija turpināt mācīties.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Skolotājiem ir iespēja strādāt pēc iepriekšējā parauga, papildināt vai mainīt programmas paraugu Skola 2030 vai izstrādāt savu detalizētu tematisko plānojumu, vadoties pēc saskaņā ar izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat skolēniem patīk izaicinoši uzdevumi, uzmanību ir iespējams pievērst, sakot, ka uzdevums ir sarežģīts, grūti izpildāms, s. Skolēniem pašiem tos patīk tos saukt par rieksta uzdevumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā kā izmēģinājumdarbība tika veikta ar skolēniem no pirmās grupas, jau stundas sākumā, apgūstot teoriju, skolēni tiek rosināti paši nonākt pie secinājumiem, jēdzienu definīcijām, lai tās pašiem skolēniem būtu izprotamas.
7.1. Liekvārdība;
Pēc tam, kad teorija un piemēri ir pārrunāti klasē, ir svarīgi pašam skolēnam saprast, vai viņš ir izpratis jēdzienus un spēj tos noteikt praktiski, tāpēc darba lapās (skat. pielikumu 1.2.) piedāvātie uzdevumi atkārtojas ar tiem, kas tika pārrunāti stundas sākumā.
7.2. Mazvārdība;
Stundas sasniedzamie rezultāti tika sasniegti.
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 6. klasē apgūstami tika trīs teikumau veidi pēc izteikuma mērķa, tika apgūti 6seši teikumu veidi – stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, rosinājuma, vēlējuma un teikumi ar nepabeigtu domu –, jo izmēģinājumdarbība tika veikta 6. klases I grupā, kur skolēni latviešu valodu apgūst padziļināti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc uzdevuma veikšanas, tas tika pārrunāts, skolēniem bija jāpamato, kāpēc teikumam ir tieši nosauktais izteikumā mērķis. Šāda veida pārrunāšana liek pārbaudīt, vai skolēns izprot un spēj teikumā noteikt katra teikuma veida raksturīgās pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Pirmajā lapā tika sākts veidotiesākts satura rādītājs, kurā jānorāda visi teikumau veidi. Šajā mācību stundā tika izstrādātas atgādnes par vienkāršu nepaplašinātu un vienkāršu paplašinātu teikumu, ietverot definīciju, shematisko atainojumu un skolēnu izdomātu piemēru. Šāda metode, izstrādājot atgādni, tika lietota, jo papīra locīšana, un šķēru izmantošana attīsta skolēnu sīko motoriku.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;