Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Proti, virknē pašvaldību – Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Kuldīgā, Rēzeknē, Ventspilī, Ogrē u.c. – varu saglabājušie līdzšinējie vadītāji. Un mēs redzam – pirmRedzams arī, kur (galvenokārt Rīgā – kur) būtiska daļa elektorāta izvēlējusies pirmo stratēģiju. Āķis ir apstāklī, ka vismaz es personīgi nevarVismaz es nespēju korekti izskaidrot šo atšķirību.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Var gadīties, ka amatpersonu un daļēji arī ekspertu apgalvojumi par Latviju kā IT jomā visnotaļ varošu valsti, ir ilūzija. 2 Visu – ne tikai šo konkrēto – vēlēšanu gadījumā man personīgi pietrūkst spiediensa uz politiķiem atgriezties un paskaidrot savu priekšvēlēšanu kampaņu laika retoriku.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt pilnīgi lieki būtu smīkņāt, ka tie droši vien tie ir “"jaunieši”".
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Skaidrs, ka ar 12,9% un 9 mandātiem JV nevar uzskatīt vēlēšanu iznākumu Rīgā par panākumu, tomēr atkal – partijas oponentiem un sānscenšiem būtu racionāli mēģināt saprast, kāpēc nekāda JV politiska apokalipse nenotika. Atsevišķšs ir stāsts ir par “"Latvijas attīstībai”" (LA).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība;
Partija, protams, var lepoties ar labiem rezultātiem citvairākās pašvaldībās (Mārupe, Gulbene), tomēr vismaz ieraduma līmenī par LA domājam kā “pilsētas” (par Rīgas) partiju. Jebkurā gadījumRīgā LA atkal (ja atceramies iepriekšējās Saeimas vēlēšanas) līdz mandātu iegūšanai pietrūka nedaudz (Rīgā 4,24%partija ieguva 4,24 % atbalstu).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja lieto politoloģiski nepareizu vārdu, kas tā LA par “"karmu”"?
1. Tehniskais noformējums;
Man savukārt šķiet, ka būtiska daļa cittautiešu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vienkārši ir, kā saka, pierāvusies, vairāk slēpj savu īsto viedokli.
7.1. Liekvārdība;
Ja paskatāmies enciklopēdiju šķirkļus par humoru, teiksim, Stenforda uUniversitātes filoszofijas interneta enciklopēdiju [] vai “"Blekvela ceļvedi estētikā”", aina šķiet gana vienkārša un skaidra – pastāv trīs galvenās humora teorijas: neatbilstības vai nesakarības teorija, kuras nozīmīgākais pārstāvis ir Imanuels Kants, pārākuma vai izsmiekla teorija, kurā nozīmīgākais darbs ir Anrī Bergsona “"Smiekli”" (1900), un, visbeidzot, izlādēšanās teorijua, kuru tad pārstāvētu Freids.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Viņa stils ir teju Aaristotelisks – vispirms paskatīsimies, ko citi ir teikuši citi, nē, ar viņu teikto nepietiek, nu, kas tad varētu būt asprātība, ar ko tā varētu atšķirties no prastas neķītrības, papētīsim konkrētu gadījumu, lūk, nepašaubāms asprātības piemērs… Dīvainā kārtā (un šeit dažādu lasītāju iespaidi atšķirsies) konkrētie asprātību piemēri ir teju vai garlaicīgākā grāmatas daļa.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
UnBet šo asprātību piemēru ir daudz.
7.3. Neiederīgs vārds;
Freids vairāk uzdod jautājumus un analīizē, nekā mēģina pamācīt ar skaidrām, no teorijas izrietošām atbildēm. Kaut vai jautājums par to, kas Freidam ir asprātība.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Kāpēc vispār šādi jokot, nevis tiešā veidā pateikt rupjību,; kāpēc šāda rupjība nav smieklīga?
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, Freids var piedāvāt skaidrojumu, kāpēc, teiksim, cīnītājs pret rasismu var smieties par rasistisku joku vai kāpēc Rikija Džerveisa skatītāji smejas par, dzirdot joku par bērnu, kas slims ar vēzi, – Freida vārdiem runājot, tā ir “"atceltās aiztures tīksme”" (123. lpp.).
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Džerveisa stāvizrādes skatītāji neizsmej vēža slimniekus, bet izbauda to, ka Džerveiss viņiem uz mirkli it kā atļauj nedarīt to, ko mēs visi sagaidām no cilvēka, kurš uzzina par kāda cita cilvēka slimību, – no viņiem netiek prasīts apspiest domas par savām rūpēm vai pat priekiem, netiek prasīts just līdzi, un cilvēki to izbauda, apzinoties, ka atcēlums ir tikai uz brīdi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Droši vien, ka pasaulē netrūkst cilvēku, kuriem šī metafora palīdz dzīvot, bet domāju, ka tās skaidrojošais spēks patiesībā ir diezgan ierobežots.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Būtībā netulkojama, tā ir dažādu, tai skaitā Freida aprakstīto humora žanru sajaukums, pilna ar etniskiem stereotipiem un it kā erotiskiem mājieniem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Cilvēki sūtīja vēstules, un komentētāji rakstīja avīzēs par “"miljoniem, kuri miruši dēļ nacistu vardarbībās”as dēļ" (skat. Gevina Šafera rakstu krājumā “"British Humour and the Second World War”" (2025)), bet britu publika dievināja komēdiju.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Freida humora teorija varbūt izskaidro to, kāpēc cilvēki spēja smieties par 2. pasaules karu, vienlaikus neizsmejot upurus, bet viņš nevar izskaidrot, kāpēc britu televīzija atļāvās šādu komēdiju rādīt un kāpēc to neaizliedza pēc skatītāju prasībām neaizliedza.
6.4. Vārdu secība;
Un vārda brīvības principi nosaka, ka uz lietām nav vienīgā oficiālā,a pareizā skatījuma, un atbilstoši visi citi ir aizliedzami.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tas, manuprāt, izskaidro, kāpēc cilvēkiem, kuriem ir spēcīgas pārliecības, dažkārt trūkst humora izjūtas.
6.1. Saistāmība;