Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Organizējot speciālus kursus un seminārus, uzlabot nacionālo propagandistu -‒ lektoru, referentu un žurnālistu -‒ sagatavošanu un audzināšanu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001., 206.-‒210. lpp. (Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:642963 3.2. Latvijas kKomunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas biroja lēmums par latviešu un krievu valodas apguves nepieciešamību apkalpojošās nozarēs strādājošiem. Saskaņā ar Pēc vairāku vēsturnieku rakstītodomām, Eduarda Berklava kā Rīgas pilsētas Komunistiskās partijas komitejas pirmā sekretāra darbības galvenais uzdevums bija uzlabot latviešu valodas vietu pilsētas apkalpojošajā sektorā strādājošo darbinieku vidū.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau 1956. gada vasarā pilsētas partijas komiteja nolēma izveidot komisiju, kuras uzraudzītu latviešu valodas apmācībšanu skolās, un piešķirt papildus līdzekļus skolu bibliotēku papildināšanai ar latviešu rakstnieku darbiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr, kad sākās izrēķināšanās ar nacionālkomunistiem, viņu pretinieki izmantoja šo lēmumu kā vienu no galvenajiem pierādījumiem par nacionālkomunistu realizētās politikas “buržuāziski nacionālistiskajāo” būtībāu. [1956. gada 30. novembrī] Vadīdamies pēc PSKP XX kongresa lēmumiem par nepieciešamību arī turpmāk visuzmanīgākā veidā savā praktiskajā darbā ievērot visu PSRS nāciju un tautu nacionālās īpatnības, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas un daudzi plašus iedzīvotāju slāņus apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītāji veikuši zināmu pozitīvi vērtējamu darbu šajā virzienā, sākuši vairāk pievērst uzmanību kadru atlasei un izvietošanai, ņemot vērā viņu latviešu un krievu valodas zināšanas, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju apkalpošanu viņiem pieejamā valodā.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Nacionālkomunistu sagrāvi izdevās panākt, jo to pretiniekiem izdevās pārliecinātja Ņ.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijas rūpniecības kopprodukcija, salīdzinot ar pirmskara -‒ 1940. gadu, palielinājusies 8,5 reizes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Zināmi panākumi gūti arī lauksaimniecībā: piena ražošana pēdējos piecos gados palielinājusies par 35 procentiem, gaļas -‒ par 41 procentu.
1. Tehniskais noformējums;
Vidusskolu vecāko klašu audzēkņu skaits, salīdzinot ar 1940. gadu, palielinājies gandrīz 4 reizes, bet studentu -‒ 2 reizes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Reizē ar to Latvijas KP CK plēnums uzskata, ka republika būtu varējusi gūt vēl ievērojamākus sasniegumus tautas saimniecības un kultūras attīstībā, ja CK birojs, partijas pilsētu un rajonu komitejas nebūtu pieļāvušas nopietnus trūkumus un kļūdas kadru izraudzīšanā, izvietošanā un audzināšanā. pPartijas, padomju un saimnieciskās organizācijas slikti iepazīst kadrus viņu praktiskā darba procesā, izraugoties un izvirzot darbiniekus, neveltī pietiekamu uzmanību viņu lietišķajām un politiskajām īpašībām, nereti pārvieto no viena vadoša amata citā tādus darbiniekus, kas nav veikuši viņiem uzdoto darbu.
2.3. Sākumburti;
Uzskatīt par Latvijas KP CK biroja, partijas pilsētu un rajonu komiteju neatliekamu uzdevumu visiem spēkiem pastiprināt vadošo kadru marksistiski ļeņinisko rūdījumu, audzināt viņus tautu draudzības, padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma ideju garā, prasīt stingru partijas un valsts disciplīnas ievērošanu, stingru partijas atbildību par partijas un valdības direktīvu izpildi, dziļu kopējo valsts interešu izpratni. pPartijas orgāniem konkrēti jāpalīdz partijas, padomju un saimnieciskajiem darbiniekiem viņu kvalifikācijas celšanā, rūpniecības un lauksaimniecības ekonomikas studēšanā.
2.3. Sākumburti;
Veikt politisko darbu, ievērojot dažādu iedzīvotāju grupu īpatnības, panākt, lai katra uzņēmuma, iestādes, kolhoza, brigādes, lauku sētas darbaļaudis būtu partijas politiskajā ietekmē. pPartijas organizācijām jāgādā, lai visi vadošie darbinieki pastāvīgi satiktos ar masām, dziļi izskaidrotu tām PSKP XXI kongresa un PSKP CK jūnija plēnuma vēsturiskos lēmumus, Padomju valsts iekšējo un ārējo politiku, pārliecinoši jāparāda sasniegumi republikas ekonomikas un kultūras attīstībā, kurus tā guvusi ar visu Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību.
2.3. Sākumburti;
Presē un radiopārraidēs, visā politiskajā darbā masās nelokāmi un neatlaidīgāk jāstrādā, lai atmaskotu naidīgās propagandas ļaunos izdomājumus, cenšanos ar padomju iekārtas apmelošanu graut PSRS tautu brālīgo draudzību, uzticību un savstarpējo saprašanos un uzkurināt nacionālistiskus noskaņojumus zināmā republikas iedzīvotāju daļā. pPartijas organizācijām jācenšas panākt, lai inteliģence tālāk nostiprinātu savus sakarus ar tautas dzīvi, jāieaudzina tai stingra apziņa par sabiedriskajiem pienākumiem pret Dzimteni.
2.3. Sākumburti;
Plēnums apliecina PSKP Centrālajai komitejai, ka Latvijas partijas organizācija ies darba]ļaužu priekšpulkā cīņā par to, lai īstenotu cilvēces gaišāko sapni -‒ komunisma uzcelšanu mūsu zemē.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001., 214.-‒222. lpp. (Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:642963) 3.4. Izvilkums no Eduarda Berklava atmiņām “Zināt un neaizmirst” Atmiņas ar nosaukumu “Zināt un neaizmirst” E.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Berklavs, kā pats bija norādījis, rakstīja, trīs nolūku vadīts: 1) lai aicinātu citus izvairīties no tām kļūdām, kuras autors jaunībā pieļāvis; 2) lai pastāstītu par Latvijas 20. gadsimta vēsturē nozīmīgiem notikumiem, jo viņš bijieņēmis augstous amatous LPSR; 3) lai parādītu PSRS Komunistiskās partijas neģēlīgo un noziedzīgo būtību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēlreiz pārlasīju vairākus Ļeņina darbus, arī viņa "“Politisko novēlējumu"”.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai šai laikā, 30 gadus pēc 1959. gada jūlija LKP CK plēnuma, bijušajiem nacionālkomunistiem un to atbalstītājiem radās iespēja izteikties par šiem notikumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Viena no plašākajām attiecīgā laika publikācijām par nacionālkomunistu darbību bijair rakstnieka Jāņa Lapsas interviju cikls “Tas drūmais piecdesmit devītais”, kurš tikas publicēts 1988. un 1989. gadā žurnālā “Karogs”. T, tajā ir intervijas ar redzamākajiem upuriem, kuri 1959. gadā tika atbrīvošanuti no amatiem upuriem una, un ar notikumu epicentrā esošajām amatpersonām. Tajā Intervēti arī I.
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Patiesību sakot, to izdarīja ne tikdaudz šī plēnuma lēmumi, kā karjeristi un iztapoņas, kas izmantoja politisko situāciju, personīgu rēķinu kārtošanai, labāko kadru morālai izniīcināšanai, lai paši uz tā rēķina rautos uz augšu, izpelnītos labvēlību augstākstāvošu vadītāju acīs ... ...un kļūtu arvien nepopulārāki tautas aciīs.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme;
Zināmā mērā ‒ jā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;