Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7301 vienumi
Tādēļ Darinai un Adrijanam jānododas spekulatīvām un dažbrīd fantastiskām metodēm – piemēram, kopīgi nosapņoredzētiem sapņiem, kas veido vienotu vēstures naratīvu. Šo arhīva problemātiku Zabužko skata dzimtes griezumā, pašai rakstniecei šādā veidā vienlaikus pati kļūstot arī par vēsturnieci. Šeit trāpīgi var minēta ir amerikāņu rakstnieces Saidijas Hartmanes slavenoā 2005. gada esejua “Venēra divos cēlienos” par vergu naratīvu atspoguļojumu arhīvos, kas mūsdienās. Tā kļuvusis par vienu no spekulatīvās historiogrāfijas pamattekstiem, kurš un ļauj izskaidrot šo Zabužko īpatnējo metodoloģisko soli.
2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Svarīgu vietu tajā ieņem priekšmeti, kuru nozīme uzsvērta arī nodaļu nosaukumos, piemēram, Fotogrāfija ar bērnu neilona bantēs, Fotogrāfija ar ābolu krellēm, Fotogrāfija ar melnbalto televizoru, u. c..
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Priekšmeti romānā kļūst par afektīvi piesātinātiem atmiņu portāliem, tie bieži ietver alternatīvas, valodu pārsniedzošas zināšanas, kas zināšanas, kas pārsniedz valodu, ir jutekliskas un iemiesotas.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.8. Palīgteikuma tips;
Uz kaut ko tik nekaunīgu pat kara izmocītas valsts pārstāvji būtu spiestia reaģēt.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Krievija Aizkaukāza reģionu tradicionāli uzskata par savu ietekmes zonu, unbet nu ASV, tēlaini formulējot,nu Krievijai saka: tagad tā ir mūsu ietekmes zona.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Visos iespējamos virzienos visdažādākās dzīvības izpausmes. PaUzplaugkstinātā temperatūra veicina arī mikropasaules uzplaukumu, un tas, kas bijisa sastindzis ziemas augkstumā, tagad uzburbst, uzputo un savairojas plašā krāsu un konsistenču daudzveidībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Telpā no ieejas pa labi atrodas izstādes kodolIzstādes kodols atrodas pa labi no ieejas - astoņu darbu cikls ar tādiem ķermeniskās sajūtās balstītiem nosaukumiem kā "Veselīgais nogurums", "Bagātīgās zobu sāpes", "Organiskās pārvērtības" un līdzīgās noskaņās.c. Krāsainas,ās sazarotu siluetu plāksnes atgādina mutējušus pPetri trauciņus, kurāos zaigo daudzkrāsainas baktēriju kolonijas.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tās ir ikdienišķas un utilitāras galda lampas, kuras, šķiet, ir inficējušās ar vīrusu vārdā "paradokss".
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Taču, pretēji cerētajam, kopš 1971. gada izdotais ietekmīgais feminisma žurnāls Ms. ar tā līdzizveidotāju feministi, žurnālisti un politisko aktīvisti Gloriju Steinemu priekšgalā Fraidejas grāmatu nopēla, drīz pēc tās izdošanas publicējot recenziju, kas sākās ar vārdiem: “Šī sieviete nav feministe.” [3] Fraideja atzina, ka tikai daudz vēlāk sapratusi, ka “matriarhālās feministes” apzināti izvairījušās aktualizēt sievietes seksualitātes tēmu, jo “nespētu kontrolēt sieviešu armiju, kuras tiecas pēc seksa ar vīriešiem”.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Kādas tad īsti ir fantāzijas, kurās sievietes dalījušās ar “Dārgo Džilianu?? Ir daudz fantāziju par raupju seksu, seksu ar svešinieku (vai svešiniekiem), nonākšanu gūstā, tikšanu seksa laikā novērotaišanu vai dievinātaišanu seksa laikā. “Gribu” publicētas gan pavisam lakoniskas fantāzijas (“Es praktizēju slapjos sapņus.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Un, lai gan partijas rajkomam tas ir zināms, nekas netiek darīts… tas pats arī Dobeles, Saldus [rajonos]." (1966. 8.02 LKP CK biroja sēde). [4] Tomēr laika gaitā kļuva skaidrs, ka nebija gluži tā, ka okupācijas periodā latvieši visi kā viens slepus dedzināja svecītes pie Jāņa Čakstes pieminekļa, savukārt okupācijas varā darbojās tikai no PSRS sabraukušie.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pārējie darbojušies zinātniski tehniskajā izlūkošanā, pretizlūkošanā, organizētās noziedzības apkarošanā, sabotāžas novēršanā transportā. [...] Lasot interviju, rodas jautājumi par daudziem tajā izteiktajiem apgalvojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Piemēram, t.s. iznīcinātāju bataljoni [7] tieši, ar ieročiem rokās, piedalījās okupācijas režīma represijās pret režīma pretiniekiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Kari beidzas pie sarunu galda brīdī, kad kādviena no pusēm vairs neredz jēgu turpināt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir skaidrs – uzbrukumu ignorēšana mieru neveicinās, un konfliktu pabeigt daudz vieglāk ir tai pusei, kuras rokās ir iniciatīva.
5.2. Lieka pieturzīme;
Apzinoties Klauzevica rakstīto, spilgti parādāir skaidrs, cik bezjēdzīgi ir vienkārši paļauties uz pārliecību, ka “Krievijas uzbrukums NATO būtu pašnāvība”. 2014. un 2022. gadā Rietumi jau kļūdījās, nenovērtējot Krievijas gatavību zaudēt naudu, ietekmi un cilvēku dzīvības politisko ambīciju sasniegšanai.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Trampa gadījumā man ticamāka liekas šāda: Zelenskis nedara to, ko es gribu, tāpēc man viņš nepatīk, turklāt kāds teica, ka viņam jau ir beidzies ievēlēšanas termiņš, droši vien sabiedrība arī viņu neatbalsta, tātad varam Krievijai piedāvāt, ka Ukrainai ir cits prezidentsa nomaiņu.
8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmkārt, jāatceras, ka Amerikas politiskajai elitei izsenis ir dalītas jūtas paret Eiropas Savienību.
7.3. Neiederīgs vārds;
Mazāk nekā puse latviešu (48%), bet lielākā daļa (59%) krievu un (57%) citas tautības pārstāvju - tam nepiekrīt.
5.2. Lieka pieturzīme;
To var skaidrot ar tendenci, ka daļa sabiedrības informācijas plūsmā un tās sniedzēju dažādībā slikti atpazīst žurnālistiku, jo retāk ar to sastopas.
7.1. Liekvārdība;