Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Cik saprotu, šī frāze zobgalīgi bija veltīta masu medijiem, tomēr tikpat labi to varētu attiecināt arī uz parlamentāriešu runām. Atgādināšu, ka dDebates notika atbilstoši 2025. gada 14. martā veiktajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Tie, kas paredz, ka turpmāk valdībai ik pēc diviem gadiem jāiesniedz Saeimai ziņojums (23. oktobrī to darīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde) par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Nedomāju, ka šāds jauninājums parādījās, vienīgi un tikatikai un vienīgi domājot par parlamenta vēlēšanām 2026. gada rudenī, tomēr skaidrs, ka šādu sakritību amatpersonas nevarēja laist garām nevarēja, un, tāpēc debatēs uzstājās ne tikai trīs ministres (arī kultūras un ārlietu), bet arī divu ministriju (Tieslietu un Ārlietu ministrijas parlamentārie sekretāri, nemaz nerunājot pkā arī pašiem deputātiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nepatīkamāk ir runāt par pašu latviešu attieksmi pret latviešsavu valodu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai gan pašmāju valodnieki ir daudzkārt un skaidri ir norādījuši, ka “"ar valsts institūciju pūlēm vien nepietiks, lai nodrošinātu latviešu valodas konkurētspēju”" [1], “"pašu latviešu starpā visai bīstami ir mīti un stereotipi valodas jomā”" [2], un “"pētījumi parāda, ka latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un ikdienas neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas pratēju skaita kāpumam”".
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Kad politiķi tomēr pievēršas latviešu valodas lietojuma problēmām pašu latviešu kopienstarpā, tad kā iemesli problēmām tiek minētas digitālās tehnoloģijas, globalizācija, tīmekļa platformas, pat latviešiem it kā piemītošais piekāpšanās gars.
4.2. Darbības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, vai šī saikne tiek vai netiek pārspīlēta, jau ir cits jautājums. Varbūt tas “griezīs ausī”, tomērMan šķiet, ka latvieši un Latvija šajā ziņā paši ir līdzīgā situācijā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodu pierastā izpratnē nereti aizstāj visu veidu emocijzīmes (t.s. emožji), t.s. mīmēmi, vizuāli citāti. Šādā kontekstā nav lielas atšķirības, kādu valodu mēs lietojam mazāk vai kroplākā formā – latviešu vai angļu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Mēs – arī deputāti debatēs – nereti raizējamies, ka latviešu valodas nākotni apdraud jaunākuo paaudžu ne tikai “"sēdēšana telefonos”, bet arī" un vieglums, ar kādu tās dodas mācīties un strādāt ārpus Latvijas, tur nonākot citas valodas vidē.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tas atgādina diskusijas 19.-–20. gadsimtu mijā, kad, piemēram, Stērstu Andrejs retoriski vaicāja: “"Ko viņai [tautai] līdz tie daudzie ģimnāziju skolotāji, dažādie inženieri u. t. tt., kuri visu savu mūžu pavada ārpus dzimtenes, kad tie pat ne soli nav spēruši, ne vārdiņa nav teikuši dzimtenes labā? – Mūsu dzimtenes labā daudzkārt augstāk vērtējams ikviens krietns tautas skolotājs, dārzkopis vai piena kontroliers, nekā dzelzsceļa inženiers Tālajos Austrumos, vai fabrikas vadītājs ap Urālu.”" [5]. Droši vien, ka bažas bija pamatotas, tomēr tālākais liecināja, ka Latvijā izveidojās ne tikai valsts, bet turpināja attīstīties arī bagātīga literatūra latviešu valodā, nacionālā terminoloģija.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vēstures pieredze arī vedina domāt, ka ar valsts regulējumu vien kaut ko nodrošināt nevar. 1935. gadā Lietuvā tika pieņemts Preses likums, kurš lietuviešu valodas jautājumos bija ļoti bargs. “"Lietuviešu valodai iespieddarbos jābūt tīrai, gramatiski pareizai.
1. Tehniskais noformējums;
Iekšlietu ministrs, saņemot iepriekš minēto paziņojumu, ir tiesīgs: 1) brīdināt iespieddarba izdevēju un redaktoru, 2) apturēt līdz trim mēnešiem laikrakstu, kurā arī pēc brīdinājuma valoda paliek izkropļota, vai arī pilnībā to slēgt, 3) konfiscēt iespieddarbu, kurā valoda īpaši piesārņota.”" [6]. Atvainojosiet, ja kļūdos, tomēr mazliet šaubos par šādas stingrības reālo ietekmi. Tāpat Latvijā jau pieredzētais mudina būt iecietīgākiem pret dažādiem jaunveidojumiem latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Dažkārt tie ir veiksmīgi, citreiz – nēe.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nekas. “"Skunstes mālderim jeb bilžu mālderim bija iespēja kļūt ne tikai par gleznotāju, bet arī gleznieti, gleznieku, mākslas krāsotāju, daiļkrāsotāju, dailes aini un vēl citiem aroda nosaukumiem”." [7] Laika gaitā atsijājas varianti, kuri neiedzīvovarianti atsijājas, un ir normāli, ja kāds, piemēram, gados jaunāku cilvēku vidē lietots vārds citām vecuma grupām neiet pie sirds neiet.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Es vairāk sliektos “"Līdzdalībnieku”" saukt par trilleri, bet der arī neskaidrais apzīmējums “"kriminālromāns”".
1. Tehniskais noformējums;
Tad grāmatas vidū, gandrīz garāmejot, tiek atbildēts uz, iespējams, svarīgāko, jautājumu – kāpēc Emīlija ved mājās svešus vīriešus un tos nogalina. Ņemot vērā, cik vērtīgi ir šādi sižeta pavērsieni, mazliet samulstu par autora nevērību pret lasītāja gaidām un uzticību.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lai arī vairākās epizodēs redzams, ka Kurts ir greizsirdīgs, tomēr viņš ignorē iespēju, ka Emīlija ar nogalinātajiem varētu būt pārgulējusi vai vismaz skūpstījusies, pirms atvilinājusi tos uz dzīvokli.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Notikumi sāk vilkties, ritms pazūd, stāsts mīņājāas dzīvokļa priekšnamā un tā arī neatgūst savu ritmu. Šad tad pavīd pa cerībai, ka tūdaļ notiks kas aizraujošs: piemēram, kad abi viesojas pie Priedīša laukos, tā vien liekas, ka būtu laiks kādai slepkavībai.
6.5. Izteicēja izveide;
Vajadzēja parādīties ziņkārīgam kaimiņam, Ppašvaldības policijas ekipāžai vai sētas puikam, kuram rodas jautājumi.
2.3. Sākumburti;
Vienlaikus romānā ir detaļas, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība – ja telpā skan mūzika, tad tiek nosaukta grupa un izpildītājs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Netrūkst arī citu smieklīgu detaļu, kas, šķiet, nav tā iecerētas: Kurts teju reizi nodaļā vēlas uzsmēķēt, smēķē vai viņam tūdaļ beigsies cigaretes.
5.3. Pieturzīmes trūkums;