Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Tas, kas ir pilnīgi skaidrs, – nekas cilvēka bioloģijā neliecina, ka cilvēkam gaļa būtu nepieciešama gaļa nepārtraukti, katru dienu un lielā daudzumā.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Praktiskoi neko cilvēces pagātnē nevar salīdzināt ar to gaļas pārbagātību, kāda ir modernajā pasaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Te gan jāpiebilst, ka latvieši šajā ziņā grēko salīdzinošimērā maz, un arī viņmūsu attieksme pret ēdiena ārā izmešanu ir visnotaļ negatīva [].
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No otras puses, nav tā, ka ir absurdi izmantot sabiedrības līdzekļus, lai atbalstītu kaut ko, kas ir kaitīgs, tai skaitā ekoloģiski kaitīgs.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tas ir izšķērdīgs pasākums ar savu ekoloģisko pēdu – piemēram, ja koristi katrs paliktu savā novadā un nebrauktu visi uz Rīgu, izmešu daudzums būtu mazāks.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr mēs uzskatām, ka no Dziesmusvētkiem ieguvumi sabiedrībaisabiedrības ieguvumi no Dziesmusvētkiem ir lielāki nekā zaudējumi.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Jā, lopkopība un gaļas patērēšana tādos apmēros, kādos tas tagadā notiek tagad, ir videi un galu galā mums pašiem kaitīga.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Treškārt, kā norādījais tas pats Deridā, cilvēks var būt gaļēdājs, neēdot gaļu, – tāpēc radikāls gaļas patēriņa samazinājums vismaz demokrātijas apstākļos droši vien ir iespējams tikai tad, ja cilvēki pārstāj uztvert gaļas ēšanu par normu un statusa simbolu.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Diemžēl šiemanis piedāvātie varianti balstās pieņēmumā, ka mums ir laiks un nav jāsteidzas.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Galu galā kultūras mantojums ir jāidentificē, jāsaglabā un jāinterpretē, tas kādam pieder, kāds to kopj un rod tajā rod sevi. Arī kultūras kapitāls ir nodefinēts Latvijas attīstības stratēģijā – “Latvijas attīstības stratēģijā definēts arī kultūras kapitāls: "Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki – viņu spējas, zināšanas un talanti.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Mēs esam skaista tauta, jo mantojums ir ticis gadu simtos un tūkstošos sijāts un vētīts”," [] skan fragments no eksprezidentes Vairas Vīķes – -Freibergas (1999-2007) ikoniskatmiņā paliekošās runas Dziesmu un deju svētku noslēgumā pirms 24 gadiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Teorijā balstīta kopienas zīmolvedība ir raksturota kā pieeja, kurā vietas zīmols tiek uztverts kāpar sociālu attiecību centrsu, ap kuru veidojas, ģeogrāfiski nesaistīta patērētāju kopiena, kuras locekļus vieno kopīgas vērtības, normas un emocionāla piederības izjūta viencitam pret otru, un kopienai kopumācitu.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kopiena ne tikai stiprina attiecības starp zīmolu un tā patērētāju, tostarp, sevi, bet arī rada kolektīvu sociālo identitāti [].
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Problēma ir mūsu pašu relatīvi trauslajā pašapziņā, mēs to [kultūras mantojumu] slavējam svētkos, kultūras namos, tam speciāli paredzētā vietā, citā laikā mēs raustāmies, ka ieliks zīmolā to, degradēs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Sauklis “"Šeit dzīvo sēļu cilts”" ir vēstījums, kas atspoguļo piederības izjūtu kopienai un vietai, reizē uzsverot vietējo kopienu atšķirības – “: "Mēs visi kopā piederam pie vienas cilts, mēs esam sēļu cilts, bet katram mums ir citāds musturs.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Vienlaikus Latvijas 100 simtgades svētki ir kopienas –mērs nācijas zīmolvedības piemērsi ar kopienas iesaisti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jebkuru kultūras fenomenu, tostarp valsts svētkus, var analizēt kā politisku rituālu, kas atklāj zināmas kopsakarības, kuras ir saistošraksturīgas nācijas zīmolvedībai mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, izpratne par nācijām mainās, tās vairs nav homogēnas, un aizvien spilgtāk izpaužas individuālisms, vienlaicīga dažādu identitāšu līdzāspastāvēšana, tostarp,arī konfliktējošas vēstures interpretācijas, ko pašai sabiedrībai nav viegli pieņemt.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Karš pieminēts tikai garāmejot, kā faktors, kas izmainījis tēva attieksmi pret ģimenes sieviešu menstruācijām. (138. lpp.). Tā nosacīti ir miera laika grāmata, kuras autore mēdz ceļot uz visdažādākajām valstīm.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uz mani visspēcīgāk iedarbojās grāmatas pirmās, vēsturiskās nodaļas, kas veltītas menstruācijām Ppadomju un pēcpadomju Ukrainā.
2.3. Sākumburti;