Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Turklāt pilnīgi lieki būtu smīkņāt, ka tie droši vien tie ir “"jaunieši”".
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Varbūt pareizāk ir –tomēr, saglabājot kritisku un noraidošu attieksmi pret LPV – tomēr, mēģināt saprast par šo sarakstviņu balsotājušo motivāciju?
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas pats attiecas uz “"Jauno Vienotību”" (JV).
1. Tehniskais noformējums;
Skaidrs, ka ar 12,9% un 9 mandātiem JV nevar uzskatīt vēlēšanu iznākumu Rīgā par panākumu, tomēr atkal – partijas oponentiem un sānscenšiem būtu racionāli mēģināt saprast, kāpēc nekāda JV politiska apokalipse nenotika. Atsevišķšs ir stāsts ir par “"Latvijas attīstībai”" (LA).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība;
Partija, protams, var lepoties ar labiem rezultātiem citvairākās pašvaldībās (Mārupe, Gulbene), tomēr vismaz ieraduma līmenī par LA domājam kā “pilsētas” (par Rīgas) partiju. Jebkurā gadījumRīgā LA atkal (ja atceramies iepriekšējās Saeimas vēlēšanas) līdz mandātu iegūšanai pietrūka nedaudz (Rīgā 4,24%partija ieguva 4,24 % atbalstu).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja lieto politoloģiski nepareizu vārdu, kas tā LA par “"karmu”"?
1. Tehniskais noformējums;
Var pieļaut, ka vairāku vietvaru līderu – piemēram, Egila Helmaņa Ogrē vai Aivara Lemberga domubiedru Ventspilī – pārliecinošie panākumi nostiprinās šādu politiķviņu ietekmi viņu partijās (attiecīgi “Nacionālā apvienība”NA un ZZS).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Man savukārt šķiet, ka būtiska daļa cittautiešu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vienkārši ir, kā saka, pierāvusies, vairāk slēpj savu īsto viedokli.
7.1. Liekvārdība;
To var saprast, jo likumdošanas izmaiņu rezultātā neslēpti demonstrēt savas simpātijas pret Krievijaiu ir kļuvis riskantāk.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Ja paskatāmies enciklopēdiju šķirkļus par humoru, teiksim, Stenforda uUniversitātes filoszofijas interneta enciklopēdiju [] vai “"Blekvela ceļvedi estētikā”", aina šķiet gana vienkārša un skaidra – pastāv trīs galvenās humora teorijas: neatbilstības vai nesakarības teorija, kuras nozīmīgākais pārstāvis ir Imanuels Kants, pārākuma vai izsmiekla teorija, kurā nozīmīgākais darbs ir Anrī Bergsona “"Smiekli”" (1900), un, visbeidzot, izlādēšanās teorijua, kuru tad pārstāvētu Freids.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Viņa stils ir teju Aaristotelisks – vispirms paskatīsimies, ko citi ir teikuši citi, nē, ar viņu teikto nepietiek, nu, kas tad varētu būt asprātība, ar ko tā varētu atšķirties no prastas neķītrības, papētīsim konkrētu gadījumu, lūk, nepašaubāms asprātības piemērs… Dīvainā kārtā (un šeit dažādu lasītāju iespaidi atšķirsies) konkrētie asprātību piemēri ir teju vai garlaicīgākā grāmatas daļa.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
UnBet šo asprātību piemēru ir daudz.
7.3. Neiederīgs vārds;
Freids vairāk uzdod jautājumus un analīizē, nekā mēģina pamācīt ar skaidrām, no teorijas izrietošām atbildēm. Kaut vai jautājums par to, kas Freidam ir asprātība.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Vai varētu būt, ka mēs par jokiem smejamies vienkārši tāpat, baudot, piemēram, vārdu spēli?
7.1. Liekvārdība;
Kāpēc mēs smejamies par rupjiem jokiem? Šeit Freids vistiešāk iesaista savu psihoanalīzes teoriju un atsaucas uz jokiem kā veidu, kādā izpaust apspiestās un sociāli kontrolētās vēlmes.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Kāpēc vispār šādi jokot, nevis tiešā veidā pateikt rupjību,; kāpēc šāda rupjība nav smieklīga?
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, Freids var piedāvāt skaidrojumu, kāpēc, teiksim, cīnītājs pret rasismu var smieties par rasistisku joku vai kāpēc Rikija Džerveisa skatītāji smejas par, dzirdot joku par bērnu, kas slims ar vēzi, – Freida vārdiem runājot, tā ir “"atceltās aiztures tīksme”" (123. lpp.).
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Džerveisa stāvizrādes skatītāji neizsmej vēža slimniekus, bet izbauda to, ka Džerveiss viņiem uz mirkli it kā atļauj nedarīt to, ko mēs visi sagaidām no cilvēka, kurš uzzina par kāda cita cilvēka slimību, – no viņiem netiek prasīts apspiest domas par savām rūpēm vai pat priekiem, netiek prasīts just līdzi, un cilvēki to izbauda, apzinoties, ka atcēlums ir tikai uz brīdi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Un, manuprāt, Freidam ar savu tīksmes teoriju īpaši grūti iet tieši ar visabstraktākā un formālākā humora izskaidrošanu, izmantojot viņa tīksmes teoriju.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Droši vien, ka pasaulē netrūkst cilvēku, kuriem šī metafora palīdz dzīvot, bet domāju, ka tās skaidrojošais spēks patiesībā ir diezgan ierobežots.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;