Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Kādi, jūsuprāt, ir iemesli?
5.3. Pieturzīmes trūkums;
MI attīstība un regulējums Eiropas Savienībā Konferenci atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja un Latvijas Republikas Ttieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot MI nozīmi tiesiskā valstī un nepieciešamību nodrošināt tā atbildīgu izmantošanu.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Ministre norādīja, ka MI regulējums šobrīd ir starptautisku diskusiju centrā, un Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei šajā procesā, lai nepaliktu tehnoloģiskās attīstības ēnā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņa arī atzīmēja, ka Latvija sevi starptautiski pozicionē kā digitāli attīstītu valsti, taču pastāv ievērojami izaicinājumi MI regulēšanā un pielietošanā, kas saistīti ar pamattiesību aizsardzību un inovāciju līdzsvarošanu. Mākslīgā intelektaI regulēšana nav tikai tehnoloģiju jautājums, tas ir arī tiesiskuma un demokrātijas jautājums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr Latvija MI pielieizmantošanā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ar šo tēmu klausītājus iepazīstināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Vvalsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
2.3. Sākumburti;
Viņš skaidroja, ka MI akts, kas stājās spēkā 2024. gada augustā, ir pirmais šāda mēroga likumdošanas akts pasaulē, kas nosaka MI pielietojuma regulējumu dažādās nozarēs.
3. Vārddarināšana;
MI to nevar izdarīt, jo tas balstās uz iepriekšējiem datiem, nevis uz jauniem konceptuāliem atklājumiem. L. Medina uzdeva provokatīvu jautājumu: “Vai Eiropa MI laikmetā varētu tikt vēlreiz ‘“nolaupīta’”, tāpat kā sengrieķu mitoloģijā Zevs nolaupīja Eiropu?” E. Levits norādīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē, jo valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs ievērojamu stratēģisko pārsvaru pār citām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju -– nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Viņa uzsvēra, ka, lai gan MI sniedz būtisku efektivitātes pieaugumu, tas rada izaicinājumus atbildības jautājumos -– ja valsts iestāde izmanto MI lēmumu pieņemšanā, ir skaidri jānosaka, kurā brīdī sākas un beidzas cilvēka kontrole.
1. Tehniskais noformējums;
Mēs nevaram atļauties situāciju, kur cilvēks tiek sodīts tikai tāpēc, ka ‘“sistēma tā nolēma’”.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa uzsvēra, ka nepieciešams ir jāstiprināta sabiedrības izpratnie par MI radītajiem riskiem un jāattīstīta tehnoloģiskusi rīkusi, kas palīdz identificēt dezinformāciju.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viens no ieteikumiem bija plašāk ieviest digitālās pratības mācību programmas skolās un valsts iestādēs, lai palīdzētu cilvēkiem atpazīt mākslīgā intelektaMI radītus attēlus, video un tekstus.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņa uzsvēra, ka MI var ievērojami paātrināt birokrātiskos procesus, automatizējot datu apstrādi un atbrīvojot cilvēkresursus no rutīnas darba. L. Letiņa norādīja, ka, ja varētu automatizēt visu uzņēmumu reģistrācijas procesu, tas atbrīvotu darbiniekus no liekas birokrātijas un ļautu viņiem koncentrēties uz sarežģītākiem juridiskiem jautājumiem, tomēr jautājums paliek – vai mēs esam gatavi pilnīgi uzticēt šo procesu MI?
7.2. Mazvārdība;
Pēdējo trīs gadu laikā dažādu krāpniecisku paņēmienu dēļ Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zaudējuši vairāk nekā 40 miljonus eiro, bet vēl vairāk nekā 25 miljonu eiro zaudējumu ir izdevies novērst. Šie skaitļi raksturo tikai tā saukto telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanu apzinātās sekas un atspoguļo, ka jau gadiem ilgusī problēma aizvien ir ļoti aktuāla.
7.1. Liekvārdība;
Pēc atbilžu saņemšanas ar plašu iesaistīto loku jautājumam par tiesisko regulējumu un tā efektivitāti šo krāpšanu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai pilnībā tika veltīta arī Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2025. gada 11. februāra sēde.
7.1. Liekvārdība;
Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk -– 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumsu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5 220, bet investīciju krāpšanā 2024. gada rādītājiem gan ir daudz pozitīvāka tendence – 2914 īstenoti gadījumi iepretim 10 878 novērstajiem (plašāk skat. 1. tabulu un 3. tabulu).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Domājot par tiem, kā īpaši būtisku finanšu nozares pārstāvis akcentējauzsvēris faktu, ka šīs daudzās krāpšanas faktiski notikušas ar pašu cietušo iesaisti jeb maksājumu apstiprinājumu vai dalīšanos ar saviem identifikācijas rīkiem un datiem, kas krāpniekiem ļauj piekļūt viņu naudai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otra krāpšanā iesaistīto kategorija ir 18-–25 gadus veci jaunieši, kuri meklē ātras un vieglas peļņas iespējas, un visbiežāk kļūst par tā sauktajiem naudas mūļiem, pat neapzinoties, ka iesaistās noziedzīgās darbībās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;