Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Arī jaunākais, 2020. gada, pētījums apstiprina latviešu valodas situācijas galvenās iezīmes: Latvijas mazākumtautību valodas prasme aizvien pieaug, tomēr vēl nesasniedzot valsts valodai nepieciešamo zināšanu līmeni, bet valodas lietojumā, īpaši neformālajā saziņā, liels progress nav vērojams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Var jau būt, ka pārliecība, ka – Latvijā vienmēr un visur (izņēmumi būs, bet tie tikai apstiprinās normu) mums ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums runāt latviski, – ir pieskaitāma pētnieka aizspriedumiem, kas vismaz deklarējami.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Un te rodas jautājums, uz kuru pagaidām nav atbildes, – kāpēc tik daudzi latvieši –, arī t. s. lēmumu pieņēmēji -, atteikšanos no valodas lietojuma gan neformālās situācijās, gan plašsaziņas līdzekļos neuzskata par problēmu, un daudzos gadījumos reducē šādu sarunu uz valodas kvalitātes apspriešanu?
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nepārpratīsim – valodas kvalitāte ir ļoti svarīga. Šajā jēdzienā ietverama valodas bagātību apzināšana un papildināšana, īpašu vērību gan vispārlietojamajā valodā, gan terminoloģijā veltot savlaicīgai latvisko analogu izveidei jaunāmu reālijāmu nosaukšanai.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Saskaņā ar Latvijā pieņemto tradīciju valodas zinātniska izpēte un standartizācija piederīga valodas politikas lingvistiskajam virzienam (“Valsts valodas politikas pamatnostādnēs” – valsts valodas izpēte un attīstīšana).
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt izglītības sistēmai jānodrošina gan valodas apguve augstā līmenī, gan izpratne par latviešu valodas lietojuma un simbolisko vērtību, kas nav iespējams, ja kaut uz laiku atstājam novārtā valodas politikas juridisko virzienu, tātad valsts valodas, precīzāk, tās lietojuma, tiesisko aizsardzību.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pat ja teorētiski pieņemam, ka par valsts prioritāti kļūst atbalsts latviešu literatūrai un tulkojumiem, valodas izpētei un terminoloģijas attīstībai, un ir izdevies nodrošināt sabiedrības iesaisti tiktāl, ka ikviens valodas lietotājs ir motivēts nepārtraukti izkopt savu latviešu valodas prasmi, tas negarantēs latviešu valodas noturību.
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tāpēc jāatgādina, ka neviena valoda nav nogājusi no vēstures skatuves tādēļ, ka tajā bijis daudz aizgūtu vārdu vai paralēlu izteiksmes iespēju vai citi it kā lingvistiski “„defekti”.
1. Tehniskais noformējums;
Veckrācis, “„ja katra cilvēka personīgā runa ir viņa izvēle, tad publisko tekstu veidotājiem (visupirms rakstveida formā) gaume ir īpaši svarīga, jo citi pārņem un sāk izmantot ne tikai attiecīgos vārdus un modeļus, bet – pats galvenais – arī attiecīgā lietojuma zemtekstā esošo attieksmi un valodiskās domāšanas, izteiksmes veidu” (Veckrācis 2020:, 168).
1. Tehniskais noformējums;
Kā norāda Sanita Osipova, “„attieksme pret valsts simboliem ļauj spriest par personas attieksmi pret savu valsti un tautu, kas citādi lielākoties paliek sabiedrībai slēpta” (Osipova 2020:, 249).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka, skaidrojot aizvien izplatītāko disonansi starp valsts valodas politikas instrumentu, tostarp arī Satversmes, garu un valodas lietotāja rīcību konkrētā situācijā, noderīgs samērā populārās valodas pārvaldības teorijas atzinums par iespējamu interešu konfliktu indivīda un valodas kolektīva interesēsstarpā, par galveno motivāciju valodas lietojumam atzīstot indivīda psiholoģiju, ne plašākā sabiedrībā pieņemtos rakstītos vai nerakstītos likumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Zviedru valodnieks Bjoerns Jernuds (Björn Jernudd) uzskata, ka “„domāšanas procesa izpētes metodoloģija kā kognitīvo un mentālo norišu rādītājs [..] nodrošina piekļuvi slēptajiem neapzinātajiem procesiem, kas nosaka lingvistisko uzvedību komunikācijas laikā” (Jernudd 2020, 43).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Sākotnēji tas var skart tikai dažas sociolingvistiskās funkcijas (piemēram, banku un finanšu jomu, augstāko izglītību un zinātni) vai noteiktu sociāluo grupu (parasti jauniešu vecumgrupu), turklāt tā sauktais paralēllingvisms, kas pašlaik jau izveidojies saistībā ar angļu valodu, dažās funkcijās varētu ilgt pat vairākus gadu desmitus un kādu laiku šķietami neapdraudēt nacionālās valodas lietojumu.
4.3. Īpašības vārds;
Tomēr valsts valodas statuss nav savienojams ar tās lietošanu tikai noteiktās, kaut nozīmīgās, jomās, kā kultūra, ģimene vai ierobežoti sociālie kontakti.
4.3. Īpašības vārds;
Galu galā mums ir “„Valsts valodas likums”, kas skaidri nosaka, ka valsts un pašvaldību, kā arī privāto institūciju darbiniekiem, ja tie veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda nepieciešamajā apjomā.
1. Tehniskais noformējums;
Jautājums ir pārfraāzējams: vai valsts amatpersonām, uzrunājot Latvijas sabiedrību, jārunā tikai latviski?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ziņojumā, kura mērķis bija sekmēt sabiedrības saliedētību, kā nacionālās drošības jautājumu un valsts stabilitātes priekšnoteikumu, tika teikts: “..„[..] politikas prioritātēs nacionālās (latviskas) mediju telpas stiprināšana dominē pār iekļaujošu komunikāciju ar mazākumtautībām – atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.” (Ziņojums 2016:, 18). Ziņojuma autori atsaucās uz Valsts valodas pamatnostādnēs ietverto principu “„veicināt un uzturēt ikviena Latvijas iedzīvotāja bilingvismu un multilingvismu, pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidību”, izdarot secinājumu “: „Tomēr valodu daudzveidība praksē tiek ierobežota.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam formulēta šāda problēma: “„Nesakritība starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām. ([..)] Kā negatīva pastiprinoša tendence identificēta krievu valodas izplatības dinamika Latvijā, agresīva krievu valodas informatīvās telpas ienākšana latviešu valodas vidē.”” (Turpat).Ziņojums 2016, 18) Faktiski ziņojuma autori rekomendējuši atgriezties pie latviešu-krievu sociālā bilingvisma publiskajā un informatīvajā telpā, pilnībā sagrozot pamatprincipā “„veicināt pozitīvu attieksmi pret valodu daudzveidību” ietverto jēgu.
1. Tehniskais noformējums;
Kā neskaitāmas reizes uzsvērts, latviešu un krievu valodas konkurence vienā un tajā pašā teritorijā ir reāla, pie tamturklāt arī vēsturiskie, etnodemogrāfiskie un ekonomiskie faktori joprojām neļauj padoties pilnīgiem brīvā tirgus principiem un prasa juridiski noteikt latviešu valodas monopolu vai vismaz prioritāti publiskajā telpā.
7.3. Neiederīgs vārds;