Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 58 vienumi
Saskaņā ar “Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas” definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu”. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, – ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, atveidojot īpašvārdus, jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu 55. pantsu: “Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vairāk nesaskaņu ir saistītās ar ll atveidi, jo agrāk šo burtu kopu izrunāja kā palatālo l [ʎ], tādēļ laikua gaitā bija sastopami dažādi atveides varianti. Tādēļ, piemēram, pazīstamās pilsētas Sevilla nosaukums tikair ticis atveidots kaā Sevilja/, Seviļja/ vai Seviļa.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diskurss veido sociālo realitāti, piemēram, politiskais diskurss Latvijas valsts neatkarības laikā veidojis spēcīgu kolektīvo atmiņu un piederības sajūtu “zemei, kurā dzīvojuši mūsu tēvi, un kuru izcīnījuši un atguvuši mūsu tēvu tēvi, un kuru mums ir pienākums sargāt un attīstīt” (president.lv), t. Taču arī sociālā realitāte veido diskursu, jo sabiedrībai aktuālas tēmas un problēmas ieņem vadošgalveno vietu varas diskursosā, kā, piemēram, politiskajā vai mediju diskursā.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmā problēma kā šķērslis zvērināto tiesu darbības efektivitātei tika akcentēts dažādais valoduas prasmju līmenis Latvijas reģionos, jo sevišķi – Latgales krievu sādžās, uzsverot, ka “par zvērināto piesēdētāju var būt tik tie Latvijas pilsoņi, kuri saprot latviski”, turklāt latviešu valodā prot arī lasīt un rakstīt.
4. Formveidošana; 4.1. Lietvārds;
Spāņu valodas Karaliskā akadēmija neiebilst pret cittautu personvārdu izmantošanu Spānijā, taču tas, savukārt, apgrūtina personvārdau atveidi. Jo paralēlīPiemēram, līdzās vārdam Jennifer pastāv arī vīriešu kārtas vārdi Jhonathan un Jhohan.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr visbiežāk manipulācijas mērķis ir tieši ilgtermiņa atmiņa, kurā glabājas klausītāja piederības sajūta, kolektīvā atmiņa, ideoloģijas un tamlīdzīgi.
4.1. Lietvārds;
Kompānijas pārstāvji zīmju skaita palielināšanu saistīto pamatoja tieši ar valodas aspektu, skaidrojot, ka 140 zīmju robežaes dažādās valodās ierobežo izteikšanās iespēju, jo teikumu struktūras vai vārdu garums neiekļaujas iepriekš noteiktajā zīmju skaitapjomā (Rosen, Ihara 2017).
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jāsaprot ir viens, ka valoda būtībā ir viens no visspēcīgākajiem cilvēku socializēšanās instrumentiem; tā mūs satuvina, veido dažādas sabiedrībuas grupas un kultūras.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
Kā spilgts piemērs minamas neatkarībLatvijas Republikas Proklamēšanas dienas un Neatkarības atjaunošanas dienuas runas, kurās prezidents atgādina tautai par tās morālajām un simboliskajām vērtībām, par tās pagātnes mācībām un nākotnes cerībām, kā arī par to, kas tai kopīgs vai atšķirīgs ar citām tautām vai atšķirīgs.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Pēdējo minēto nozīmi var novērot it īpaši ar radošāmu darbībāmu saistītos verbos: apkomponēt, apmuzikalizēt, appoetizēt, apmuzicēt.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība;
Izmantojot relatīvā biežuma rādītājus, jauniegūtos datus iespējams salīdzināt ar citiem analoģiskiem datiem. 2. tabulā latviešu valodā sastopamie burti ir sakārtoti alfabētiskā secībā un tiem ir piekārtots rangs (šķirts kārtas numurs konkrētā datu kopā, sakārtojot burtus pēc lietojumu biežuma, sākot ar biežāk sastopamo). 3. tabulā burti ir sakārtoti pēc to ranga konkrētos korpusos, un ir aprēķināts to relatīvais sastopamības biežums uz 10 000 burtu – iem.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tekstvienību un morfoloģiskā marķējuma līmeņi veidoti maksimāli tuvi PDT atbilstošajiem līmeņiem, pārņemot aprobētasu praksesi un nodrošinot vieglāku saprotamību pētniekiem, kas strādājuši ar PDT.
4.1. Lietvārds;
Jau kopš 1897. gada skaitīšanas, kad fiksēja vienīgi dzimto valodu, visās pārējās – 1920., 1925., 1930., 1935., 1941., 1943., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gada skaitīšanās – ir pat vairāki ar valodu prasmi un dzimto valodu saistīti jautājumi.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Kā zināms, etniski jaukto ģimeņu pēcnācējiem ir tiesības izvēlēties savu vecāku vai vecvecāku tautību, un bieži tiek izvēlēta formāla piederība latviešiem, kaut par to neliecina ne valoduas prasme, nedz citas etniskās identitātes izpausmes formas.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Prosodijas līmenī runas plūsmā ir vērojamis dažādis skaņuas stiprumis, izteikti intonācijuas kāpumi un kritumi, atsevišķas izteikumu daļas tiek izrunātas skaļi.
4.1. Lietvārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tika norādīts arī uz reaģējošā dizaina (angliski responsive design) trūkumu, kas apgrūtina datubāzu pārlūkošanu viedierīcēs. (Arnicāne u. c. 2016, 21). Jaunās terminu datubāzes koncepcijas izstrāde ļāva precīzi apzināt toreizējo situāciju, izvērtēt dažādus nākotnes risinājumus, balstoties uz darba grupas locekļu un datubāzu lietotāju viedokļiema un ieteikumiem.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar vietvārdiem ļaudis sakārto apkārtējo teritoriju, caur nosaukumiem nošķirot labāso, saimniecībā noderīgāso zemesi un brīdinot par bīstamām, tumšām un neauglīgām vietām.
4.1. Lietvārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl 21. gadsimta pašā sākumā līdz ar Web 2.0 ieviešanos jauno tehnoloģiju cienītāju aprindās virmoja utopiskas alkas pēc jauna veida sabiedrības, ko raksturos masveidīgas pilsoniskās iniciatīvas un kolektīvas rūpes.
4.1. Lietvārds;