Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu, lietojumu, ir valodas noplicināšanās – nereti tiek izmantots vieglākais un ātrākais variants, kā nosaukt vai raksturot sarunas priekšmetu, t. Tādējādi tekstams vienlaikus ar sarunvalodiskas nokrāsas iegūšanu zaudējot individuālo ekspresijstilu, kas ir viens no svarīgākajiem runas faktoriem no pragmatikas viedokļa.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|