Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 56 vienumi
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienu vēsturnieks un filosofs Martins Džejs (Martin Jay) jaunlaikus raksturo ar apzīmējumu “metodes fetišs”.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Viktors Klemperers (Victor Klemperer) darbā “LTI” (. Trešā reiha valoda). Filologa piezīmes” ir acīgi pamanījis nacistiskās Vācijas ideoloģizētās valodas lietojuma nianses.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Franču filosofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Mediju pētnieks Edvards Hermans (Edward Herman) un filosofs, politiskais aktīvists Noams Čomskis (Noam Chomsky) grāmatā “Veidojot vienprātību” aizstāvēja uzskatu, ka ASV plašsaziņas līdzekļi (domājams, ka tas pats attiecas uz Latviju), pakļaujoties tirgus spēkiem, nodarbojas ar pastāvošās varas sistēmas uzturēšanu un savā būtībā ir institucionālas propagandas rīki.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Vācijā sabiedrības priekšstāvju līdzdalība tiesas spriešanā tika īstenota šefenu tiesās, turklāt gan valsts tiesnešu jeb šefenu, gan zvērināto izraudzīšanās kārtība bija vienāda, uzsverot, ka tas ir goda amats. Šeit vietā būtu atgādināt, ka 1924. gadā Ēriha Emmingera (Erich Emminger, 1880–1951) reformas rezultātā zvērināto tiesa Vācijā faktiski tika likvidēta, tās vietā izveidojot jaukto iztiesāšanas modeli ar trim valsts tiesnešiem un sešiem tā saucamajiem laju tiesnešiem jeb tiesas piesēdētājiem.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Ja valoda nav tikai vārdu krājums un gramatikas likumi, bet gan domāšanas forma, tad valodai, kā jau to lieliski parāda Gaādamera filosofiskā hermeneitika, ir vara pār cilvēka domāšanu un tātad pār visu cilvēka dzīvi.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Savukārt Hansa Georga Gādamera (Hans-Georg Gadamera) filosofiskā hermeneitika pievērsās patiesības un metodes tematam, un tieši viņa atziņas ir īpaši interesantas valodas un varas temata iztirzājumā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Islāma vēstures pētnieks Hjū Kenedijs (Hugh Kennedy) atgādina, ka “nepastāv vispārpieņemts tiesisks priekšstats par to, kas ir kalifāta likumības nosacījumi,” un līdz ar to principā varētu secināt, ka “Bagdādī pretenzijas ipso facto nav nelikumīgas – pastāv vesela plejāde ar precedentiem” (Kennedy 2016, 321).
2.4. Īpašvārdu atveide;
Filosofs Martiīns Heidegers (Martin Heidegger), aprakstot jaunlaiku (ap 16.–17. gs.) zinātnes pašizpratnes tapšanu, runā par to, ka “zinātne kļūst par pētījumu, pateicoties projektam un nodrošinot to pasākuma izpildes stingrībā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Emmingera dekrēts bija ievērojams lēciens, iespējams, pat pagrieziena punkts mūsdienu vācu kriminālprocesa attīstībā: ja. 19. gadsimts ar tā saukto reformēto kriminālprocesu bija radījis kompromisu starp apsūdzības un inkvizīcijas principu, bet 1924. gada likumdošanas iejaukšanos var uzskatīt par birokrātiskā, inkvizitoriālā procesa elementu pārsvara atgriešanos pār akuzatoriālā kriminālprocesa elementiem.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos;
Remoass piedāvā ar garumzīmēm norādīt akcentuzsvara vietu oriģinālvalodā.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Gaādamers uzstāja, ka valoda ir nevis kāds rīks, bet gan domāšanas nosacījums – pat tik tālu, ka cilvēku attiecības, tostarp patiesības un varas sajūgtība, ir izsakāmas valodā, jo tieši un vienīgi valoda ir tas medijs, ēteris, kurā noris cilvēku satiksme. (Gaādamers 1999). Daudzu vārdu nozīme nereti liekas pašsaprotama.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
SociolingvistValodnieks Deivids Kristals (David Crystal), kurš savā grāmatā “„Valodas nāve” (Language Death) izsmeļoši paskaidroja dažādus valodu iznīkšanas aspektus un to glābšanai piedāvāja valodu ekoloģijas teoriju, ir ieminējies par to, ka valoda parasti netiek “„nogalināta”, bet tai„valodas pašnāvību” apzināti “izdara pašnavību” pats runātājs (Crystal 2005, 92–93).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Daži lietuviešu domātāji, starp citu, brīvprātīgās trimdas ceļus bija saplānojuši: 19. gadsimta otrajā pusē Andrjus Vištelis-Višteļausks (Andrius Vištelis-Višteliauskas) aicināja Lietuvu pārcelt uz Argentīnu (jau bija nopircis tajāur salu, bet tā applūda), 20. gs.savukārt 20. gadsimta 30. gados Kazis Pakšts (Kazys Pakštas) visai nopietni meklēja lietuviešiem piemērotāas teritorijas Madagaskarā, Kanādā, bet par vienu no labākajām vietām mērenā klimata dēļ bija atzinis Angolu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Kā redzams, Derila Džounsa uzskaitītie tipiskie šausmu žanra semantiskie lauki, kas akcentē cilvēka neaizsargātību pret iespējami draudīgu ārējo pasauli, ir klātesošsastopami arī latviešu šausmu stāstā.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vai var pieļaut domu, ka, piemēram, 1595. g.ada Mikaloja Daukšas (Mikalojus Daukša) katehisma vai 1605. gada anonīmā Jakuba Ledesmas (Jakub Ledesma) katehisma lasītāju pēcteči bija tie, kas ātrāk nekā citur ļāva slāvu valodai nomainīt lietuviešu valodu?
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide;
To apjomu bez speciāla pētījuma noteikt ir gluži neiespējamsi, taču Vītauta Merķa (Vytautas Merkys) grāmatā (1994) minētie latviešu grāmatu konfiskācijas fakti rāda, ka to izplatīšana bijusi ievērojama. Ņemot vērā arī grāmatu pārrakstītāju darbību, var piesardzīgi apgalvot, ka Latgalē kopējā situācija, salīdzinot ar kaimiņzemi, raksturojama šādi – lielāks oficiāli pieejamo izdevēju skaits, iespējas tikt pie nelegāli iespiestajām un kontrabandas ceļā piegādātajām grāmatām, intensīvāka tekstu apmaiņa ne tikai drukātajā, bet arī pārrakstītajā formā. Šādu pavairošanas veidu, starp citu, varējis veicināt ne vien drukāto grāmatu trūkums vai dārdzība, bet arī īpaši liels pieprasījums dažos apvidos, kur izsenis bijusi stiprpēcīga lasīšanas tradīcija.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Citiem vārdiem sakot, substantīvisko uzvārdu piederība vīriešu vai sieviešu dzimtei baltkrievu valodā nav atkarīga no uzvārda pamatā esošā apelatīva gramatiskā tipa – to nosaka kombinācija ar personvārdu vai īpašības vārdu: Васіль Рабацяга (Vasiļs Rabacjagha), Алена Рабацяга (Aļena Rabacjaha).
2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Paradoksāli un neticami, bet, sastatot Lietuvas poļu valodas izplatības karti un lietuviešu dialektu karti, noskaidrojas, ka tie ir vieni un tie paši areāli, uz kuru dialektālā pamata 16.–17. gadsimtā bija veidojušās divas vēlāk zaudētās lietuviešu rakstu valodas – centrālās Lietuvas žemaišu valoda ap KĶēdaiņiem un lietuviešu valoda ap Viļņu. Šim aspektam, šķiet, līdz šim neviens nav pievērsis uzmanību.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;