Savukārt uzvārdi, kuri veidodarināti no īpašības vārdiem ar noteikto galotni -ais, -ā, piemēram., Čaklais, Čaklā, lietuviski atbilstoši atveides noteikumiem rakstāmi ar izskaņu -ajis, -aja: Čaklajis, Čaklaja (Girdenis 1996, 8). ŠeitTomēr gan jāsaka, ka jaunākās atveides tendences ir atteikties no izskaņas, kas ļautu saskatīt noteikto galotni, saglabājot tikai nenoteikto galotni.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Laikmetā, kurā liela daļa sabiedrības ir lasīt nepratējaneprot lasīt, aforistiskā dzeja palīdz nostiprināt ar dzirdi iegūtās zināšanas. Šis teksts ir liecība arī tam, cik 17. un 18. gadsimtas. literatūrā laicīgās un reliģiskās literatūras robežas ir izplūdušas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tajā uzņemts liels skaits dažādu sintaktisko vienību, kas vairāk atgādina vārdu skaidrojumus, nevis sinonīmus, piem.ēram, pirmmācības grāmata (ābece), ādas cimdi (ādaiņi), tehniskā zīmēšana (rasēšana), karsēt uz uguns (cept), velnu mājoklis (elle), slimīgs process (iekaisums), dzīvojamā telpa (istaba), apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Jau iepriekš norādīts, kaTomēr šādi sintaktiskie sinonīmi, īpaši vārdkopas, kuru lietošanai pārējo sinonīmu rindas locekļu vietādū ir tikai gadījuma raksturs, kā arī dažādi brīvie vārdu savienojumi, nav vēlami sinonīmu vārdnīcā vārdnīcās tiek atzīti par nevēlamiem (Veidemane 1968, 243; Karulis 1973, 5).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|