Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7 vienumi
F. Dostojevskis nonāca pie secinājuma, ka krievu zvērināto tiesas institūts esot pavisam citāds nekā Eiropā sastopamais, un šo būtisko atšķirību nosaka krievu tautas mentalitāte – uzskatīt, ka noziegums ir nelaime, bet noziedznieks – nelaimīgais.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Buša atzinumā: „Izņēmuma gadījumos ir novērots, ka daži cilvēki neprot lietot ikdienas runu. Šo fenomenu var izskaidrot ar īpašām rakstura iezīmēm vai ar ilgstošu profesionālu paradumu lietot tikai kodificēto valodu (tas raksturīgs, piemēram., dažiem skolotājiem).” (Bušs 1984, 25–26) Var pievienoties sociolingvistes Mirjamas Meijerhofas (Miriam Meyerhoff) piedāvātajam šķīrumam, ka noteiktam valodas variantam runātāja apziņā var būt atklāts (angl.ļu overt) prestižs vai slēpts (angl.ļu covert) prestižs (Meyerhoff 2011, 41–42).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ir jaunieši, kuri sevi saista vairāk ar Kurzemi, nekā ar Ventspili, tā piemēram.: „Es sevi vairāk identificētu ar Kurzemi kā tādu, ar ventiņiem ne tik ļoti.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma dreimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘virpotājs’, tā tāpat kā igauņu treiman ir aizgūta (ME I 497).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Endzelīns ([1928]1980, 30–31) aicina nelietot konstrukcijas ar priekš, izsakot nolūku: „Ka priekš nav jālietā tur, kur var izteikties ar vienkāršu datīvu, to nu gan daudzi jau ir iegaumējuši, bet tomēr arī tagad vēl bieži var sastapt, piem.ēram, šādus savienojumus: meklē dalībnieku priekš ādu fabrikas” (pareizi: ādu fabrikai) [..]. Kur datīva nav, var citādi izlīdzēties un, piem.ēram, teikumu nazis tam vajadzīgs tikai priekš kaušanās pārlabot par nazis tam vajadzīgs tikai, ko kauties.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;