F. Dostojevskis nonāca pie secinājuma, ka krievu zvērināto tiesas institūts esot pavisam citāds nekā Eiropā sastopamais, un šo būtisko atšķirību nosaka krievu tautas mentalitāte – uzskatīt, ka noziegums ir nelaime, bet noziedznieks – nelaimīgais.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Buša atzinumā: „Izņēmuma gadījumos ir novērots, ka daži cilvēki neprot lietot ikdienas runu. Šo fenomenu var izskaidrot ar īpašām rakstura iezīmēm vai ar ilgstošu profesionālu paradumu lietot tikai kodificēto valodu (tas raksturīgs, piemēram., dažiem skolotājiem).” (Bušs 1984, 25–26) Var pievienoties sociolingvistes Mirjamas Meijerhofas (Miriam Meyerhoff) piedāvātajam šķīrumam, ka noteiktam valodas variantam runātāja apziņā var būt atklāts (angl.ļu overt) prestižs vai slēpts (angl.ļu covert) prestižs (Meyerhoff 2011, 41–42).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|