Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 329 vienumi
Saskaņā ar Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Tāpat, lietojot salīdzināšanas paņēmienujumus (mēs esam tikpat labi, gudri, izveicīgi, radoši), tiek stiprināta kolektīvā pašapziņa, un, uzsverot kolektīvajā atmiņā iesakņojušās vērtības vai īpašības, kas tiek piedēvētas latvietim (mēs esam strādīgāki), klausītāja emocijasi tiek noskaņotasi emocionāli labvēlīgi pret aicinājumamu vai konkrētai runātāja iecerētaio rīcībai. “u: Mēs esam stipra tauta !
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vai mēs šodien varam vadbalstīties pēcuz L.Ceplīša izstrādātajiem Nnoteikumiem?
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un pats galvenais ir tas, ka spāņu valodā šo burtu visās pozīcijās izrunā vai kaā [s] vai kaā [Ɵ]. Ņemot vērā, ka pieturamies pievērojam vārdu atveides fonētiskāo principau un jāievēro arī vienveidības princips, ir ieteicams palikt pie L. Ceplīša varianta un atveidot toz ar [s]s visās pozīcijās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Spāņu valodā burti b un v tiek izrunāti vienādi, atkarībā no pozīcijas vārdā, taču kādutas, kurš burtus kādā vārdā rakstīta, ir jāatceras no galvas.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt, vārda vidū, starp diviem patskaņiem, šie burti dodtiek izrunāti kā labiāloa skaņua, kura nepastāvādas latviešu valodā nav. L. Ceplītis iesakateicis to latviskot ar [v]. Šī iemesla dēļ tika piedāvāti pilnīgi nepieņemami atveides varianti. P, piemēram: Alberto - Alverto, Bárbara - Barvara, Gabriel - Gavrjels, Rubio – Ruvio, Pablo - Pavlo N. Tie ir nepieņemami, tādēļ, ka neatveido nedz izrunu spāņu valodāas izrunu, nedz grafisko formkstību.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt Pavlo izklausās vairāk pēcdrīzāk līdzinās ukraiņu, ne vis spāņu personvārdam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču šajā gadījumā ipret šādu principu var iebildumist, jo pastāv tradicionālāsie vārdu artikulēšanas formasizrunas varianti un ir ieteicams tāos noskaidrot.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Secinājumi: Ciešamās kārtas konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā paplašinās, un šo konstrukciju izvēle ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem: lietišķajā jomā informatīvais uzsvars bieži tiek likts uz darbības objektu, kā arī uz rezulsaziņā darbības objekts un darbības rezultāts bieži ir svarīgāks par darbības darītju, un ciešamā kārta palīdz to organizēt gramatiski un semantiskiļauj to īstenot; ciešamās kārtas konstrukcijas, kļūstot par klišejām, lietišķajos tekstos standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; ciešamā kārta palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas (piemēram, atkārtoti neminot darbības veicēju); lietišķās tekstveides formāla etiķete pieprasa neitralitāti, formalitātiālumu, bezpersoniskumu, un ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz to nodrošināt. Tekstveidē iIr sastopami dažādi gadījumi, kad ciešamāso kārtas konstrukcijasu būtu ieteicams aizstāt ar darāmo kārtu, lai tekst, lai vēstījums būtu skaidrāks un vieglāk uztverams: lietišķos tekstos ar darāmo kārtu aizstājamas pasīva konstrukcijas, kurās iekļauts darbības veicējs (krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); grozījumu izdarīšana ir pamatota ar šādiem aktiem (labāk – grozījumus pamato šādi akti); persona var būt pārstāvēta ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību (labāk – personu var pārstāvēt pilnvarotā persona); viņš tiek piesegts no dzīvokļa īpašnieka puses (labāk – dzīvokļa īpašnieks viņu piesedz)), darāmā kārta lietojama tajos gadījumos, jakad ciešamās kārtas konstrukcijām nav gramatiska vai stilistiska pamatojuma (vai jūs esat ieinteresēts hobijos un vaļaspriekos? (labāk – vai jūs interesē vaļasprieki?); koncerta programmu vadīt aicināts aktieris (labāk – koncerta programmu vadīs aktieris/koncerta programmas vadītājs būs aktieris)), ciešamās kārtas konstrukcijas ir pārāk garas un grūti uztveramas (parasti kopā ar modālajiem vārdiem vai modificētājiem) (datortīkls drīkst tikt izmantots (labāk – datortīklu drīkst izmantot); līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt)).
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt – ne tikai saistībā ar diskusiju centrā tolaik esošo jautājumu par šāda institūta formālo iedabu un nespēju nodrošināt elementāru likumību, bet arī (un galvenokārt) ar totāli iedarbināto taupības pasākumu instrumentāriju saistībā araupības pasākumiem pasaules ekonomiskoās dižķibelies laikā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Atsakoties no zvērināto tiesas modeļa, tamlīdzīga pierādījumu novērtēšana bija jāveic profesionāliem tiesnešiem bez “tautas elementa”profesionāliem tiesnešiem pierādījumi bija jāvērtē bez sabiedrības iesaistes. 1918. gada 6. decembrī Latvijas Tautas padome līdztekus lēmumam par 1864. gada Kriminālprocesa nolikuma turpmāku piemērošanu Latvijā izskatīja likumprojektu, ar ko bija paredzēts arī īpatnējs regulējums zvērināto tiesai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Tā, piemēram, iepretimatšķirībā no Krievijas impērijas zvērināto tiesu modelim,ļa Latvijā tika rosināta daudz plašāka reglamentācija zvērināto piesēdētāju izvēlei, tostarp izvēlei no politisko partiju piederīgo skaita pašvaldībās. Šāds uzskats gan arī tika kritizēts, jo tādā gadījumā zvērināto sastāvs tiktu veidots pēc viena kritērija – vai personai ir partijas biedra kartes esības.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt, atsaucoties uz itāļu kriminālprocesa praksi, tika rosināts arī pārņemt ieražu, kas piesēdētājus izraudzītoies no konkrētiem apgabaliem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Darba rezultātā ir izstrādāts un aprobēts fundamentāls, latviešu valodai iepriekš neeksitējošs,bijis valodas resurss – mašīnlasāms sintaktiski marķēts korpuss 17 tūkstošu teikumu apmērā. Šis resurss ir publiski pieejams gan lejuplādei, gan tiešsaistes meklēšanai vairākos veidos – tasTeikumi ir marķētsi atbilstoši diviem dažādiem sintaktiskās marķēšanas modeļiem – darba ietvarosā radītajam frāžu struktūru un atkarību gramatikas hibrīdam un starptautiski aprobētajam Universālo atkarību (Universal Dependencies, UD) modelimD modelim. Izveidotais valodas resurss publiski pieejams gan lejuplādei, gan tiešsaistes meklēšanai abos iepriekš minētajos marķējuma veidos.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Piemēram, mūsdienās populāro virtuālo asistentu (Siri, Alexa, utt.) darbības nodrošināšana tipiski ietver teksta klasificēšanas (u (angl. text classification) un faktu izgūšanasu no teksta (angl. information extraction) uzdevumus. Šādu uzdevumu risināšanai var izšķirt atšķirīgas pieejas atkarībā no tā, kādi starpsoļi un resursi tiek izmantoti risinājuma iegūšanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aplūkojot dažādovairāku semantikas rīku rezultātus, tika secināts, ka dažādiem semantikas uzdevumiem piemērotākieās atkarību formālismireprezentācijas var atšķirties:. Nosaukumto entitāšu atpazīšanai sintaktisko pazīmju izmantošana nedeva manāmu rezultātu precizitātes uzlabojumu, tāpēc ir iespējams to lietot rīku ķēdēsplūsmās (angl. pipeline) pat pirms parsētāja.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Apstrādājot atkarīgos, kam 1.2. punktā izveidotajā kartējumā ir norādītasi papildu vecākvirsotnesi, tiek novilktas arī paplašinātā atkarību grafa saikšķautnes uz tāiem.
3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Labus rezultātus uzrāda arī otrs labākais parsētājs C2L2 – 77,43% UAS un 71,35% UAS (Shi et al., 2017). Šajā pašā gadā latviešu valodas UD koprpuss tiek izmantots kā viens no datu elementkorpusiem pētījumā (Nivre, Fang, 2017), kas argumentē, ka LAS metrika ir orientētalielākoties dotd labākus rezultātus analītisko valodu, piemēram, angļu, parsētājiem, un piedāvā alternatīvu metriku, tādeējādi iezīmējot ceļu prom nomazinot vairākas desmitgades ilgušāso angļu valodas dominancesi iegultajos rīku un metriku pieņēmumos nozarē. 2018. gadā šīs sacensības notiek vēlreiz, izmantojot UD v2.2 datus no 82 korpusos noiem 57 valodām.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;