Otrkārt, instrumentālās fonētikas pētījumiem pēc būtības piemīt kontinuitāte, tajos nav diskrēto robežu, jo to objekts ir kontinuāls akustisks signāls vai tik pat nepārtrauktas runas orgānu kustības; par robežu starp tādām kategorijām, kā līdzskaņi un patskaņi, mēs varam tikai vienoties, tā neizriet objektīvi no akustisko vai artikulāro pētījumu rezultātiem (šādā ceļā nevar arī noteikt, cik sonoritātes pakāpju valodā ir, jo tās pakāpes nav nekādi pakāpieni, bet gan vairāk vai mazāk līdzens kāpums, „slīidkalniņš”).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|